Rīga dimd – iedzīvotāji runā!

large_0836

Lai kopīgi risinātu Rīgas iedzīvotājiem aktuālos jautājumus, 20. novembrī viesnīcas „Radisson Blu Hotel” telpās notika iedzīvotāju forums „Rīga dimd – iedzīvotāji runā!”, kurā tikās pašvaldības un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Šogad forums bija īpašs ar to, ka tajā tika parakstīts Rīgas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memorands. Līdzās citām Latvijas NVO šo memorandu parakstīja arī biedrības PROGRESĪVIE pārstāvji – valdes locekļi Ieva Ādamsone un Aigars Sloģis.

memorands2 Ieva Ādamsone paraksta sadarbības memorandu. Foto: Kaspars Balamovskis

Forumā tika pievērsta uzmanība Rīgas apkaimēm, īpaši neapdzīvotajiem, tukšajiem namiem, kuru sakārtošana tiek virzīta par prioritāti Rīgas domes Attīstības departamentā. Tika spriests arī par to, kā vairāk pilsētvidē iekļaut sporta iespējas, kā arī veicināt balansu starp parkiem, apzaļumošanu un pilsētas būvēm. Kā pozitīvais piemērs šeit tika minēts izstrādātais nākotnes plānojums Skanstes apkaimes teritorijai, kur jaunuzceltās ēkas tiks papildinātas ar parkiem un harmonisku, apzaļumotu vidi. Un tas viss – aicinot pašus iedzīvotājus arvien vairāk iesaistīties jau plānošanas procesos.

Pasākumā bija četras Domdarbnīcas:

1. Dažādībai atvērtā Rīga – par atbalstu jauniebraucēju un reemigrantu ģimeņu bērniem vispārējās izglītības ieguves uzsākšanai Rīgā (problēmas un risinājumi).

2. Rīgas dzīvā publiskā ārtelpa (tika runāts par dzīvi sabiedriskajā telpā dažādās pilsētas vietās).

3. Rīga jauniešiem – šī sadaļa tika veltīta Rīgas domes programmas apspriešanai darbam ar jaunatni periodā no 2014. – 2018. gadam. Šeit klātesošie apskatīja minētās programmas prioritātes, plānotās aktivitātes un analizēja sasniedzamos rezultātus.

4. Rīga ģimenes un darba harmoniskai apvienošanai – šeit tiks runāts par pakalpojumu daudzveidību rīdziniekiem, atbalsta sistēmu jaunajiem vecākiem un ģimenēm; tieši šajā domnīcā iesaistījās PROGRESĪVIE. Tika apspriesti sekojošie jautājumi, iezīmējot dažas specifiskas problēmas. Cik lielā mērā mums pašiem ģimene ir vērtība? Kā meklēt harmoniju starp ģimeni un darba laiku, kas nebūtu tikai viena cilvēka problēma, bet gan sadalījums starp indivīdu, ģimeni, pašvaldību, darba devēju un valsti? Iegūtais rezultāts šeit būtu uztveram kā ieguvums visiem sabiedrības locekļiem – kā nianses šeit būtu jāskata monetārs atbalsts, atvaļinājumu iespējas, elastīgas darba organizēšanas formu iespējas, informatīvs un emocionāls atbalsts. Tika minēti arī tādi motivējošie faktori kā iespējamās nodokļu atlaides darba devējam.

Tāpat klātesošie šajā domdarbnīcā secināja, ka joprojām maz uzmanības tiek pievērsts ne tikai bērniem, bet arī vecākiem cilvēkiem, kā arī cilvēkiem ar invaliditāti un to aprūpei. Aktuāla problēma ir arī joprojām garās rindas uz bērnudārziem, kā arī tas, kā Latvijā ir ļoti daudz vientuļo vecāku, nemaz nerunājot par šobrīd reāli pieaugošu tendenci, ka arvien vairāk ir sociāli neapdrošināto ģimeņu, kurām praktiski nav nekāda valsts atbalsta.

