Uzņēmumu reģistrs apstiprina partijas PROGRESĪVIE dibināšanu

Trešdien, 2017. gada 8. martā, LR Uzņēmumu reģistrs ir ierakstījis politisko partiju reģistrā jauno partiju “PROGRESĪVIE”.

Partijas dibināšanas sapulce notika 25. februārī un pulcēja 223 dibinātājus. Jaunā partija apvieno progresīvi domājošus cilvēkus, lai piedāvātu alternatīvu Latvijas stagnējošajai politiskajai videi.

Atšķirībā no Latvijas politiskajām tradīcijām, progresīvie lēmuši vienoties ap idejām un to realizēšanas ceļiem, nevis vienu līderi, kura motīviem tiek pakārtota partijas darbība. Kopš dibināšanas sapulces pieteikumus uzņemšanai biedru pulkā aizpildījuši vairāki desmiti cilvēku, un kopskaits jau pārsniedz 300. Vairāk nekā 40% no jaunās partijas biedriem ir sievietes.

Gandarījumu par LR Uzņēmumu reģistra pozitīvo lēmumu neslēpa PROGRESĪVO vadītājs Māris Graudiņš:

“Partijas dibināšanas procesa birokrātiskums un dārdzība mums vēlreiz atgādināja, ar kādu administratīvo slogu ikdienā saskaras Latvijas uzņēmēji.

Līdzīgi kā Ziemeļvalstīs, valstij ir vairāk jāuzticas saviem pilsoņiem un to vēlmei paveikt labas lietas. Nevis, lai izvairītos no dažiem negodprātīgajiem, visu sabiedrību apkraut ar prasībām, ierobežojumiem, likumu un normu kaudzi. Tas kavē valsts veiksmīgu attīstību, un viens no mūsu galvenajiem uzdevumiem būs šī birokrātiskā sloga samazināšana”.

Jaunā politiskā partija iestāsies par to, lai Latviju ekonomiski, sociāli un politiski tuvinātu Ziemeļvalstu modelim. Latvijas ekonomikā ir nepieciešamas nozīmīgas reformas, sākot ar ekonomikas politikas pamatu – nodokļu politiku.

PROGRESĪVIE uzskata: Latvijā ir jāievieš progresīvā nodokļu un nodevu sistēma, kurā pēc progresivitātes principa tiek piemērotas vienādas ienākuma nodokļa likmes visiem ienākumiem – gan darba algai, gan kapitāla pieaugumam, gan citiem ienākumiem. Vidusslānim, ģimenēm ar bērniem un trūcīgajiem valsts iedzīvotājiem ir jāsamazina nodokļi un nodevas. Nodokļu slogs no darbaspēka jāpārceļ uz patēriņu, tādējādi veicinot ražošanas attīstību.

Tāpat partijas veidotāji norāda, ka Latvijas valsts un sabiedrība jāveido uz atvērtības un iekļaušanas principiem. Latvijā ir atlicis tik maz iedzīvotāju, ka ir būtiski rūpēties, lai visi šeit jūtas novērtēti, drošībā un spējīgi realizēt savu potenciālu.

Visiem pilsoņiem neatkarīgi no to mantiskā stāvokļa, dzimuma, reliģiskiem vai politiskiem uzskatiem, seksuālās orientācijas, vai nacionalitātes ir jānodrošina vienlīdzīgas iespējas un tiesības, tādējādi veicinot saliedētas sabiedrības veidošanos.

Jānis Džerijs Šterns www.virziens.lv

Sestdien taps PROGRESĪVĀ partija


Sestdien, 25. februārī, Rīgā tiks dibināta politiska partija, kas apvienos progresīvi domājošus cilvēkus, lai piedāvātu alternatīvu Latvijas stagnējošajai politiskajai videi. Atšķirībā no Latvijas politiskajām “tradīcijām”, partijā biedri vienosies ap idejām un to realizēšanas ceļiem, nevis vienu līderi, kura motīviem tiek pakārtota partijas darbība.

Partijas veidošanas iniciatīva nāk no biedrības PROGRESĪVIE biedriem un atbalstītājiem. Kā norāda Ervins Labanovskis, viens no dibināšanas iniciatoriem: ”Agri vai vēlu mēs būtu nonākuši pie tā, ka Latvijā izveidojas moderna kreisa politiskā partija. Tomēr šoreiz to pasteidzināja valdošo partiju mazspēja – mēs visi atceramies bardaku, kas tika radīts nodokļu politikā pieņemot šī gada budžetu. Lai gan politiķi pirms tam runāja, ka jāmazina nodokļu slogs darbaspēkam, ka jāpārceļ tas uz kapitālu, ka jāievieš progresīva nodokļu sistēma, rezultāts bija pilnīgi pretējs – atkal smagāko nodokļu pieaugumu saņēma tieši mazie uzņēmēji. Tas lika izšķirties, ka vienīgā iespēja ir rīkoties pašiem”.

