Kā panākt dzimumu vienlīdzību politikā?

Tallina
No 16.- 20.septembrim Tallinā norisinājās konference “More Women in European Politics – More Women in 2014”. Projekta More Women in European Politics – More Women in 2014 mērķis ir panākt sieviešu līdzdalību valsts lēmumu pieņemšanā, kas ir arī dzimuma līdztiesības jautājums. Šis jautājums ir aktuāls visās ES valstīs, tāpēc tiek veidota pieredzes apmaiņa un kampaņas, lai valsts pārvaldē noteicošais būtu kompetence, nevis dzimums.

Man bija iespēja piedalīties konferences daļā, kas bija paredzēta pieredzes apmaiņai, saistīta ar darbībām, ko veic politiskās partijas un organizācijas, lai veicinātu sieviešu līdztiesību.

Delegāciju pārstāvji dalījās savā pieredzē – izklāstot vēsturisko situāciju savā valstī, šī brīža situāciju, pieredzi, kādi instrumenti tiek izmantoti, lai veicinātu dzimuma vienlīdzību un kompetentu sieviešu iesaistīšanos politikā. Lai gan šie piemēri tika piedāvāti, kā labas prakses paraugi – diemžēl, šobrīd nav vēl panākts vēlamais rezultāts.

Kā iespējamie variants, tika aplūkotas kvotu sistēmas, lai nodrošinātu vienādu skaitu vīriešu un sieviešu varas pārvaldē, kas nodrošinātu līdzvērtīgu varas un ietekmes sadalījumu. Vienlīdzīga sadale ir tad, ja proporcijas robežas ir no 40% līdz 60 %. Kvalitatīva dzimumu līdztiesība nozīmē, ka sieviešu un vīriešu zināšanas, pieredze un vērtības tiek izmantotas un ietekmē visas sabiedrības nozares.

Būtiska nozīme tika piešķirta instrumentiem, kā attīstīt potenciāli spēcīgu sieviešu kandidatūru.

Kā iespējamais veids tika piedāvāts vērst lielāku uzmanību sieviešu iemaņu kapacitātes celšanai, izmantojot mentoringu, „ēnu kampaņas”, un veicinātu pieredzes apmaiņu, kas ietver labus prakses piemērus.
Kāpēc sieviešu loma politikā ir tik būtiska? Veiksmīgs politiķes tēls veicina sieviešu aktīvāku iesaistīšanos politiskajos jautājumos un sociālo jautājumu risināšanu. Veicina pusaudžu meiteņu vēlmi pēc augstāka izglītības līmeņa un karjeras izaugsmēm. Nostiprina pārliecību, ka sievietēm un vīriešiem ir vienādas tiesības un iespējas būt aktīviem pilsoņiem un veidot nosacījumus lēmumu pieņemšanā, ekonomisko līdztiesību, vienādus nosacījumus uz izglītību un algotu darbu, tādā veidā nodrošinot ekonomisko neatkarību. Sievietēm un vīriešiem ir tāda pati atbildība par mājas darbiem. Iespēja sniegt un saņemt aprūpi uz vienlīdzīgiem noteikumiem. Kampaņas un organizāciju darbības mērķis ir arī pievērst uzmanību jautājumiem, kas skar vardarbības mazināšanu, reproduktīvās tiesības un bērnu aprūpi.

Darba grupās un diskusijās tika aplūkoti jautājumi, kas aizkavē veiksmīgu un kompetentu sieviešu iesaistīšanos politikā. Sievietes, kas ārpus politikas ir sasniegušas labus rezultātus (pārstāvot privāto sektoru , NVO) , ir ieguldījušas smagu darbu , lai panāktu vēlamo rezultātu, nav gatavas zaudēt savu prestižu, riskējot ar potenciāli neveiksmīgu politisko karjeru.

Postpadomijas valstu politika ir tendēta uz korupcijas iespējām valsts un pašvaldību pārvaldē- tas ir viens no būtiskiem faktoriem, kāpēc sievietes nav gatavas iesaistīties politikā.

Kā veiksmīgas un efektīgas sieviešu atbalsta priekšvēlēšanas kampaņas piemērs tika prezentēts- Forums 50%, (Čehija).
calis

Kampaņas ietvaros tika veiksmīgi un asprātīgi komunicēts ar potenciālajiem vēlētājiem caur dažādiem sociālajiem tīkliem, veidotas dažādas vizuālās reklāmas, izdales materiālus un sociālās aktivitātes. Tika iesaistītas sieviešu nevalstiskās organizācijas. Kā rezultātā, masveidā tika atbalstīta sieviešu kandidatūra- sieviešu pārstāvniecība valdībā pieauga no 18%- 22% . Šī kampaņa pierāda, ka būtiska ir arī vēlētāju izglītošana un informēšana .