Biedrības PROGRESĪVIE pārstāvji aktīvi iesaistījās diskusijā par to, kas ir maināms šī brīža sistēmā un kādas problēmas akcentējamas – pievēršot uzmanību tam, ka vēl joprojām tiek runāts galvenokārt par diviem modeļiem: 1) sievietes, kuras agri vēlas atgriezties darba tirgū (likuma grozījumi pabalstu jautājumos ir bijuši labvēlīgi šim modelim); 2) sievietes, kuras vēlas atgriezties darbā no brīža, kad bērns uzsāk bērnudārza gaitas. Taču nekur netiek runāts par to, ka pastāv vēl viena liela grupa – sievietes, kuras nevēlas atgriezties darba tirgū līdz bērna vismaz 10 gadu vecumam, jo vēlas dzemdēt vairākus bērnus un būt mājsaimnieces. Biedrības pārstāvji vēlējās pievērst klātesošo uzmanību tam, ka šobrīd no valsts un pašvaldības puses pastāv atbalsts, kompensējot maksas privātajos bērnudārzos 160 Ls apmērā, auklītēm 100 Ls apmērā, – bet nav izvēles iespējas sievietei, kura pati vēlas audzināt bērnu līdz obligātajai pirmsskolas apmācībai. Diskusij rezultātā starp sociologiem un politiķi Ingu Biti radās jautājums, vai pareizāk nebūtu, ja šī nauda sekotu bērnam un būtu piešķirama jaunajai māmiņai, kura pati varētu būt visslabākā auklīte savam bērnam.

Šie un citi jautājumi arī turpmāk tiks skatīti Rīgas pašvaldības un pārējo memoranda parakstītāju kopīgā darbā. Kā iepriekš publiskajos paziņojumos solīja pašvaldības pārstāvji, nevalstiskās organizācijas, kuras parakstīs sadarbības memorandu, varēs rēķināties, ka Rīgas dome nodrošinās iedzīvotāju un NVO pārstāvju savlaicīgu iesaistīti Rīgas domes saistošo noteikumu un attīstības dokumentu un kopīgu sadarbības projektu izstrādē. Tāpat tikšot sniegta atgriezeniskā saite ieinteresētajiem iedzīvotājiem un Nevalstiskajām organizācijām par to iesniegtajiem priekšlikumiem, kā arī nodrošināta pieeja Rīgas domes lēmumu projektiem, sniedzot iespēju NVO iespēju lietot arī E-portfeli. Pašvaldības pārstāvji solīja arī iespēju iedzīvotājiem un organizācijām aizstāvēt iesniegtos priekšlikumus Rīgas domes pastāvīgo komiteju un komisiju sēdēs, kā arī citu atbalstu organizācijām – pašvaldībai pieejamo resursu robežās. Tika apspriesta arī iespēja deleģēt pašvaldības pārvaldes uzdevumus nevalstiskajām organizācijām.

Ar Rīgas domes un NVO sadarbības memorandu iespējams iepazīties ŠEIT.

Informāciju sagatavoja:
Ieva Ādamsone,biedrības PROGRESĪVIE valdes locekle
Aigars Sloģis, biedrības PROGRESĪVIE valdes loceklis

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Kā jāveido mūsu energopolitika?

zala_energija
Kādam būtu jābūt progresīvajam un sociāldemokrātiskajam piedāvājumam un risinājumam ES energopolitikai Ziemeļeiropā un Baltijā?

Esam jau pieraduši, ka vieni no problemātiskākajiem jautājumiem efektīvai sadarbībai ES ietvaros ir aizsardzība, jo pastāv noklusēts konflikts starp NATO un ES aizsardzības projektiem. Vēl viena problemātiska ES sfēra ir enerģētika, kur valstis bieži vien cenšas realizēt savas nacionālās intereses pat, ja tas ir pretrunā ar kopējām ES interesēm.

Ko Baltijā un Ziemeļeiropā nozīmētu veiksmīga kopīga enerģētikas politika ES? Tas nozīmētu, ka tiek radīti pietiekami daudz dažādi alternatīvi enerģijas resursi, kuru avoti nāk no ES, lai, piemēram, Krievijas gāzes, naftas, elektrības tirgotāji sāktu pakļauties pasaules tirgus nosacījumiem un pārstātu kalpot kā šīs valsts ietekmes instruments. Tikai tad, kad parādīsies spēcīgi, konkurētspējīgi enerģijas avoti ES vai Baltijas valstu iekšienē, Krievijas enerģētikas politika mainīsies, jo Krievija nevar atļauties zaudēt ES tirgu, kas radītu spēcīgu šīs valsts ekonomisko un režīma krīzi, jo strauji saruktu valsts budžeta ienākumi.