Jaunā politiskā partija iestāsies par to, lai Latviju ekonomiski, sociāli un politiski tuvinātu Ziemeļvalstu modelim. Latvijas ekonomikā ir nepieciešamas nozīmīgas reformas, sākot ar ekonomikas politikas pamatu – nodokļu politiku. Latvijā ir jāievieš progresīvā nodokļu un nodevu sistēma, kurā pēc progresivitātes principa tiek piemērotas vienādas ienākuma nodokļa likmes visiem ienākumiem – gan darba algai, gan kapitāla pieaugumam, gan citiem ienākumiem. Vidusslānim un trūcīgajiem valsts iedzīvotājiem ir jāsamazina nodokļi un nodevas. Nodokļu slogs no darbaspēka jāpārceļ uz patēriņu, tādējādi veicinot ražošanas attīstību.

Tāpat partijas veidotāji norāda, ka Latvijas valsts un sabiedrība jāveido uz atvērtības un iekļaušanas principiem. Mūsu Latvijā ir atlicis tik maz, ka ir būtiski rūpēties, lai visas sabiedrības grupas šeit jūtas novērtētas, drošībā un spējīgas realizēt savu potenciālu. Visiem pilsoņiem neatkarīgi no to mantiskā stāvokļa, dzimuma, seksuālās orientācijas, reliģiskiem vai politiskiem uzskatiem, nacionalitātes ir jānodrošina vienlīdzīgas iespējas un tiesības, tādējādi veicinot saliedētas sabiedrības veidošanos.

Interesenti ar topošās politiskās kustības pamatprincipiem var iepazīties un dibināšanas sapulcei reģistrēties interneta vietnē www.progresivapartija.lv.

Dibināšana sapulce notiks Rīgā, Durbes ielā 4. Sapulces sākums plānots plkst. 11:00, bet reģistrācija tai sāksies jau no plkst. 9:00.

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Regresīvu vai progresīvu sistēmu?


Šodien Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijas sēdē tika aicināti pārstāvji no biedrības PROGRESĪVIE, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Finanšu ministrijas un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK), lai turpinātu diskusiju par Saeimai iesniegto sabiedrisko iniciatīvu par progresīvu nodokļu reformu Latvijā, kuru portālā “Mana Balss” parakstījuši vairāk nekā 11000 iedzīvotāju.

Finanšu ministrijas pārstāvis informēja klātesošos, ka Nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes gala termiņš joprojām ir 2017. gada 1. aprīlis un, termiņam tuvojoties, ministrija nākšot ar plašāku informāciju par savu redzējumu. Tomēr viņš apliecināja, ka “skatīšanās progresīvu nodokļu virzienā” ministrijā notiekot, un aicināja sabiedrisko iniciatīvu sēdē nenoraidīt, bet virzīt to tālākam darbam Finanšu ministrijā.

LDDK pārstāvis Pēteris Leiškalns pauda pretēju viedokli – viņaprāt, valstij nav “jāsponsorē” tie, kas saņem mazāk, jo iemesli varot būt visdažādākie. P. Leiškalns iepazīstināja sēdes dalībniekus ar atlasītiem Pasaules Bankas datiem par Latvijas ekonomiku. Viņaprāt, ideāls līdzeklis Latvijas ekonomikas attīstībai būtu tieši regresīva nodokļu sistēma, kad summai pēc noteikta sliekšņa tiek piemērots mazāks nodoklis.

Darba ņēmēju organizāciju – arodbiedrību pārstāvji sēdē diemžēl nebija ieradušies.

“Bija savādi dzirdēt, ka Pēteris Leiškalns, argumentējot pret progresīvu nodokļu sistēmu, piesauc datus no Pasaules Bankas pētījuma,” atzīst biedrības PROGRESĪVIE valdes loceklis Jānis Džerijs Šterns. “Kā zināms, arī Pasaules Banka ir to institūciju vidū, kas vēl salīdzinoši nesen, tieši otrādi, ieteica Latvijai veikt šādu nodokļu reformu.”

2016. gada vasarā Pasaules Bankas ekonomisti aicināja pārskatīt pašlaik Latvijā pastāvošo sistēmu, ka nodarbinātajiem tiek piemērota vienota iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme, un ieviest atšķirīgas IIN likmes – zemāka likmi mazāku algu saņēmējiem un augstāku likmi – lielāku algu saņēmējiem.

Aizstāvot iniciatīvu, klātesošos uzrunāja biedrības PROGRESĪVIE vadītājs Ansis Dobelis. Viņš pauda viedokli, ka iebildumos diemžēl dzirdējis daudz ačgārnību. Piemēram, LDDK pārstāvja ieteiktā regresīva nodokļu sistēma vēl vairāk samazinātu zemo ienākumu saņēmēju patēriņa līdzekļu apjomu, ierobežotu viņu pieeju veselības aprūpei, kultūras dzīvei u.c. Savukārt, progresīva nodokļu sistēma, kas darbojas daudzās attīstītajās valstīs, paredz cilvēkiem ar zemiem ienākumiem (nevis tikai zemām algām, kā uzsvēra LDDK pārstāvis) palielināt patēriņa līdzekļu apjomu, kas var tikt iztērēti pakalpojumu apmaksai, tajā skaitā personas izglītības un darba kvalifikācijas celšanai.

Klātesošie vienojās, ka iniciatīvas saturs tiks skatīts vēl kādā no nākamajām Mandātu un iesniegumu komisijas sēdēm.

