Jauniešu bezdarbs – ES problēma!

forums

Jau trešo gadu pēc kārtas, Eiropas Parlamenta biroji Ziemeļvalstīs un Baltijas dalībvalstīs organizēja Ziemeļvalstu un Baltijas valstu Jaunatnes forumu. Šogad forums notika Eiropas mājā Stokholmā 24.-26. aprīlī un foruma tēma bija jauniešu bezdarbs. Tajā piedalījās aptuveni 100 cilvēku, no kuriem 18 bija no Latvijas. Latvijas delegācijā bija arī trīs biedrības PROGRESĪVIE pārstāvji – Juta Pīrāga, Pēteris Kloks un Sanita Dzalbe. Jaunieši vecumā no 18 – 30 gadiem, no studentu un citām nevalstiskām organizācijām tikās un pārrunāja jauniešu bezdarbu un to, kā tikt ar to galā dažādos līmeņos. Viens no foruma mērķiem bija apspriest līdzības un atšķirības starp attiecīgajām valstīm un apsvērt risinājumus vietējā, nacionālā un Eiropas līmenī.

Forums notika daļēji plenārsēžu veidā, daļēji darba grupās. Jauniešus uzrunāja un ar savu viedokli par jauniešu bezdarbu dalījās Eiropas parlamenta deputāti un Zviedrijas nodarbinātības ministre. Visi atzina, ka ar jauniešu bezdarbu jācīnās Eiropas līmenī un katram reģionam jāpiemēro sava taktika, kā arī valstu un Eiropas pārvaldes sistēmas ir daļēji atbildīgas par jauniešu bezdarba līmeni un spēj ar to cīnīties – tā ir kopīga problēma.

Jaunietis bezdarbnieks ir vecumā no 18 – 24 gadiem, meklē darbu un var strādāt. Pēc Eurostat datiem 2012.gadā Latvija ir 7. vietā jauniešu bezdarba līmenī (sliktākais rādītājs no foruma dalībvalstīm). Vissliktāk šajā ziņā klājas Grieķijai un vislabāk – Austrijai.

Darba grupās (‘Kā ierobežot jauniešu bezdarbu?’, ‘Starptautiska solidaritāte grūtos laikos’, ‘ES Pamattiesību hartas patiesā nozīme’, ‘Ko es varu darīt Eiropai – ko Eiropa var darīt man?’) skaidri iezīmējās atšķirības starp reģioniem. Baltijas valstīs jaunieši vēlas strādāt, bet trūkst darba vietu konkrētā nozarē, savukārt, ziemeļvalstu reģionos ir ‘luksusa problēma’ – labklājības sistēma ir tik laba, ka jaunietis nav motivēts strādāt, jo saņem ļoti labus pabalstus. Kopīgās problēmas jauniešu bezdarbam – darba vietas ir tikai galvaspilsētās, studiju laikā pietrūkst praktisku iemaņu gūšana, profesionālās izglītības zemais prestižs, izolētība no sabiedrības, ja jaunietis nestudē.

Trīs dienu laikā foruma dalībnieki apkopoja priekšlikumus jauniešu bezdarba mazināšanai vienotā rezolūcijā, kas tika nosūtīta gan Eiropas Savienības, gan katras foruma dalībvalsts politiķiem. Rezolūcijā norādīts uz nesaskaņu starp darba tirgu un izglītības sistēmu, jaunieši ierosina palielināt finansējumu ERASMUS programmai, kas nodrošina prakses iespējas starptautiskā vidē, kā arī informēt jauniešus par iespējām ES darba tirgū. Tāpat ierosina veidot atbalsta sistēmas, piemēram, subsidētas algas, lai mazāk pieredzējušie profesionāļi iekļautos darba tirgū, kā arī uzlabot pārkvalificēšanās atbalstu ilgstošiem bezdarbniekiem. Rezolūcijā uzsvērts arī, ka ir svarīgi uzlabot statistikas apkopošanu bezdarba jomā un izglītot jauniešus par lēmumu pieņemšanas procesus, lai tie kļūtu par aktīviem pilsoņiem.

Ar pilnu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu Jaunatnes foruma rezolūciju angļu valodā var iepazīties ŠEIT.

Juta Pīrāga

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Ēd burkānus, sporto un maksā nodokļus!

OLYMPUS DIGITAL CAMERA
Nesen Aizsardzības ministrs Artis Pabriks sūkstījās par mūsu jaunatnes slikto veselību – drīz nebūšot neviena, kurš varētu dienēt! To sadzirdēja arī par veselību atbildīgā ministre Ingrīda Circene. Ātri tika rasts problēmas skaidrojums – jaunatne maz ko nojauš par pareizu uzturu, tādēļ aptaukojas. Tāpat vairums nezina, ka nepieciešamas regulāras fiziskās aktivitātes, un par smēķēšanas kaitīgumu reti kurš ir dzirdējis. Risinājums arī nebija tālu jāmeklē – skolās nepieciešama obligātā veselības mācība.