Šobrīd Krievijas energopolitiku raksturo „skaldi un valdi” princips. Krievija izteikti cenšas individuāli strādāt ar katru valsti, noskaņojot tās bieži vien vienu pret otru, tādējādi apgrūtinot kopīgas ES energopolitikas izstrādi. Tā, piedāvājot izdevīgas cenas vienai valstij, otra tiek pēkšņi sodīta, paceļot gāzes cenas. Šādai rīcībai nav tirgus mehānismiem pierastā pamatojuma un tā ir politiski motivēta. Samērā izplatīta prakse no Krievijas enerģētikas gigantiem ir proaktīva darbība, lai novērstu jaunu energojaudu rašanos Austrumeiropas valstīs. Savu mērķu sasniegšanai tiek gan manipulēts ar politiskajiem procesiem, gan arī spekulēts ar energoresursu cenām, lai novērstu konkurences rašanos.

Gadu desmitiem demokrātiskās valstis ir spiestas tērēt miljardiem eiro nedemokrātisku režīmu uzturēšanai tikai tādēļ, ka šajās valstīs ir pieejami bagātīgi dabas resursi. Es neaicinu uz izolacionismu un protekcionismu, taču ES ir jārada pietiekami spēcīga kapacitāte, lai tā nebūtu vitāli atkarīga no šādiem režīmiem. Šobrīd pastāv milzīgs vilinājums dalībvalstīm vienoties savstarpēji ar Krieviju par, piemēram, gāzes vada izbūvi, apejot vai ignorējot pārējo ES valstu intereses, taču šādas politikas ieguvumi būs īstermiņa, jo ilgtspējīgums ir tikai ES enerģētikas politikas apvienošanā un kopīgu lēmumu un politikas realizācijā šajā svarīgajā sfērā.

Kādam būtu jābūt progresīvajam un sociāldemokrātiskajam piedāvājumam un risinājumam ES energopolitikai Ziemeļeiropā un Baltijā?

Pirmkārt, energopolitikai jābalstās uz maksimālu vietējo resursu izmantošanu. Alternatīvā enerģija, kas saražota no vietējiem resursiem, rada darba vietas un stiprina kopējo ES energokapacitāti, un atstāj naudu ES ekonomikas apritē. Otrkārt, jaunie energoprojekti drīkstētu balstīties tikai uz atjaunojamo energoresursu bāzes – vēja, saules, ūdens, biomasas un citiem. Fosilā kurināmā izmantošana nākotnē būtu maksimāli jāierobežo, radot ekonomiski izdevīgas alternatīvas, kas nerada papildus CO2 izmešus un kas būtu balstītas ES teritorijā. Treškārt, lokāliem risinājumiem jāiekļaujas globālajā ES energopolitikā un sistēmā. Vietējās kapacitātes stiprināšana būs efektīva tikai tad, ja ir izveidoti efektīvi elektrības un citu enerģiju saslēgumi ES iekšienē. Jo daudzveidīgāki būs enerģētikas avoti, jo šī sistēma būs drošāka un lētāka. Kopējā energotīklā ir jābūt iespējai piedalīties gan maziem energouzņēmumiem, gan lielām korporācijām, kā arī mājsaimniecībām.