Informāciju sagatavoja Noderīgās informācijas fabrika (NIF)

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Tiks dibināta progresīva partija


Latvijā ir nepieciešama progresīva politiskā partija. Ir nepieciešama politiska kustība, kas var pagriezt Latviju Ziemeļvalstu virzienā gan politiski, gan ekonomiski.

Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, atvērtība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte. Šo vērtību īstenošana ļaus Latvijai uzplaukt un katram tās iedzīvotājam dzīvot labklājībā.

Mēs iestājamies par sociāli atbildīgu politiku, pilsoņu līdzdalību un līdzatbildību par valstī notiekošo, visu sabiedrības locekļu lojālu attieksmi pret Latvijas valstiskumu. Mēs iestājamies par ziemeļvalstu labklājības modeļa ieviešanu Latvijā, kurā tiek īstenota politika, kuras pamatā ir solidāras attiecības starp visiem sabiedrības locekļiem.

Aicinām arī Tevi reģistrēties un kļūt par progresīva politiska spēka veidotāju: www.progresivapartija.lv

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Saeimā skata progresīvā nodokļa ideju

Foto autors: Jānis Džerijs Šterns
Foto autors: Jānis Džerijs Šterns

Šodien LR Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijas sēdē piedalījās biedrības PROGRESĪVIE vadītājs Ansis Dobelis, klātesošajiem prezentējot nesen vairāk nekā 11’000 balsu slieksni pārsniegušo “Mana Balss” platformas iniciatīvu par progresīvas nodokļu sistēmas ieviešanu Latvijā.

Uzklausot prezentāciju, sēdes dalībnieki atzina, ka šobrīd ir īstais laiks šādai iniciatīvai, jo arī finanšu ministre paudusi atbalstu lielākai progresivitātei nodokļos, tāpēc jautājums vairs neesot īsti par to, vai to vispār nepieciešams virzīt, bet jau tieši par detaļām, kā ieviest to labāk un efektīvāk. Bez šaubām, izskanēja arī daži no tradicionālajiem iebildumiem, taču plašāka diskusija par iniciatīvu vēl sekos tālākajās sēdēs. Finanšu ministrijas pārstāvis informēja sēdes dalībniekus, ka Nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes gala termiņš ir 2017. gada 1. aprīlis.

Uzstājoties Ansis Dobelis uzsvēra, ka jau ilgāku laiku Latvijas politikā sociālās nevienlīdzības mazināšana tiek minēta kā viena no prioritātēm. Uz to atsaucas, pieņemot dažādus likumus, tajā skaitā – veicot izmaiņas nodokļu politikā. Tomēr līdzšinējie centieni nav devuši vērā ņemamu rezultātu.

Džini koeficients (starptautiski atzīts nevienlīdzības mērīšanas indekss) rāda, ka arvien esam starp sociāli nevienlīdzīgākajām ES dalībvalstīm. Turklāt pēdējos gados nav vērojamas pozitīvas tendences – šobrīd Džini koeficients Latvijai ir pat augstāks nekā 2011. gadā.

Džini koeficienta dinamika Latvijā:
2011 – 35.1
2012 – 35.7
2013 – 35.2
2014 – 35.5
2015 – 35.4

ES vidēji – 31
Eiro zonā vidēji – 30.8

Lai gan nodokļu politika ir viens no efektīvākajiem instrumentiem sociālās nevienlīdzības mazināšanai, Latvijā tā šim mērķim izmantota maz un ļoti piesardzīgi. Turklāt Latvija ir unikāla ar to, ka mums sociālajai atstumtībai un nabadzībai ir pakļauti samērā liels skaits strādājošu cilvēku.

CSP dati liecina, ka 2014. gadā attiecībā pret 2013. gadu ir pieaudzis strādājošo skaits, kuri ir pakļauti nabadzības riskam. Kā šiem cilvēkiem vislabāk palīdzēt? Varam palīdzēt, nevis administrējot jaunus pabalstus un nostādot šo cilvēkus palīdzības lūdzēju lomā, bet vienkārši viņu ienākumiem nosakot zemākas nodokļu likmes.

Ir daudz dažādu stereotipu par progresīvu nodokļu sistēmu:
Piemēram, ka progresīva nodokļu sistēma no Latvijas aizbaidīs investorus un turīgus cilvēkus. Te ir vienkāršs pretjautājums – kādēļ tad līdz šim investori no Zviedrijas, Somijas, Vācijas un citām valstīm masveidā nav bēguši uz Latviju?

Un viena no atbildēm ir tā, ka progresīva nodokļu sistēma bagātos nepadara par nabagiem, bet gan nodrošina tiem kvalitatīvu dzīves vidi – izglītotu, kulturālu, drošu un laimīgu sabiedrību. Tajā skaitā – darba spēku, kas nereti nepieciešams investoru uzņēmumos.

Progresīva nodokļu sistēma dos vairākus būtiskus ieguvumus:

mazinās sociālo nevienlīdzību;
ļaus veidoties plašākam sabiedrības vidusslānim;
stimulēs ekonomikas izaugsmi un veicinās vietējo preču un pakalpojumu patēriņu;
cels sabiedrības veselības un izglītības līmeni;
dos iespēju krietni lielākai sabiedrības daļai kļūt ekonomiski aktīvai.