Bet man pēc konferences radās būtiskas pārdomas. Neapšaubāmi, 21.gadsimtā nozīmīgi ir dzimuma līdztiesība, vienādām tiesībām gan sociālajos jautājumos, gan ietekmē politiskajā norisē. Bet vai panākot, lielāku skaitu sieviešu politikā, izmantojot solidaritātes metodes, kad sievietes aktīvi balsos par sievietēm, netiks pazaudēta būtiskākā jēga- izvēlēties pēc kompetences, nevis dzimuma?

Ieva Ādamsone, biedrības PROGRESĪVIE biedre

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Vai Saeimā zina, kas ir taisnīgums?

OLYMPUS DIGITAL CAMERA
Pavasarī vērsāmies ar priekšlikumiem ieviest progresīvu nodokļu sistēmu gan pie LR Finanšu ministrijas, gan pie visām Saeimas frakcijām. Ar mūsu priekšlikumu iepazīties un to atbalstīt var ŠEIT.

Dodam iespēju ikvienam iepazīties ar Saeimas frakciju un ministrijas atbildēm:

LR Finanšu ministrijas atbilde

Nacionālās apvienības atbilde

Reformu partijas atbilde

Zaļo un zemnieku savienības atbilde

Saskaņas centra frakcija neuzskatīja par nepieciešamu atbildēt.

Ja vēlies panākt pārmaiņas, PARAKSTIES!

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Progresīvi nodokļi-kāda būtu mana alga?

Cik es saņemtu “uz rokas”, ja Latvijā ieviestu progresīvu ienākumu nodokļu sistēmu, kā tas ir modernās Eiropas valstīs? Lūk – ērta iespēja pārbaudīt!

Tev tikai jānorāda darba alga pirms nodokļu nomaksas un apgādībā esošo personu skaits! Kalkulators ļauj aprēķināt standarta darba algas apmēru un par pamatu ir izmantots biedrības PROGRESĪVIE piedāvājums Saeimai taisnīgi mazināt darba spēka nodokļus (piedāvājums).








Alga pēc progresīvā nodokļa: Ls

Ja atbalsti taisnīgu darba spēka nodokļu samazināšanu, apliecini to parakstoties ŠEIT!

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Tava balss pārmaiņām!

photo
Šī gada pavasarī biedrība PROGRESĪVIE izstrādāja priekšlikumus, kā Latvijā ieviest progresīvu nodokļu sistēmu, kas mazinātu sociālo nevienlīdzību un darbaspēka nodokļu slogu, kā arī ļautu Latvijā veiksmīgāk attīstīties ražošanai. Priekšlikumi tika nodoti LR Finanšu ministrijai (FM) un visām Saeimas frakcijām.

Ņemot vērā, ka ne FM, ne Saeimā pārstāvēto partiju frakcijas nebija gatavas pat tikties, lai priekšlikumus pārrunātu, nemaz nerunājot par to daļēju vai pilnīgu ieviešanu, un neizrāda šādu vēlmi arī darba rudens sesijas sākumā, PROGRESĪVIE no šodienas sāk parakstu vākšanu par šiem priekšlikumiem interneta vietnē www.manabalss.lv.

„Tā laikam ir vienīgā iespēja, kā politiķus piespiest nopietnai diskusijai par nepieciešamību Latvijuā ieviest modernu un eiropeisku nodokļu sistēmu. Citādi šie solījumi paliek partiju programmās, saukļos par vēlmi iekļauties Ziemeļeiropas reģionā. Tomēr ar saviem reālajiem lēmumiem politiķi mūs arvien tuvina tam nodokļu sistēmas un ekonomikas modelim, kas raksturīgs austrumu kaimiņvalstī,” pastāstīja biedrības vadītājs Ansis Dobelis.

Iepazīties ar petīciju „Par taisnīgu nodokļu samazināšanu darbaspēkam!” un to parakstīt var http://manabalss.lv/i/517. Apzinot un izmantojot par pamatu daudzu Eiropas valstu pieredzi un praksi ienākumu nodokļu likmju noteikšanā, PROGRESĪVIE šajā petīcijā rosina atbildīgās iestādes jau no nākamā gada arī Latvijā ieviest progresīvu nodokļu sistēmu, ievērojot šādus principus:

• ar iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) neapliekamo minimumu noteikt 150 LVL apmērā;
• darba algām noteikt 15 % IIN bāzes likmi;
• sākot no 800 LVL, par katru nākamo latu noteikt 25 % IIN likmi;
• sākot no 1500 LVL, par katru nākamo latu noteikt 30 % IIN likmi;
• par katru apgādībā esošu personu noteikt ar IIN neapliekamo minimumu 150 LVL apmērā;
• jebkura cita veida personas ienākumiem (dividendes, kapitāla pieaugums u.c.) piemērot tādas pašas IIN limes, kā ienākumiem no darba algas.