Un visbeidzot pēdējais, bet ne mazāk nozīmīgākais progresīvo spēku politikas priekšnoteikums būtu energopolitikas sociālās ietekmes izvērtējums. Ļoti svarīgi politikas veidošanā ir sasniegt to, ka siltums un elektrība ir pieejami visiem iedzīvotājiem. Respektīvi, politikas izstrādē nav jāvērtē tikai elektrības izmaksa uz vienu kw (kā tas bieži ir noticis Baltijas valstīs, atbalstot vienu vai otru energoprojektu), bet arī, izvērtējot pienesumu ekonomikai ilgtermiņā, darba vietu radīšanu un pieejamību iedzīvotājiem. Nenoliedzami svarīga ir kw cena, taču, kā pierādīja aprēķini ar jaunā Lietuvas AES būvniecības projektu, kļūdaini ir ņemt tikai kw cenu pēc reaktora celtniecības un ekspluatācijas izmaksām. Tā, piemēram, salīdzinot ar biomasas koģenerācijas stacijām, kurām pašizmaksa ir augstāka, atomenergostacijas kw izmaksās netika aprēķināta kodolatkritumu uzglabāšana pēc stacijas darbības beigām, kas to kopumā padarītu par daudz dārgāku projektu, nemaz nerunājot par iespējamu avārijas seku izmaksām. Tāpat netika aprēķināts, kādu šis sektors radīs nodarbinātību un kāds no tā būs ekonomiskais efekts nacionālajām ekonomikām. Biomasu koģenerācijas staciju attīstība tikai Latvijā vien varētu radīt līdz 10 000 jaunu darba vietu un izvērstu energoinfrastruktūru, kur vienas stacijas avārijas gadījumā būtu viegli kompensēt to ar citām, tādējādi radot drošu ekoloģisko un energovidi. Mūsu valstīm jāspēj raudzīties globāli un saskaņoti uz enerģētikas tirgu – jārīkojas lokāli, taču tā, lai jaunradītie projekti un infrastruktūra dotu gan ekonomisku, gan vides, gan sociālu labumu visiem ES valstu iedzīvotājiem.

Ervins Labanovskis, biedrības PROGRESĪVIE valdes loceklis, uzņēmējs

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Politiski nevainīgie un bezatbildīgie

kozlovskisdombrovskisuzsakovs
Šķiet, jautājums par politisko atbildību arī šoreiz paliek novārtā. Politiķi, kuri līdz šim radījuši, stutējuši, akceptējuši un veicinājuši pastāvošo sistēmu, tagad ar skaļiem saukļiem dodas ķert vainīgos un steidz solīt bargus sodus.

Mums ir premjers, kurš vada valsti kopš 2009. gada marta. Vai šajā laikā ir izdarīts viss iespējamais, lai sakārtotu būvniecības nozari? Jeb tomēr daudz vairāk valdošā koalīcija ir darījusi, lai samazinātu būvniecības birokrātiju, to darot arī uz cilvēku drošības rēķina… Vai premjeram, kurš to akceptējis un stutējis, nebūtu jānes politiskā atbildība?

Mums ir Rīgas Domes priekšsēdētājs, kurš amatā ir kopš 2009. gada jūlija. Viņa pakļautībā darbojas būvvalde, kura izdevusi visas nepieciešamās atļaujas, lai būvētu un nodotu ekspluatācijā šo un daudzas citas ēkas. Vai mēram, kura pilsētā būvē šādas ēkas, nebūtu jāuzņemas politiskā atbildība?

Mums ir iekšlietu ministrs, kuram pakļautajā glābšanas dienestā glābšanas darbos bojā gāja trīs cilvēki, bet vēl vairāki tika smagi ievainoti. Iekšlietu ministrijas iestādes joprojām nav spējušas sniegt atbildes par vasaras sākumā Rīgas pilī notikušo ugunsgrēku. Vai šādam ministram nav jānes politiska atbildība?

Šie trīs kungi šobrīd izskatās iekarsuši un kareivīgi sola vainīgo atrašanu un sodīšanu. Bet vai viņi paši nav vainīgi un līdzatbildīgi?

Manuprāt, traģēdija ir sistēmas rezultāts. Un šīs sistēmas politiskajiem vadītājiem būtu jānes atbildība. Iesākumā pietiktu ar demisiju. Viņi nav tie, kuriem tagad ir ētiski rādīt ar pirkstiem uz celtniekiem, rasētājiem un citiem, kuru darba stilu un metodes paši ir atbalstījuši.

Ansis Dobelis - "Progresīvo Ideju Kustības" priekšsēdētājs

Sveicam Latviju! Vēlam solidaritāti!

miluLV
Ļauj sevim pāri darīt, jo tu liels,
Un sevi neaizstāvi, jo tu stiprs,
Un citu nesamin, jo tu to spēj,
Bet pacel citu, un tu celsies pats.