Tādēļ iniciatīvas parakstītāji aicina pieņemt Nodokļu politikas pamatnostādnes, kas noteiktu, ka:

– veicot jebkuras izmaiņas nodokļu likumdošanā, Saeimas deputātiem ir jāveicina ienākumu atšķirību mazināšanu līdz Eiropas Savienības vidējam līmenim;
– materiālā nevienlīdzība, kas noteikta ar Džini koeficientu, Latvijā jāsamazina līdz Eiropas Savienības vidējam līmenim tuvāko piecu gadu laikā;
– pakāpeniski jāpārveido nodokļi tā, lai palielinātos visbagātāko iedzīvotāju un luksusa patēriņa nodokļi, bet samazinātos nodokļu nasta mazo algu saņēmējiem, – pirmkārt, ieviešot progresivitāti ienākumu nodokļa likmēs.

Publiski pieejamā informācija liecina, ka tieši šobrīd notiek darbs pie Nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes, ko plānots skatīt un apstiprināt pavasarī. Tā ir lieliska iespēja šos priekšlikumus, kurus parakstījuši vairāk nekā 11 000 iedzīvotāju, ņemt vērā un iestrādāt nodokļu politikas patanostādnēs.

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

2016. gads Progresīvo zīmē

img_0122
Biedrība “PROGRESĪVIE” ir dibināta 2011. gada pavasarī un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā un varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Tuvojoties gada noslēgumam, kā vienmēr gribas gan ļaudīm pašiem, gan veselām biedrībām gaišās domās apkopot padarīto un nepaspēto, lai Jaunajā – 2017. gadā dotos ar jaunu sparu un divtik augstiem mērķiem.

Protams, te pieminēšu tikai redzamākos darbus, jo citādi pārskatam būtu jāaizņem vai 365 lapaspuses – runājot par ik dienu biedrības un tās aktīvāko entuziastu rosībā.

2016. gadu PROGRESĪVIE tradicionāli iesāka ar aktīvu pašas kādreiz sabiedriskajā portālā “Mana Balss” iesniegto iniciatīvu popularizēšanu – un tādas bija jau veselas trīs, divas par progresīvu nodokļu ieviešanu (vienai no tām tobrīd bija jau vairāk nekā 5000 parakstu) un viena par bezmaksas ēdināšanu pašvaldību bērnudārzos visā valsts teritorijā, kuras ieviešana uzsākama jau no šī gada 1. septembra.

Pavasarī trešā no minētajām sasniedza nepieciešamo 10 tūkstošu balsu slieksni, lai nonāktu Saeimas dienaskārtībā. Petīcijas autori paredzējuši, ka ēdināšanas izdevumi tiks segti no paaugstināta akcīzes nodokļa noteiktām preču grupām; iepazīties plašāk ar iniciatīvas aprakstu un saturu ikviens var https://manabalss.lv/i/814.

Diemžēl Saeima šo iniciatīvu skatīja pēc saturā norādītā vēlamā ieviešanas datuma. Dažas nedēļas pēc tā – 22. septembrī nolēma uzdot iespējas izvērtēšanu Pārresoru koordinācijas centra sadarbības platformai “Demogrāfisko lietu centrs”. Tāpat tika uzdots līdz nākamā gada 1.martam sagatavot informatīvu ziņojumu Saeimai un Ministru kabinetam.

Pavisam nesen 10 tūkstošu balsu slieksni sasniegusi un nule Saeimā iesniegta vēl viena PROGRESĪVO iniciatīva sabiedriskajā portālā “Mana Balss” – par progresīvu nodokļu sistēmu, kuru iesniedzām stipri senāk, vēl 2011. gadā. Ar tās saturu var iepazīties https://manabalss.lv/i/169; diemžēl tā pašiem jau šķiet toreiz pieredzes trūkuma dēļ vājāk izstrādāta un pārāk virspusēja. Dažus gadus vēlāk iesniegta iniciatīva, kurā minētas jau konkrētas nodokļu likmes dažādiem ienākumu līmeņiem, ir vēl tikai ceļā uz nepieciešamo parakstu skaitu un alkst Jūsu atbalsta – gan parakstīšanā, gan popularizēšanā: https://manabalss.lv/i/517.

Gada gaitā aktīvi atbalstījām vairākas citas sabiedriskās iniciatīvas, arodbiedrību akcijas un patvēruma meklētāju aizstāvību, sekojām ASV Prezidenta vēlēšanām un 2017. gada Latvijas budžeta pieņemšanai, kā arī dažādiem nodokļu grozījumiem.

Kā darvas karote šajā jāmin, ka nācās protestēt pret Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Pensionāru federācijas atbalstīto pensiju reformas ieceri “Pensija bez nodokļa”, kuras realizēšana portālā “Mana Balss” iesniegtajā redakcijā mūsuprāt novestu pie nevienlīdzības palielināšanās. Pirmajā brīdī ideja izklausījās laba un cēla, tomēr iedziļinoties atklājās, ka papildus ienākumus gūs lielo pensiju saņēmēji, bet trūcīgākie var zaudēt pašvaldību sniegto sociālo atbalstu. Tomēr iniciatīva ir sasniegusi 10 tūkstošu balsu slieksni un iesniegta Saeimā. Plašāks skaidrojums par biedrības pozīciju atrodams http://www.progresivie.lv/2016/04/04/iniciativa-lielo-pensiju-sanemeju-atbalstam/.

