Piedāvājums ekonomikas izaugsmei

photo (2)
Ceļi, kurus pielabo nevis remontē, rūpnīcas, kas stāv tukšas, zeme, kas netiek izmantota, cilvēki, kas aizceļo no dzimtenes darba meklējumos. Šīs ir tikai dažas kliedzošākās ikdienas realitātes, ar ko jāsastopas Latvijas „augošajā” ekonomikā. Iemesls tam ir skaidrs – nepietiekamie finansu resursi cilvēku un materiālu apmaksai, jeb pārāk mazas investīcijas ekonomikas attīstībā.

Risinājumu, kuru piedāvā PROGRESĪVIE, izmanto visā pasaulē un visuzskatamāk Vācijā.

PROGRESĪVIE aicina Latvijā veidot attīstības institūcijas – pašvaldību bankas – kas apvienojoties vairākām pašvaldībām var apkopot pietiekami līdzekļus, lai uzsāktu piesaistīto finanšu instrumentu refinansēšanu.

Kas ir refinansēšana?

Refinansēšana ir pamats banku darbībai. Refinansēšana pēc būtības ir izsniegto kredītu ieguldīšana citā bankā, par to saņemot brīvus finanšu līdzekļus jaunu kredītu izsniegšanai. Lai nodrošinātu, ka no šādas sistēmas likumīgi nebūtu iespējams izpūst finanšu burbuli, katrai refinansēšanas operācijai piemēro refinansēšanas likmes, kas kalpo kā riska garants izsniegtajiem līdzekļiem.

Kāpēc pašvaldību bankas?

Nav jābūt ekonomikas ekspertam lai atdzītu, ka komercbanku mērķis ir pelnīt. Un tieši šī vienkāršā iemesla dēļ, tās ekonomisku apsvērumu dēļ nenodrošina to projektu attīstību, kuru rezultātā ir nevis peļņa, bet ekonomiskās vides un infrastruktūras attīstība.

Piemēram, rūpnīca, kura strādās ar mazu peļņu nav interesanta komercbankai, jo minētā rūpnīca ir riska zonā, ka tā nevarēs atmaksāt kredīta procentus tādā apjomā, kas garantētu komercbankai peļņu.

Šajā brīdī parādās attīstības institūcijas – pašvaldības bankas – sniegtās iespējas. Pašvaldībās, kuru interesēs ir noturēt esošās vai izveidot jaunas darbavietas, palielināt nekustamā īpašuma vērtību un attīstīt savu infrastruktūru, rastos iespēja izsniegt uzņēmējam kredītu, kura mērķis ir nevis pelnīt, bet nodrošināt pašizmaksu un projekta realizāciju. Kredīts pašvaldībai atmaksātos nevis kredīta procentos un dividendēs, bet saņemtajos nodokļos un attīstītajā infrastruktūrā.

Pašvaldības bankas ieguvums parādās brīdī, kad pirmajai rūpnīcai izsniegto kredītu, refinansē un iegūst jaunus finansu līdzekļus otras, tad trešās rūpnīcas celšanai, tad ceļa remontam, tad dzīvojamo ēku būvniecībai, utt.
Ņemot vērā, ka šāda pašvaldības banka – attīstības infrastruktūra – realizē projektus, kurus atsakās finansēt komercbankas, tiek nosegta ekonomikas izaugsmes zona, kas ir ekonomiski izdevīga nevis tikai bankai, bet arī vietējai pašvaldībai.

Jāņem vērā, ka pašvaldību bankas pasaulē ir visdrošākās un stabilākās bankas, kas vislabāk pārdzīvoja 2008. gada finanšu krīzi.

Ko tas nozīmētu Latvijas ekonomiskajā situācijā?

Izmantojot pašvaldības bankas iespējams vairākkārtīgi palielināt pašvaldības iespējas finansēt infrastruktūrā. Ieguldot 100 000 latu, tiek nodrošināta iespēja finansēt projektus miljonu apmēros. Tas nozīmē labākas kvalitātes ceļi, siltinātas mājas, jaunas darbavietas.