Obligātā veselības mācība skolās nodrošināšot, ka visi zinās, kā pareizi jādzīvo. Un ja zinās, noteikti dzīvos. Tomēr viss tik gludi nenotika – izglītības ministrija noraka Veselības ministrijas priekšlikumu. Un tagad ministriem, sekretāriem un ierēdņiem ir ko plūkties, diskutēt un cīnīties. Kurš par un kurš pret veseliem bērniem…

Tomēr rodas jautājums – vai diskutējam par būtiskāko? Ņemot vērā apstākļus, kādos dzīvo liela sabiedrības daļa Latvijā, ko jaunajai paaudzei varētu dot labāka obligātā izglītošana par veselīgu un pareizu dzīvesveidu?

Pēc Eurostat datiem Latvijā 43,6 % bērni un jaunieši vecumā līdz 18 gadiem ir pakļauti nabadzības un sociālās atstumtības riskam. Ko dod teorētiskas zināšanas par to, kā būtu skaisti, pareizi un veselīgi jādzīvo, ja teju pusei bērnu vecēki to nespēj nodrošināt? Bērns varēs uzzināt, ka viņam vecāki nespēj nodrošināt kvalitatīvus dzīves apstākļus, kas var atstāt negatīvas sekas uz visu viņa turpmāko dzīvi. Par šo problēmu neviens labējais ministrs nesatraucas, jo viņu politiskajos principos nav ne taisnīgums, ne solidaritāte. Visu noteiks brīvais tirgus – izdzīvos stiprākais (bagātākais) bērns

Daudziem jauniešiem ir liekais svars – mācīsim viņus hamburgeru vietā ēst burkānus un kolrābjus. Bet ko darīt ar vairāk kā 10 % pirmklasnieku, kuriem pēc Labklājības ministrijas pārskata par bērnu stāvokli Latvijā ir nepietiekama ķermeņa masa? Skaidrāk sakot, vecāki nevar nodrošināt pat burkānus un kolrābjus pietiekamā daudzumā. Tā vairs nav tik patīkama problēma, lai celtu to politiskajā dienaskārtībā. Katrā veiksmes stāstā ir arī neveiksminieki.

Mācīsim bērnus, ka vajag sportot, kustēties un fiziski pilnveidoties. Mums ir tik daudz hokeja halles, tenisa korti, tautas sporta pasākumu (tas nekas, ka tikai samaksājot dalības maksu)! Elitārie un dārgie sporta veidi tak ir tik forši. Valsts atbalsts jākoncentrē tiem sporta veidiem, kas patīk partiju sponsoriem un kasieriem. Gan jau atradīsies vecāki, kas var atļauties iegādāties inventāru. Tirgus nosaka pieprasījumu un piedāvājumu. Acīmredzot, nav nemaz pieprasījuma pēc demokrātiskiem un pieejamiem sporta veidiem.

Tas ir pilnīgi normāli, ka Rīga ir vienīgā Eiropas Savienības galvaspilsēta, kurā nav neviena vieglatlētikas manēža, kas atbilstu starptautiskiem standartiem. Arī nestandarta manēža un stadions brūk kopā. Kam mums vajag visiem pieejamo un demokrātisko sporta karalieni vieglatlētiku? Lai tie, kam nav naudas, trenējas skolu gaiteņos, pagrabos, pļavās…

Svētdienas vakarā TV raidījums De Facto rādīja, kā Sedā aukstuma dēļ skolēni skolā mācās virsjakās un cimdos. Obligātā veselības mācība noteikti ir tas, kas šiem skolēniem vajadzīgs visvairāk. Un vispār, vai tad nav citas skolas, lielākās pilsētās, uz ko pārcelties? Kam vajag skolu mazpilsētā?

Šīs problēmas aktualizēšana un piedāvātais risinājums ļoti skaidri ilustrē to, kā mūsu politiskā elite saredz sabiedrību, valsti un problēmas. Mūs izglīto un māca, kā pareizi organizēt savas finanses, kā kļūt par uzņēmējiem, kā veselīgi dzīvot, kā maksāt nodokļus, kā braukt pa Latvijas ceļiem, kā cienīt šo valsti. Tikai par to, ka nav ne apstākļi, ne infrastruktūra, lai dotās pamācības īstenotu, padomdevējiem nav saprotams – stulbums, tuvredzība vai kaitniecība? Ticamāko atbildi pasvītrot!

Ansis Dobelis - "Progresīvo Ideju Kustības" priekšsēdētājs