Kā jau visā Latvijas sabiedrībā, arī mūsu sašutumu izraisīja Saeimas plāns būtiski palielināt nodokļu slogu mikrouzņēmumiem un personām, kas tiek nodarbinātas nepilnu slodzi; tūdaļ steidzām organizēt iedzīvotāju elektronisko vēstuļu akciju, kauninot atbildīgos (līdzīgi kā agrākos gadus esam organizējuši vēstuļu akcijas saistībā ar progresīvo nodokļu sistēmu, adekvātu atalgojumu un sociālajām garantijām, strādājot brīvdienās, u.c.).

Novembra beigās biedrības vadītājs Ansis Dobelis publicēja plašāku rakstu par nodokļiem Latvijā, ar kuru aicinām iepazīties http://www.progresivie.lv/2016/11/25/nodoklu-tamboretaji/ vai ziņu portālos un citos medijos. Autora skatījumā Latvijas politiķi pārāk bieži aizmirst paši savus kampaņu solījumus par nodokļu sloga mazināšanu darbaspēkam, sociālās nevienlīdzības mazināšanu un uzņēmējdarbībai draudzīgas vides radīšanu – rezultātā ģenerējot visai dīvainus nodokļu hibrīdus, kuri adresātiem nenes solīto labumu un tā vietā tikai rada arvien jaunas galvassāpes. Rakstā ne vien pausta kritika esošajiem “risinājumiem”, bet arī piedāvāts pamatots modelis, kā šķetināt šo samilzušo problēmu.

2017. gada ieskaņā biedrība “PROGRESĪVIE” plāno intensīvi strādāt ar progresīvo nodokļu reformas iniciatīvām, veicinot sabiedrības izpratni par to saturu un tās kopīgo spiedienu uz valdošajiem politiķiem, kā arī pastiprināti pievērst uzmanību politiķu darbiem un nedarbiem gaidāmo pašvaldību vēlēšanu gaisotnē.

Mums un visiem Jums vēlam laimīgu Jauno, 2017. gadu!

Džerijs Šterns, biedrības PROGRESĪVIE valdes loceklis

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Nodokļu tamborētāji

tamboretaji

Katru rudeni valdošās koalīcijas politiķi ir jau aizmirsuši to, ko paši solīja pavasarī. Solījumos mēs dzirdam par nodokļu sloga mazināšanu darbaspēkam, par sociālās nevienlīdzības mazināšanu un par uzņēmējdarbībai draudzīgas vides radīšanu. Bet rudenī galvenā problēma jau ir tā, kā mehāniski papildināt valsts budžetu un īstermiņā ērti palielināt nodokļu ieņēmumus…

Tad nu teju katrs uzskata par savu goda lietu piedāvāt pēc iespējas oriģinālākus risinājumus, kā to paveikt. Tā mēs esam tikuši pie tādiem interesantiem nodokļu hibrīdiem kā “solidaritātes nodoklis” un “diferencētais neapliekamais minimums”. Nemaz nerunājot par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām pat tad, ja nestrādā un neko nenopelni, un mikrouzņēmuma nodokļa režīmu, kuru godīgam mikrouzņēmējam teju nav pa spēkam samaksāt…

Tā ir jau gadu gadiem “pārbaudīta metode”, ka visvieglāk nodokļus paņemt no vienkāršā darba ņēmēja un mazā uzņēmēja. Viņam nav grāmatvežu un juristu armijas, kas palīdzēs sashēmot tā, lai no neskaitāmajiem nodokļiem izspruktu. Daļa aizvērsies un emigrēs, bet pārējie samaksās!

Kā no nātrēm politiķi izvairās samērīgus nodokļus piemērot tiem, kuri savus ienākumus gūst no kapitāla pieauguma un dažādām spekulācijām vai miljonus nopelna dividendēs. Ja no darba algas, ko saņem strādnieks, kopējais nodokļu slogs var pārsniegt 40%, tad par ienākumiem no kapitāla pieauguma, pat ja tie ir miljoni, no tevis paņems vien 10%. Tāda sajūta, ka strādāt algotu darbu un saņemt darba algu ir kaut kas sodāms, bet ienākumu gūšana no, piemēram, tirgošanās ar nekustamajiem īpašumiem – godājams un no nodokļiem sargājams arods.

Nevienam nav noslēpums, ka daudzi, kuriem to ļauj resursi un iespējas, savus ienākumus noformē kā dividendes, kaut gan patiesībā viņiem būtu jāsaņem darba alga. Skolotājs, lielveikala kasieris un apkopējs nevar atļauties šādu greznību – un tādēļ maksā nodokļus “pēc pilnas programmas”. Piemērojot dažādas nodokļu likmes dažādām ienākumu formām, valsts ir radījusi legālu veidu, kā tiem, kuri var atļauties veiklus konsultantus, maksāt minimālus nodokļus.