Pašvaldību banka piedalītos iedzīvotāju mājokļu siltināšanas procesā, piedāvājot kredītus gadījumos, kad bankas atsaka sadarbību, vai atbalstītu mazturīgos iedzīvotājus, kuriem uzspiesti pārlieki siltināšanas kredītu slogi.
Pašvaldību banka nodrošinātu finansējumu balstoties ne tikai uz potenciālajām peļņas iespējām, bet ņemtu vērā arī ieguvumus pašvaldības līmenī.

Noslēgumā jāuzsver, ka pašvaldību banku primārais uzdevums nav peļņas nešana, bet gan ekonomiskās vides stimulēšana, nodrošinot finansējumu gan esošam, gan jaunām darbavietām, tādējādi attīstot pašvaldības ekonomisko izaugsmi.

Autors: Ilmārs Gromuls, biedrības PROGRESĪVIE valdes loceklis

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Būtisks atbalsts nodarbinātībai

top-banner-final

Pateicoties Eiropas sociālistu un sociāldemokrātu ministru centieniem, ES sociālo lietu ministru padomes sanāksmē Briselē tika panākta vienošanās un pieņemta Eiropas mēroga jaunatnes garantiju programma. Eiropas Sociāldemokrātu partija ir bijusi kampaņas „Garantijas Eiropas jaunatnei” priekšgalā visu pagājušo gadu.

Nozīmīgs solis uz priekšu, kas atbalsojas intensīvajā aģitācijā – sākot no aktīvistiem un beidzot ar sociālistiski noskaņotiem premjerministriem un prezidentiem -, ir programmas „Garantijas Eiropas jaunatnei” pieņemšana Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu padomē. Tā tiks nodrošināta ar sākotnējo finansējumu – 6 miljardu eiro apmērā no ES budžeta. Liela nozīme bija arī ES sociālo lietu komisāra László Andor centieniem un Eiropas Parlamenta S&D deputātu grupas atbalstam.

Latvija, pateicoties šai sociāldemokrātu iniciatīvai, saņems no ES aptuveni 80 miljonus eiro.

PES prezidents Sergei Stanishev uzskata: “Šis lēmums ir jāvērtē kā lielisks sākums mūsu ceļojumā, lai atjaunotu nākotnes iespējas miljoniem jauniešu, kas nedēļām, mēnešiem un pat gadiem ir iesprostoti bezdarbā. Pirms gada programma „Garantijas Eiropas jaunatnei” bija ambicioza ideja. Pirms 20 dienām PES vadītāji un premjerministri nodrošināja budžetu 6 miljardu apmērā, veltītu jauniešiem bez darba, un šodien EPSCO Padome ir padarījusi programmu „Garantijas Eiropas jaunatnei” par oficiālu. Šiem centieniem būtu jakalpo, lai beidzot visā Eiropas Savienībā uzsāktu risināt jauniešu bezdarba problēmu.”

PES sieviešu organizācijas prezidente Zita Gurmai norāda: “Tas ir milzīgs panākums, bet ne ceļa beigas. Tagad mums ir nepieciešams palielināt finansējumu līdz 10 miljardiem eiro, lai Jaunatnes garantija sasniegtu visu Eiropas Savienību un tiktu nodrošināta programmas kvalitāte. Programmā „Garantijas Eiropas jaunatnei” dzimumu dimensijai jābūt neatņemamai panākumu sastāvdaļai. PES saglabās savu spiedienu, lai nodrošinātu, ka „Garantijas Eiropas jaunatnei” palīdz pēc iespējas vairāk no tiem 5,8 miljoniem jauniešu, kuru nākotnes iespējas apdraud šodienas ekonomiskā krīze.”
Pateicoties Īrijas Leiboristu partijai, jautājuma risināšana par jauniešu bezdarbu ir bijusi viena no galvenajām prioritātēm Īrijas prezidentūras laikā ES Padomē.