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Valsts ietaupa, slimnieki piemaksā…

komp_zales
Vēl nesen reformējot kompensējamo medikamentu sistēmu valsts panākusi, ka tās izdevumi medikamentiem samazinās, bet pacientu līdzmaksājumi pieaug. Tas ir viens no daudzajiem labējo politiķu lēmumiem, kad optimizācija, reformas un reorganizācijas tiek veiktas tieši uz sabiedrības neaizsargātāko grupu rēķina. Ar vienu lēmumu un skaļiem lozungiem tiek runāts par nevienlīdzības mazināšanu, ar desmitiem citu izmaiņu sociālā nevienlīdzība tiek palielināta.

VIDEO:

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Veiksmes grābeklis

kuka_valdibas
Valdošā koalīcija arvien biežāk sāk “dabūt pa pieri” ar pašas meistaroto veiksmes stāsta grābekli… Nepārtrauktā lepošanās ar straujo ekonomisko izaugsmi, lielisko valsts finanšu stāvokli, izcilajiem eksporta rādītājiem un sevis stādīšana par paraugu Eiropas valstīm pat ar krietni augstāku labklājību, – tas viss sāk arvien biežāk atspēlēties vietējā politikā. Jo lielākā sabiedrības daļa arvien vēl nejūt savā ikdienas dzīvē atspoguļojamies to, ar ko lepojas valsts vadītāji.

Tas daudziem liek uzdot jautājumus. Vai veiksmes stāsts un ekonomikas atgūšanās attiecas tikai uz izredzētajiem? Vai paziņojumi, ka arvien jaunos rādītājos sasniedzam vai pārsniedzam pirmskrīzes līmeni, kādreiz attieksies arī uz skolotāju, ugunsdzēsēju vai medmāsu labklājību?

Jau pavasarī arvien skaļāk ar izreklamētā veiksmes stāsta augļiem dalīties pieprasīja Latvijas pensionāri. Tagad, kad aktuāla nākamā gada budžeta kopā stiķēšana, viņiem pievienojas arī medicīnas nozares pārstāvji, izglītības darbinieki un daudzi citi.

Tomēr izrādās, ka veiksmes stāsta labie augļi nav domāti visiem. Cerēto finansējumu neiegūs ne izglītība, ne veselības aprūpe, ne iekšlietu sistēmas darbinieki, pat ne pensionāri. Neskatoties uz to, ka eksports aug, banku peļņa atgriezusies pirmskrīzes līmenī, nekustamo īpašumu tirgus atdzīvojies, – valsts budžeta ieņēmumi nespēj nodrošināt akūtu sabiedrības vajadzību apmierināšanu. Lai gan vārdos skaļi tiek reklamēta darba spēka nodokļu samazināšana, arī tā nav spējusi pietuvoties pirmskrīzes līmenim.

Tomēr grābeklis labējiem vēl pagaidām pa pieri laikam nav iedevis gana stipri, jo viņi spītīgi atsakās atzīt, ka ar ačgārnu nodokļu politiku nekad nespēs piepildīt valsts budžetu tā, lai mēs varētu veidot kvalitatīvu izglītības sistēmu, labu veselības aprūpi, uzticamu sociālo sistēmu un, galu galā, labklājības valsti.

Saka, ka mums esot viens no zemākajiem kopējiem nodokļu slogiem Eiropas Savienībā. Tomēr tieši darbaspēka nodokļi mums ir teju paši augstākie. Un tā nu veidojas situācija, kuru kādreiz komentēja arī aviācijas speciālists, miljonārs Fliks: “Būt bagātam Latvijā ir ļoti lēti, bet būt nabagam Latvijā ir ļoti dārgi”. Nesamērīgo darba spēka nodokļu sloga smagumu iznes mazo un vidējo algu saņēmēji. Šāda nodokļu struktūra nespēs piepildīt valsts budžetu!

Meklējot papildus ienākumus valsts budžetam, politiķi atkal saudzē spekulantus, nekustamo īpašumu tirgotājus, bankas, luksus preču patērātājus, bet autogāzes un pārtikas aplikšanu ar papildus nodokļiem uzskata par labāko iespēju. Kamēr viss nodokļu smagums būs jānes skolotājiem, ugunsdzēsējiem, mazajiem uzņēmējiem, ražotājiem, bet neliela sabiedrības daļa baudīs nodokļu paradīzei līdzvērtīgus apstākļus, emigrācija no Latvijas turpināsies un sociālās problēmas turpinās saasināties.

Bet varbūt tieši tāds ir labējo plāns par labklājības valsti Latviju – ka tajā iedzīvotāju vairākums ir baņķieri un nekustamo īpašu tirgoņi, jo citu vienkārši vairs nav?

Ansis Dobelis - "Progresīvo Ideju Kustības" priekšsēdētājs