Bail pat iedomāties, kāda būs mūsu nodokļu sistēma vēl pēc pieciem gadiem, ja, slēpjoties aiz nevienlīdzības samazināšanas lozungiem un sociālās drošības vajadzībām, labējā koalīcija turpinās izdomāt jaunus nodokļu hibrīdus. Varbūt VID pat nāksies dubultot darbinieku skaitu, lai izsekotu un noķertu tos, kuri apjukuši nodokļu labirintos.

Ko vajadzētu darīt citādi? Ieviest vienkāršu, progresīvu nodokļu sistēmu. Ar tās palīdzību iespējams gan risināt sociālās nevienlīdzības problēmu, gan atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus, kam nepieciešams laiks, lai atspertos un attīstītos, gan nodrošināt nepieciešamos ieņēmumus valsts budžetā. Bet sistēmai jābūt visaptverošai – tai jāattiecas vienādi uz visām ienākumu formām, tā jāiemēro gan fiziskām personām, gan juridiskām personām.

Fiziskām personām ir jāpiemēro vienādas nodokļu likmes visiem ienākumu veidiem. Tas nozīmē – ja Tavi ienākumi ir nelieli, tad Tev ienākumu nodoklis ir pāris procenti vai netiek piemērots vispār, neatkarīgi no tā, vai ienākumus gūsti no darba algas, dividendēm, kapitāla pieauguma vai citā formā. Un, jo Tev ienākumi lielāki, jo ienākumu augstākai daļai pieaug ienākumu nodokļu likme. Piemēram, Taviem ienākumiem līdz 300 eiro mēnesī tiek piemērots 0%, bet par katru nākamo eiro 10%, bet par katru nopelnīto eiro, kas ir virs 1000, tiktu piemēroti 15% utt. Un pats būtiskākais – visu veidu ienākumi tiek aplikti ar vienādu likmi. Tas nodrošinās to, ka nebūs kārdinājuma savus ienākumus no darba algas pārformēt par dividendēm, lai samazinātu IIN likmi.

Līdzīgs princips būtu jāpiemēro arī juridiskajām personām jeb uzņēmumiem. Kamēr uzņēmums mazs un tam ir neliels apgrozījums, maz darbinieku – nodokļu likmes ir mazas. Tiem uzņēmumiem, kuri aug un pārsniedz noteiktu slieksni, nodokļu slogs var sākt pakāpeniski pieaugt.

Visaptveroša progresīvā nodokļu sistēma atrisinātu arī šobrīd sasāpējušo mikrouzņēmumu problēmu, jo, kamēr Tavs uzņēmums būtu mazs un algas nesniegtos vairākos tūkstošos, gan uzņēmuma, gan darba ņēmēju nodokļu slogs būtu samērīgs. Un, augot uzņēmumam un tā darbinieku algām, augtu arī nodokļu slogs.

Tas mums beidzot ļautu par 180 grādiem mainīt Latvijā pastāvošo sistēmu, kurā, saņemot darba algu 500 eiro apmērā, nodokļos tiek samaksāti 40%, bet, nopelnot gadā 10 000 000 eiro, valsts no Tevis neiekasēs vairāk kā 10%.

Tā ir iespēja nodokļu sistēmu padarīt vienkāršu, ērtu un saprotamu. Automātiski zustu nepieciešamība pēc solidaritātes nodokļiem, diferencēta neapliekamā minimuma un citiem mūsu nodokļu tamborētāju meistardarbiem.

Protams, daudziem uzreiz nāk prātā mītiskais “arguments”, ka progresīva nodokļu sistēma no Latvijas aizbiedēs investorus un to nelielo mūsu bagātnieku slānīti… Tad man ir tikai viens pretjautājums: kādēļ pie mums masveidā nepārceļas zviedri, somi un norvēģi, kurus jau gadiem “izputina” un “žmiedz” briesmīgie progresīvie nodokļi?

Ansis Dobelis - "Progresīvo Ideju Kustības" priekšsēdētājs

Paskaidro deputātam, kādas ir sekas

nodokli_mazajiem
Zemāk ir pieejama e-pasta vēstules forma, kuru aizpildot ikviens var LR Saeimas deputātiem nosūtīt vienotu e-pasta vēstuli, lai deputātus tieši informētu par sekām viņu lēmumam būtiski palielināt nodokļu slogu mikrouzņēmumiem un personām, kas tiek nodarbinātas nepilnu slodzi.

Pirms nosūtīšanas lūdzam norādīt SIA nosaukumu un plānoto atlaižamo darbinieku skaitu. Ja esi privātpersona, kuru plāno atlaist dēļ minētajiem likumu grozījumiem, droši pielāgo e-pasta tekstu un sūti prom!

Ievadi savu vārdu, e-pastu un Tavu ziņu automātiski saņems visi deputāti, kas atbalstīja šos grozījumus.