Vairāk informācijas: www.youth-guarantee.eu

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Atbilde LR Finanšu ministrijai

DSC_0355
Šī gada 7. martā biedrība PROGRESĪVIE vērsās pie Finanšu ministrijas ar konkrētiem priekšlikumiem par progresīvās nodokļu sistēmas ieviešanu Latvijā, minot noteiktas procentu likmes. Tās pašas dienas vakarā Finanšu ministrija izplatīja publisku paziņojumu, kurā biedrības aprēķinus nodēvēja par kļūdainiem, gan vienlaicīgi tekstā atzīstot, ka detalizēti ar tiem nemaz nav mēģināts iepazīties.

Biedrība PROGRESĪVIE šādu argumentāciju no ministrijas puses uzskata par apšaubāmu – tā ne ar ko neatšķiras no gadiem ilgi labējo politiķu atkārtotajām divrindēm.

Biedrības PROGRESĪVIE vadītājs Ansis Dobelis uzskata:

„Finanšu ministrija apgalvo, ka PROGRESĪVO sagatavotie priekšlikumi, kas paredz būtisku algas nodokļu samazinājumu cilvēkiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem un nelielu sloga pieaugumu ļoti lielo algu saņēmējiem, veicinās ēnu ekonomiku un ienākumu slēpšanu. Ir zināms, ka lielāko ēnu ekonomikas daļu veido tieši nelielu un vidēju ienākumu slēpšana, jo nodokļu slogs šādām algām ir teju nesamaksājams. Kā nodokļa sloga samazināšana šīm iedzīvotāju grupām var palielināt ēnu ekonomiku? Gluži pretēji – būtisks sloga samazinājums var kalpot par motivāciju pamest ēnu ekonomikas sektoru gan uzņēmējam, gan darba ņēmējam.”

Biedrība PROGRESĪVIE aicina apzināties, ka jebkurā nodokļu sistēmā un ar jebkādām likmēm vienmēr būs neliela daļa negodīgu un nesolidāru indivīdu, kuri nevēlēsies maksāt nodokļus, kaut gan to spēs atļauties. Taču Finanšu ministrijas argumentācija konkrētajā gadījumā liecina, ka tā nespēj izstrādāt pietiekamu normatīvo bāzi, lai līdz minimumam samazinātu iespējas izvairīties no nodokļu nomaksas. „Izskatās, ka ministrija pat to necenšas,” saka Ansis Dobelis, „bet vairāk domā, kā pielāgot nodokļu sistēmu tiem, kuri nevēlas maksāt nodokļus un, lai no tiem izvairītos, spēj algot dārgus grāmatvežus un finansistus.”

Tāpat Finanšu ministrija norāda, ka progresīva nodokļu sistēma un dividenžu aplikšana ar nodokļiem atbaidīs investorus. Patiesībā PROGRESĪVO priekšlikumos paredzētais samazinās nodokļu slogu un radīs priekšrocības reālās ekonomikas sektoram – uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar ražošanu, nodarbina lielu skaitu cilvēku. Un vēl būtiskāks atbalsts tas būs mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

„Jā, varam atzīt, ka mūsu priekšlikumi Latviju padarīs mazāk draudzīgu spekulatīvajam biznesa, kuru vēlme nav Latvijā darboties ilgtermiņā un radīt nozīmīgu darba vietu skaitu,” saka Ansis Dobelis. „Tāpēc ir jautājums, kādus investorus īsti vēlas Finanšu ministrija – tos, kas rada finanšu un nekustamo īpašumu burbuļus, vai tos, kas ceļ rūpnīcas? Progresīva nodokļu sistēma ir priekšrocība rūpniekiem.”

Tāpat PROGRESĪVAJIEM no Finanšu ministrijas puses tiek pārmests, ka priekšlikumi nav fiskāli neitrāli. Biedrība piekrīt – ja tiek skatīts tikai IIN, ieņēmumi no tā budžetā sākotnēji tiešām samazināsies. Tomēr būtisku darbaspēka nodokļu samazināšanu ir noteikti jāskata kontekstā ar ieņēmumu palielināšanos valsts budžetā no citiem nodokļiem, izdevumu samazināšanos sociālās palīdzības programmām un nodokļu izmaiņu kopējo ietekmi uz visu tautsaimniecību, tajā skaitā izmaiņām patēriņā un nodarbinātībā. Patiesībā nespēja paskatīties plašāk, nespēja finanšu un nodokļu politiku veidot kopā ar tautsaimniecības mērķiem ir problēma, kas mūsu politiķiem ir hroniska.

