Kampaņai ir nepieciešams Jūsu un Latvijas atbalsts!

Atbalstot arodbiedrību LAKRS, kas piedalās EPSU uzsāktajā kampaņā, aicinam visus Latvijas iedzīvotājus iesaistīties uzsāktās kampaņas parakstu vākšanā. Atsevišķi pievienota sīkāka informācija – parakatu veidlapa (vārds, uzvārds, dzimšanas datums un vieta, valsts piederība, personas kods, datums un paraksts), kampaņas logo un kampaņas informācisas izklāsts. Šo informāciju, lūdzam, izvietot cilvēkiem pieejamās vietās un aicināt atstāt savu parakstu. Continue Reading

Ilmārs Gromuls

FM jāskaidro parāda atdošana (+atbilde)


Finanšu ministrija ar lepnumu paziņojusi, ka Latvija ir atdevusi 1,1 miljardu eiro, kurus savulaik aizņēmās no Starptautiskā valūtas fonda (SVF). Runa ir par starptautiskā aizņēmuma programmu, kuras ietvaros Latvija kopumā aizņēmās 4,5 miljardus eiro. Līdzās SVF, naudu mums aizdeva arī Eiropas Komisija, Pasaules Banka un arī ERAB, kas veica ieguldījumu AS „Parex banka”.

Steidzīgā parāda atdošana liek uzdot vairākus jautājumus. Piemēram, kādēļ valsts steidzas vispirms atdot to parāda daļu, kurai ir zemākā procentu likme? Tādēļ biedrība PROGRESĪVIE ir vērsusies LR Finanšu ministrijā ar lūgumu pagodināt sabiedrību ar detalizētāku skaidrojumu un pamatojumu priekšlaicīgai parāda atdošanai.

Kā norādīts Valsts Kases mājas lapā, SVF aizdevuma daļai procentu likme bija 1,912 %, Eiropas Komisijas daļai – 2,875 % līdz 3,375 %, bet Pasaules Bankas daļai – 4,18 % līdz 4,22 %. Tas ļauj secināt, ka Latvija vispirms ir izvēlējusies atdot to parāda daļu, kura izmaksā vislētāk. Turklāt parāds ir nevis vienkārši atdots, bet pārfinansēts, aizņemoties līdzekļus privātajā sektorā ar 2,750 % likmi, kas ir ausgtāka kā SVF aizdevumam.

Biedrība PROGRESĪVIE pieļauj, ka parāds vispirms ir atdots tieši SVF tādēļ, ka fonda eksperti arvien biežāk Latvijas vadošās amatpersonas nostadījuši neērtās un nepatīkamās situācijās. SVF jau vairākkārt norādījis politiķiem, ka Latvijas veiksmes stāstam ir pamatīgi trūkumi, kuri apdraud mūsu valsts ekonomiskās izaugsmes ilgtspēju. Kā viens no būtiskākajiem trūkumiem norādīta nodokļu sistēma, kura uzliek pārāk lielu slogu darbaspēkam, turklāt veicina netaisnīgu darba algu aplikšanu ar nodokļiem, padarot Latviju par nevienlīdzīgāko valsti Eiropas Savienībā. Tāpat izteikto problēmu lokā minēta emigrācija, augstais bezdarba līmenis un lielais to cilvēku skaits, kuri dzīvo nabadzībā.

Ar pēdējo kritisko pēcprogrammas uzraudzības ziņojumu SVF nāca klajā vēl šī gada novembrī, un nu izskatās, ka politiķi pēc iespējas ātrāk vēlas atbrīvoties no tādiem aizdevējiem, kuri publiski norāda uz neatrisinātiem jautājumiem un nepatīkamām problēmām.

Biedrība PROGRESĪVIE uzskata, ka daudz nozīmīgāka par priekšlaicīgu aizdevuma atmaksāšanu būtu līdzekļu investēšana Latvijā, lai mazinātu sociālo spriedzi, celtu Latvijas konkurētspēju un atrisinātu citas problēmas, kas apdraud Latvijas ilgtspējīgu izaugsmi.

Valsts kases atbilde uz biedrības PROGRESĪVIE jautājumu:

Valsts kasei pirms termiņa atmaksājot Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aizdevumu, dārgs īstermiņa aizdevums tika pārfinansēts ar lētu ilgtermiņa aizņēmumu.

Procentu likme SVF aizdevumam pēc septembrī veiktās daļējās ātrākās atmaksas samazinājās no apmēram 2,8 līdz 2%, kas joprojām uzskatāma par ļoti augstu procentu likmi aizdevumam ar atlikušo dzēšanas termiņu vidēji 1,5 gadi, jo finanšu tirgos resursus ar šādu atmaksas termiņu varētu piesaistīt ar likmi zem 1%. SVF aizdevums tādēļ pārfinansēts, turklāt – ar ilgtermiņa aizņēmumu (obligācijām), lai novērstu tālāku pārfinansēšanas risku, ar ļoti zemu ilgtermiņa (7 gadu) ienesīguma likmi 2,889 ASV dolāriem, kas ir būtiski zemāka par šā gada februārī emitēto eiroobligāciju ienesīguma likmi 5,375%.