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

10 000 paraksti par progresivitāti!

photo

Jau tuvākajā laikā politiķiem nāksies lemt par progresīvas nodokļu sistēmas ieviešanu Latvijā. Biedrības PROGRESĪVIE sagatavotā petīcija par progresīvu nodokļu sistēmu iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” tuvākajās dienās būs savākusi 10 000 iedzīvotāju parakstus, kas nepieciešami, lai tā tiktu nodota LR Saeimai un LR Ministru kabinetam. 

Petīcijā tiek prasīts izstrādāt un pieņemt „Nodokļu politikas pamatnostādnes”, kurās noteikts, ka ar Džini koeficientu noteiktā materiālā nevienlīdzība Latvijā jāsamazina līdz Eiropas Savienības vidējam līmenim nākamo piecu gadu laikā.

„Nodokļu politikas pamatnostādņu” ietvaros, veicot jebkuras izmaiņas nodokļu likumdošanā, Saeimas deputātu pienākums ir veicināt ienākumu atšķirību mazināšanu līdz Eiropas Savienības vidējam līmenim. Mēs prasām Saeimai un LR Ministru kabinetam pakāpeniski pārveidot nodokļus tā, lai palielinātos visbagātāko iedzīvotāju un luksusa patēriņa nodokļi, bet samazinātos nodokļu nasta mazo algu saņēmējiem, – pirmkārt ieviešot progresivitāti darba algām noteikto nodokļu iekasēšanā.

Diemžēl līdz šim nodokļu politika galvenokārt veidota, vadoties pēc tā, cik viegli un ērti būs ar jauniem nodokļiem palielināt valsts budžeta ieņēmumus. Un teju vienmēr no jauniem nodokļiem cietuši darba algu saņēmēji, īapši mazo algu pelnītāji. Un tas notiek joprojām. Piemēram, no 2017. gada būtiski kāps tā dēvētā “sociālā nodokļa” maksājums tiem, kuri strādā nepilnu slodzi. Šāda nodokļu politika padarījusi Latviju par vienu no sociāli nevienlīdzīgākajām sabiedrībām Eiropā.

Progresīvā nodokļu sistēma ir veids, kā rast līdzekļus Latvijas ģimeņu atbalstam, pieejamai veselības aprūpei un kvalitatīvai valsts finansētai izglītībai.

Progresīvo nodokļu nozīmība un nepieciešamība labklājības valsts būvēšanā ir pierādījusies visā Eiropā. Šīs sistēmas sniegtais nodokļu samazinājums mazāko ienākumu saņēmējiem kopumā palielinās Latvijas rūpniecības un eksporta konkurētspēju.

Progresīva nodokļu sistēma bagātos nepadara par nabagiem, bet nodrošina tiem kvalitatīvu dzīves vidi – izglītotu, kulturālu, drošu un laimīgu sabiedrību. Tā rada iespēju valstij nodrošināt kvalitatīvus resursus un priekšnosacījumus veselīgai un ilglaicīgai ekonomikas izaugsmei, kas vairo ikviena sabiedrības locekļa labklājību.

Ar petīciju iespējams iepazīties šeit: https://manabalss.lv/i/169

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Ko darīt ar patvēruma meklētājiem?

jautajums

Mūsdienās šis jautājums nodarbina katru valsti, kurā nonākušajiem cilvēkam ir tādas pašsaprotamas vajadzības kā drošība un iespēja nopelnīt kaut iztikas minimumu, – sākot ar ukraiņiem Polijā un poļiem Lielbritānijā, beidzot ar milzīgajām bēgļu nometnēm Turcijā un Grieķijā. Tas, kā problēmas tiek risinātas līdz šim, ne tuvu neliecina, ka tālākā nākotnē kaut kas varētu uzlaboties.

Visiem skaidrs, ka, lai atrisinātu problēmu, ir jānovērš tās cēlonis. Ja atskatāmies uz to, kā tas ir ticis darīts līdz šim, piemēram, Arābu zemēs – tur cilvēki jau gadiem meklē patvērumu no kara izpostītajām pilsētām, taču mēs tikai turpinām uzlidojumus. Pat vēl vairāk, ļaujam uzlidojumus veikt Krievijai, kas ir ļoti ieinteresēta, lai EU problēmas šķeltu savienību. Kaut ko apkarot ar ieročiem, manuprāt, ir ļoti dārgi, tuvredzīgi un neefektīgi, jo ilgtermiņā tas nes līdzi ne mazums civilo upuru – un konflikta patiesajiem labuma guvējiem tiek iedots papildus iemesls naida kurināšanai.

Kas, manuprāt, spētu iznīcināt ne tikai teroristus, bet arī pašu terorismu saknē, ir kritiski domājoši cilvēki ar izpratni par vērtībām, kas vērstas uz ilgstspējību. Ja to izdodas saprast, tad šermuļi iet caur kauliem iedomājoties, cik daudz skolu varētu atvērt un cik daudz ģimeņu varētu atbalstīt ar kādu rūpalu, apkopojot tos resursus, kas iztērēti lādiņiem, ieročiem, munīcijai, armijas uzturēšanai, aviācijas bāzes uzturēšanai utt. Turpat klāt ir jāskaita arī tā izmaksas, kas ir sagrauts un iznīcināts…

Ko ANO un ES varētu darīt lietas labā, būtu nosūtīt nevis karavīru armiju, bet gan skolotāju armiju. Būvētu nevis militāras bāzes, bet gan skolas, slimnīcas, maizes ceptuves, kādu pārstrādes rūpnīcu utt., un ar NATO spēku palīdzību nodrošinātu to apsardzi un drošību cilvēkiem, kas tur darbojas. Katrs biškopis zina, ka tās bites, kuras ir aizņemtas ar darbu, mazāk kož un mazāk domā par bēgšanas (spietošanas) gaitām.