Visabsurdākais, ka savā paziņojumā vienlaikus ministrija saka, ka nevienlīdzības mazināšana ir viņu lielākā prioritāte. Kā tas savienojams ar plāniem saglabāt regresīvās tendences mūsu nodokļu sistēmā, vēlmi tikai proporcionāli mazināt nodokļu slogu visiem? Tas patiesībā atkal atbalstīs tikai turīgākos. Priekšlikums diferencēt neapliekamo minimumu robežās līdz 90 latiem ir nebūtisks, to pat grūti nosaukt par simbolisku. Lai risinātu Latvijas sociālās un ekonomiskās problēmas, ir nepieciešami nopietni risinājumi.

Biedrība PROGRESĪVIE cer, ka Saeimas frakcijas, kurām arī ir nosūtīti sagatavotie priekšlikumi, tos vērtēs pēc būtības, būs gatavas diskutēt un uzklausīt argumentus, nevis atrunāsies ar populistiskiem argumentiem.

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Tulpju sveiciens trolejbusos

tulpites
Ušakova tulpju pilns sveiciens Rīgas trolejbusos. Apsveicam sievietes! Ar ko tieši apsveicam?

Šogad mēs sievietes varētu apsveikt ar to, ka viņu solidārums palīdz mums pilnveidot sabiedrību. Saskaņā ar ASV psiholoģes Karolas Džiliganas pētījumiem, vīriešiem un sievietēm esot atšķirīga izpratne par morāli: kad vīrietim ir jāizvērtē, vai kaut kas ir labs un pareizs, viņš mēdzot uzdot jautājumu „Vai tas ir taisnīgi? Vai man (viņam) tas pēc taisnības un nopelniem pienākas?”. Savukārt sievietes morāli uztverot galvenokārt kā rūpes par otru cilvēku, biežāk uzdodot jautājumu: „Vai tas nodarīs kādam pāri? Vai tas palīdzēs?”.

Tāpēc Starptautisko sieviešu dienu mēs varētu nosvinēt, paskatoties caur šādu prizmu uz progresīvā nodokļa ideju, un vismaz uz vienu dienu gadā aizstāt jautājumu „Vai ir taisnīgi, ka cilvēks, kurš daudz strādā un pelna, maksā tādus pašus nodokļus kā cilvēks ar mazākiem ienākumiem?” ar jautājumu: „Cik lielā mērā tas nodarītu kādam pāri un cik lielā mērā – palīdzētu? Cik liels būtu sabiedrības vispārējais ieguvums?”

Un varbūt arī ar jautājumu „Cik lielā mērā tas palīdzētu sievietēm – vientuļajām mātēm, kurām pašlaik ir iepriecinošā izvēle iztikt no pabalstiem vai arī neredzēt savu bērnu, lai aizstātu to ar 12 stundu darbu, saņemot 300 latus, no kuriem 150 jāatdod auklītei, jo bērnudārzā nav vietas vai arī darba laiks nav saskaņojams ar bērnudārzu?”

Un te, protams, ceram, ka arī Ušakovs varētu apsveikt sievietes ne tikai ar virtuālām tulpēm, bet arī ar kādu jaunu bērnudārzu. Zviedrijā, piemēram, sievietes varam apsveikt ar pirmo 24 h bērnudārzu atvēršanu.

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Nododam savus priekšlikums Saeimai

photo
Ņemot vērā to, ka jau šobrīd notiek darbs pie 2014. gada valsts budžeta izstrādes, biedrība PROGRESĪVIE ir sagatavojusi un iesniegusi priekšlikumus Finanšu ministrijai un visām Saeimas frakcijām. Šie priekšlikumi paredz būtisku samazināšanu iedzīvotāju ienākuma nodoklim, ieviešot Latvijā progresīvu nodokļu sistēmu.