Ja tikko emitētiem vērtspapīriem tiktu noteikta 5,375% ienesīguma likme, procentu izdevumi par šiem vērtspapīriem septiņos gados kopā būtu par apmēram 218 miljoniem ASV dolāru lielāki – šis ir ietaupījums, kurš tika nodrošināts, izvēloties vērtspapīru emisijai piemērotāko brīdi.

Savukārt Eiropas Komisijas aizdevuma pirmstermiņa atmaksa nav iespējama, jo aizdevums Latvijai tika nodrošināts no finanšu resursiem, kas piesaistīti Eiropas Savienībai, emitējot vērtspapīrus finanšu tirgos, un neietver pirmstermiņa atmaksas iespējas. Pasaules Bankas aizdevuma pirmstermiņa atmaksa būtu saistīta ar nesamērīgi lielām soda naudām, kā rezultātā šī aizdevuma atmaksa pirms termiņa ir finansiāli neizdevīga. Līdz ar to pārējo starptautiskā aizņēmuma programmas ietvaros saņemto aizdevumu pirmstermiņa atmaksa pašreiz netiek plānota.

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Kaunpilnas pirmās vietas Eiropā


Vairums Latvijas valdošie politiķi netic plašajai nabadzībai valstī. Prezidents to atzina skaidri. Citi to apliecina ikdienu pieņemot lēmumus un izvirzot absurdus priekšlikumus kā vairot Latvijas iedzīvotāju bagātību. Pēdējie šādi lēmumi bija GMI samazināšana līdz 35 latiem, PVN mazināšana un IIN samazināšana par vienu procentu, kas pamatā vairos labklājību tieši sabiedrības bagātākajai daļai un vēl vairāk palielinās nevienlīdzību. Kad politiķiem tiek uzdots jautājums: “Vai Latvijā būtu jāievieš progresīva nodokļu sistēma?”, atbilde jau gadiem ilgi ir nemainīga – “par to ir vērts diskutēt.”

Speciāli tām valsts amatpersonām un politiķiem, kuri nespēj noticēt nevienlīdzībai un nabadzībai Latvijā, esam apkopojuši Eurostat statistiku par Latviju un to, kā mēs izskatāmies uz citu Eiropas valstu fona.


Vēl 2010. gadā Latvija nebija nevienlīdzīgākā valsts Eiropas Savienībā, jo mūs apsteidza dienvidu kaimiņi – Lietuva.


Jau 2011. gadā esam kļuvuši par nevienlīdzīgāko valsti Eiropas Savienībā. Tas lieliski parāda to, kurai sabiedrības daļai nācās iznest lielāko krīzes smagumu Latvijā. Vērtējot šogad pieņemtos lēmumus attiecībā uz nodokļu izmaiņām, Džini koeficients nākamgad nesaruks, bet pieaugs vai saglabāsies esošajā līmenī.


Apskatot Džini koeficientu Baltijas valstīs, redzam, ka jau ilgstoši sociālā noslāņošanās Latvijā ir bijusi viskrasākā. Tāpat parādās tas, ka Lietuvā Džini koeficients no 2010. gada līdz 2011. gada samazinājies četras reizes straujāk, liekot secināt, ka ekonomiskās krīzes problēmas dienvidu kaimiņi risinājuši solidārāk.


Eurostat dati par to, cik procenti no sabiedrības dzīvo nabadzībā vai ir pakļauti nabadzības riskam. Latvijā šādos apstākļos dzīvo 40,1 % cilvēku. Absolūtos skaitļos tas ir 900 000 iedzīvotāju. Sliktāka situācija ir tikai divās valstīs – Bulgārijā un Rumānijā. Turklāt Rumānijā situācija ar katru gadu uzlabojas, turpretī Latvijā nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits turpina palielināties.


Nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits mūsu kaimiņvalstīs ir zemāks, Igaunijā pat būtiski zemāks un nepārsniedz ES vidējo rādītāju. Turklāt Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, kur nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits turpina pieaugt.

Nabadzības un nevienlīdzības problēmu risinājumi nav jāizgudro no jauna. Ir jāpārņem labākie piemēri no veiksmīgajā Eiropas tautsaimniecībām. Turklāt šie risinājumi ne vien mazina nevienlīdzību un nabadzību, bet vairo arī valsts kopējo bagātību, labklājību un ekonomisko izaugsmi. Pirmais un nepieciešamākais risinājums ir – Latvijā jāievieš progresīva nodokļu sistēma.

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.