/Rainis/

Vēlam Latvijas tautai būt lielai, stiprai un solidārai!
Pasniegsim roku viens otram, jo tikai tā pacelsim Latviju!

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Vai pietiek ar pusotru grāmatu?

Pusotra-2 (1)
Latvijā tiek izdodas 1,6 grāmatas uz vienu iedzīvotāju gadā. Kādēļ tik maz? Tādēļ, ka to iegādi nevaram atļauties.

Teju 3/4 no mūsu algām “apēd” ikdienas izdevumi – vidēji 28% jāatvēl pārtikai, bet mājoklim, veselībai, transportam un sakariem – 45,6% ienākumu. Kultūrai un atpūtai vidusmēra iedzīvotājs var atļauties iztērēt vien 6,7% no saviem ienākumiem. Ja šādi ir vidējie rādītāji, tad ir skaidrs, ka liela sabiedrības daļa tam tērē vēl krietni mazāk vai nemaz.

Augstie darba nodokļi neļauj cilvēkiem investēt savās zināšanās, kultūras dzīvē un intelektuālajā izaugsmē. Grāmatu izdevēji lēš, ka grāmatām tērējam desmit reizes mazāk nekā vidēji Eiropā!

Problēmas pamatā ir nesamērīga nodokļu politika – no mazajām un vidējām algām mēs maksājam lielākos nodokļus Eiropas Savienībā. Ir laiks to mainīt! Paraksties par darbaspēka nodokļu sloga samazināšanu: http://manabalss.lv/i/517

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Viens procents koalīcijas izredzētie

lati
Biedrība PROGRESĪVIE ir vērsusies ar iesniegumu pie visām Saeimas frakcijām, kurā aicina deputātus veikt nepieciešamās izmaiņas likumos, lai nepieļautu tā saukto „sociālā nodokļa griestu” atjaunošanu no nākamā gada 1. janvāra. Plānotās izmaiņas paredz, ka cilvēkiem, kuru gada kopējā darba alga pārsniegs 46 000 eiro, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) jeb sociālais nodoklis no ienākumiem virs šīs summas vairs nebūs jāmaksā.

Kā norāda biedrības vadītājs Ansis Dobelis – „Izrādās, ka īsto solīto un plaši reklamēto straujo darbaspēka nodokļu samazināšanu patiesībā izjutīs tikai aptuveni 1% strādājošo. Kamēr skolotājiem, medmāsām, ugunsdzēsējiem un līdzīga profesiju loka pārstāvjiem nāksies samierināties ar ienākuma nodokļa neapliekamā minimuma paaugstināšanu vien par 8 latiem, – lielo algu saņēmējiem koalīcijas sastrādātie nodokļu atvieglojumi sasniegs pat vairākus simtus latu! Tikai nav skaidrs, kādēļ ar šo „nevienlīdzības mazināšanas” soli savās uzrunās plaši nelepojas atbildīgie ministri un deputāti?”

Iesniegumā PROGRESĪVIE atgādina deputātiem, ka valsts kā vienu no šī brīža prioritātēm ir noteikusi nabadzības un sociālās nevienlīdzības samazināšanu: „Ņemot vērā, ka Latvijā – atšķirībā no vairākuma ES dalībvalstu – iedzīvotāju ienākumu nodoklim nav piemērotas progresīvas likmes, VSAOI griestu atjaunošana faktiski nozīmē Latvijas darbaspēka nodokļu sistēmas padarīšanu par izteikti regresīvu, tādējādi nevienlīdzību pat palielinot. Piemēram, cilvēks, kura ikmēneša bruto darba alga ir 4000 latu, pateicoties šīm izmaiņām, ik mēnesi iegūs teju 100 latu vairāk „uz rokas”; vēl lielāks būs šī darbinieka darba devēja ieguvums. Savukārt, skolotāji, medmāsas, pārdevēji un daudzi jo daudzi citi turpinās maksāt VSAOI no visiem saviem ienākumiem un nekādus atvieglojumus neizjutīs.”