Valsts netaisnīgā nodokļu sistēma lielā mērā ir iemesls tam, kādēļ ļoti daudzos rādītājos Eiropas Savienībā esam zemākajās pozīcijās. Visefektīvākais instruments nabadzības un sociālās nevienlīdzības būtiskai mazināšanai ir progresīva nodokļu sistēma – un vienlaikus tā stimulē arī ekonomisko izaugsmi, jo mazinās kopējais nodokļu slogs darbaspēkam, un ar to tiek veicināta nodokļu maksāšanas kultūras pozitīva attīstība.

Biedrība PROGRESĪVIE, apzinot un izmantojot par pamatu daudzu Eiropas valstu pieredzi un praksi ienākumu nodokļu likmju noteikšanā, rosina atbildīgās iestādes jau no nākamā gada arī Latvijā ieviest progresīvu nodokļu sistēmu, ievērojot šādus principus:

• ar iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) neapliekamo minimumu noteikt 150 LVL apmērā;
• darba algām noteikt 15 % IIN bāzes likmi;
• sākot no 800 LVL, par katru nākamo latu noteikt 25 % IIN likmi;
• sākot no 1500 LVL, par katru nākamo latu noteikt 30 % IIN likmi;
• par katru apgādībā esošu personu noteikt ar IIN neapliekamo minimumu 150 LVL apmērā;
• jebkura cita veida personas ienākumiem (dividendes, kapitāla pieaugums u.c.) piemērot tādas pašas IIN limes, kā ienākumiem no darba algas.

„Izmantojot statistikas datus par Latvijas iedzīvotāju atalgojumu, valsts budžeta ieņēmumiem un par strādājošo apgādībā esošajām personām, esam aprēķinājuši, ka gadījumā, ja tiks ieviestas šādas izmaiņas, valsts budžets necietīs fiansiālus zaudējumus. Gluži pretēji, ilgtermiņā valsts budžeta ieņēmumi pieaugs straujāk nekā, saglabājot esošo nodokļu sistēmu,” norāda biedrības PROGRESĪVIE vadītājs Ansis Dobelis.

„Veicot progresīvas reformas ienākumu nodokļu aprēķināšanā, to ietekme uz valsts budžetu jāskata kompleksi. Jāsaprot, ka, atstājot vairāk līdzekļus cilvēkiem jeb tautsaimniecībai, augs ekonomiskā aktivitāte un palielināsies ieņēmumi no citiem nodokļiem,” skaidro Ansis Dobelis, papildinot, ka faktiski šādas izmaiņas nodokļu politikā būtu automātisks reālās algas pielikums ļoti daudziem strādājošajiem gan privātajā, gan valsts sektorā. “Būtisku algas pielikumu saņemtu skolotāji, medmāsas, ārsti, iekšlietu sistēmas darbinieki un daudzi jo daudzi citi. Līdz ar to attiecīgajā periodā valsts budžetā nebūtu jāparedz papildus līdzekļi algu palielināšanai, jo visiem mazāk atalgotajiem valsts sektora darbiniekiem tāpat automātiski notiktu algas pieaugums.”

PROGRESĪVIE cer uz nopietnu priekšlikumu izvērtēšanu no politiķu un Finanšu ministrijas puses, kā arī to pilnīgu vai daļēju ieviešanu.

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Video: Atkal tā pati pasaka…

Einārs Repše mums TV ekrānos intensīvi jautā – kā Latvijai sasniegt Somijas labklājību un attīstības līmeni! Mums ir atbilde: veidosim savu ekonomiku un politiku pēc tiem pašiem principiem, ko savu valstu pamatos likuši veiksmīgie ziemeļnieki. Vai šādu politisko un ekonomisko ceļu var piedāvāt Repše un citi labējie? Nē, nevar! Tādēļ pirmais solis – viņu pašu atstāšana vēsturē!

Mūsu atbilde VIDEO:

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.