Šķiet, ka tuvredzīgi rīkojamies arī ar patvēruma meklētāju plūsmām, liekot viņiem dzīvot nometnēs, kuru uzturēšanai tiek tērēti milzīgi nodokļu maksātāju resursi. Rezultātā cilvēks pieradis visu saņemt uz paplātes bez mazākā priekštata, kā tas rodas un cik daudz darba ieguldīts, lai to sagādātu. Vēl skarbāk, tā vietā, lai šie cilvēki nestu sabiedrībai pievienoto vērtību, viņi ir spiesti gadiem ilgi, veselām paaudzēm nestrādāt. Paši pieslēdzam viņus pie pabalsta lūdzēja domāšanas veida, kurā dominējošā kļūst pārliecība, ka “man pienākas cilvēciskais minimums”, nevis vēlme dzīvē mērķēt augstāk.

Lai arī nacionālistu rindās “welcomisms” ir lamu vārds un arī man personīgi tuvāko kaimiņa māju gribas redzēt vismaz kilometra attālumā, loģiskāk liekas bēgļu nometnēs cilvēkus turēt labi ja pāris mēnešus, lai identificētu cilvēku un maksimāli ātri viņu nosūtītu uz patvēruma zemi. Tikai no mūsu tolerances un izpratnes par dažādo būs atkarīgs, vai viņi veidos savus geto rajonus un komūnas, vai integrēsies mūsu valodas un kultūras telpā. Tiem, kas uztraucas par Eiropas pazudināšanu, iesaku vēlreiz ieskatīties mūsu demogrāfiskajos rādītājos un saprast, ka mēs jau izmirstam un uz 500 miljonu ES iedzīvotāju fona bēgļu plūsmas neizklausās pēc draudiem, ar kuriem mēs netiktu galā.

Neskatoties uz visiem raidījuma “Degpunktā” cienīgajiem materiāliem internetā un teroraktiem Beļģijā, Francijā, Turcijā, un citiem baiļu sēšanas mašinērijas upuriem, tie būs tikai ziediņi salīdzinājumā ar to, ko piedzīvos mūsu bērni, ja turpināsim atļauties domāt, ka visi šie cilvēku miljoni nav mūsu problēma, vai naivi cerēt, ka dzīvošana bēgļu nometnēs gadiem ilgi nesarežģīs integrēšanos.

Mūsu interesēs ir, lai viņi būtu izglītoti, jo tikai šādi cilvēki dos pievienoto vērtību sabiedrībai. Mūsu interesēs ir, lai viņi būtu pašpietiekami, tāpēc mazākais, ko viņiem varam dot, ir atļauja strādāt. Mūsu interesēs ir, lai viņi integrētos mūsu kultūras telpā, jo tā ir viena lieliska iespēja aizlapīt caurumu mūsu demogrāfiskajos skaitļos.

Ļoti pārsteidz cilvēku neiecietība pret tiem, kas devušies drošākas, kā arī labākas dzīves meklējumos, īpaši valstīs, kur ir skaidri zināms, ka ar patreizējo situāciju visiem šodienas nodokļu maksātājiem pensijas noteikti nepietiks. Kur lauku reģionos masveidā veras ciet skolas, veikali, kafejnīcas un frizētavas, jo nav cilvēku, kas tur pirktu preci vai pakalpojumus. Kur uzņēmēji sūdzas, ka nav, kas pie viņiem strādā, un aiz izmisuma organizē transportu un dzīves vietu viesstrādniekiem.

Visneizprotamākie ir tajā pašā laikā sastopamie izteikumi no politiskās elites – par savu valsti kā par pēdējo vietu, kur gribētos dzīvot… Daudzi arī uzskata, ka integrēt bēgļus tāpat nebūtu iespējams atšķirīgās mentalitātes un rakstura īpašību dēļ. Piekrītu tam, ka cilvēki ir dažādi. Kādi ir impulsīvāki, kādi ir ietiepīgāki, kādi ir stūrgalvīgāki, bet neuzskatu, ka šīs ir īpašības, kas spēj paredzēt darbošanās potenciālu sabiedrības labā. Manuprāt, tas jau atkal ir tāpat, kā ar bitēm: niknās mazāk ienesīs medu, bet toties ir vismazāk problēmu ar šo saimju izdzīvošanu. Miermīlīgās bites savukārt mēdz būt čaklākās medus nesējas, bet visvienaldzīgāk izturas pret kodēm, bitenieku un citiem parazītiem, kas apdraud saimes eksistenci. Ar to gribu teikt, ka nav sliktu īpašību, ir slikta izglītība vai slikti apstākļi pašizpausmei.

Guntis Laurins, biedrības PROGRESĪVIE valdes loceklis

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.