Kā viens no iemesliem, kādēļ nepieciešams noteikt VSAOI griestus, šobrīd tiek minēts arguments, ka tas ļaušot noteikt ierobežojumus arī pensiju un pabalstu maksimālajam apmēram. Tomēr, neskatoties uz to, ka šobrīd VSAOI griestu nav, valsts jau ir noteikusi dažādus ierobežojumus vairākiem pabalstiem. Līdz ar to var secināt, ka nav obligāti jānosaka VSAOI iemaksu griesti, lai ierobežotu izmaksu apmēru no sociālā budžeta.

Vienam no ilgtspējīgas un veiksmīgas valsts nodokļu politikas, kā arī sociālās sistēmas stūrakmeņiem jābūt solidaritātes principam. Tas nozīmē, ka no samaksātajiem nodokļiem tiek nodrošinātas sabiedrības kopējās vajadzības, kā arī uzturētas un atbalstītas dažādas sabiedrības sociālās grupas. Ikvienas civilizētas sabiedrības pienākums ir sniegt atbalstu jaunajām ģimenēm, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, bērniem, pensijas vecuma ļaudīm un citiem, kuriem īslaicīgi vai ilgstoši nav iespējas nodrošināt sev cilvēka cienīgu dzīvi. Tādēļ, veidojot valsts nodokļu politiku, nedrīkst to būvēt pēc principa – cik lielas iemaksas esi veicis budžetā, tik saņemsi no valsts atpakaļ; šādi sabiedrība nespēs funkcionēt. Tas apliecina, ka arguments „jānosaka VSAOI griesti, lai varētu noteikt maksimālo izmaksu griestus,” neiztur kritiku.

Pilns iesnieguma teksts atrodams ŠEIT!

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Pilsonība Kasparovam jāpiešķir!

1377605_10151946821028307_1315684167_n
Pasaules mērogā valstis konkurē ne tikai militāri un ekonomiski, bet arī ar saviem attīstības modeļiem. Ja kādas valsts pilsoņi bēg prom uz citu valsti, tad viņi ir dzīvs pierādījums tam, kurš attīstības modelis cilvēkiem ir pieņemams un kurš nav.

Neraugoties uz to, ka Latvija bieži vien mums pašiem šķiet kādās jomās iepalikusi vai neveiksmīga un daudzi pilsoņi pat izvēlas to pamest, nule saņemtais šahista un politiķa Garija Kasparova iesniegums par iespēju iegūt Latvijas pilsonību ir lieliska dāvana mūsu valstij tās drīzajā dzimšanas dienā, jo apliecina, ka mūsu attīstības ceļš, kaut nelīdzens, tomēr ir bijis pareizs. Un kā gan citādi – ja jau viens no pasaules dzīvajiem ģēnijiem uzskata mūs par tādu valsti, kurā cilvēks var brīvi elpot un kuras pilsonim esot būs vieglāk aizstāvēt cilvēktiesības un demokrātiju Krievijā un citur pasaulē.

„Šī ir pārbaude mūsu provinciālismam – vai varēsim piešķirt pasaules mēroga cilvēkam pilsonību, ja viņš to lūdz, vai arī paslēpsimies aiz iebilduma par latviešu valodas nezināšanu, patiesībā šādi demonstrējot tikai bailes sadusmot Krieviju?” saka biedrības PROGRESĪVIE valdes loceklis Ervins Labanovskis. „Tieši G. Kasparovs ir viena no nozīmīgākajām figūrām pasaules šahā, kā arī cilvēks, kas cīnījies un, iespējams, pēdējoreiz cilvēces vēsturē uzvarējis spēcīgi attīstītu mākslīgo intelektu – superdatoru IBM Deep Blue!

Vienlaikus viņš ir devis milzīgu ieguldījumu pasaules demokrātijas attīstībā – un, ja mēs uzskatām Latviju par daļu no demokrātiskās pasaules, pilsonība ir jādod! Jo nopelni cilvēces labā ir arī nopelni Latvijas labā.”

Biedrība PROGRESĪVIE aicina Saeimas deputātus nebūt provinciāliem un piešķirt pilsonību G. Kasparovam!

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.