Atklātā vēstule LR Prezidentam

211
Reaģējot uz notikumiem Ukrainas-Krievijas attiecībās un paužot skumjas par LR Prezidenta Andra Bērziņa pasīvo publisko pozīciju minētajos jautājumos, Latvijas inteliģences pārstāvji ir uzsākuši parakstu vākšanu zem atklātās vēstules, ar kuras tekstu var iepazīties ŠEIT.

Arī biedrības PROGRESĪVIE valde, iepazīstoties ar vēstules saturu, vienbalsīgi lēmusi par atbalstu tai – un aicinām parakstīties arī Tevi!

Paraksti tiek pieņemti, sūtot individuālas vēstules uz kliedziens2014@gmail.com līdz 31. marta plkst.18:00.

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Ceļu uzturēšanā pašvaldībās viss kārtībā

seda
Šī gada februāra sākumā biedrība „PROGRESĪVIE” nosūtīja vēstules Latvijas lielākajām pašvaldībām, kurā aicināja skaidrot esošo situāciju ceļu uzturēšanā un pieļautās atkāpes no normatīvajiem aktiem. Analizējot iepriekšējo gadu ceļu uzturēšanas pieredzi, biedrības pārstāvji bija secinājuši, ka līdz ziemas uzturēšanas perioda sākumam (attiecīgais periods ilgst no 1. novembra līdz 31. martam) ceļi nav bijuši pilnībā salaboti atbilstoši normatīviem, kā arī uzturēšanas pasākumi netiek veikti pilnvērtīgi un tehnoloģiski pareizi.

Vēstules ar jautājumiem tika nosūtītas deviņām pašvaldībām (Daugavpils, Jēkabpils, Jelgavas, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Rīgas, Valmieras, Ventspils), no kurām reaģēja tikai četras – Jūrmalas, Jēkabpils, Jelgavas un Ventspils. Saņemtās atbildes pamatā ir līdzīgas – tajās tiek norādīts, ka visi ceļu remonta un uzturēšanas darbi notiek atbilstoši Ministru Kabineta noteikumiem Nr. 224 un citiem regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

Tātad, teorētiski šīm pašvaldībām piekrītošie ceļi ir labā kvalitātē (novērsti visi defekti, kas var radīt bīstamību – bedres, risas, plaisas utt.), kā arī ziemas uzturēšanas pasākumi notiek nepieciešamajā kvalitātē, atbilstoši ceļu uzturēšanas klasei. Bet praktiski – vai tiešām tikai biedrības „PROGRESĪVIE” biedriem izbrīnā ieplešas acis, kad tiek apgalvots, ka uztraukumam par ceļu seguma stāvokli Latvijā un to uzturēšanas tehnoloģijām nav pamata?

Saņemtās atbildes no pašvaldībām:
Ventspils
Jūrmala
Jelgava
Jēkabpils

Informāciju sagatavoja Dzintars Segliņš, biedrības PROGRESĪVIE biedrs

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Insa Krēmere: Pārdomas par krīzi Ukrainā

m16
Ukrainas baiso notikumu kontekstā populāri ir kļuvuši salīdzinājumi ar nacistisko Vāciju: Putins saka, ka Ukrainas situācija esot tāda pati kā Vācijā 1933. gadā, jo Ukrainā tagad ir fašisti valdībā; savukārt, Rietumi saka, ka Krievija uzvedoties kā Vācija pirms otrā pasaules kara, jo tā ik pa laikam anektē kādu kaimiņvalsts gabaliņu, aizbildinoties ar savu tautiešu aizstāvēšanu.

Insa Krēmere, biedrība PROGRESĪVIE

Šādi salīdzinājumi ir savā ziņā draudīgas nākotnes prognozes, kuras var brīnišķīgi izmantot, lai uzturētu spriedzi – ar tādiem argumentiem kā “ja Ukrainā tagad pie varas ir fašisti, tad jau drīkst sāks slaktēt ebrejus vai krievus un nekāda demokrātija tur vairs nebūs” vai “ja tagad Krievija anektē Krimu, tad drīz jau uzbruks arī pārējām kaimiņvalstīm un sāks iznīcināt visus nekrievus”. Un tad attiecīgi seko secinājums, kā ir jārīkojas: “Krievijai jāaizsargā Ukrainas krievi” vai “NATO nedrīkst pieļaut „appeasement” politikas kļūdu, jārīkojas tagad, jo diplomātija Krieviju neapturēs”. Ja pretinieks ir nacisti, tad viņu fanātisma dēļ tiešām diplomātijai nav lielas jēgas, jo nacisti nevis iznīcina cilvēkus, lai sasniegtu kādu mērķi, bet viņiem jau dažu cilvēku grupu iznīcināšana ir viens no mērķiem – un viņiem šis mērķis škiet svarīgāks par mieru, labklājību un naudu. Ja mēs domājam, ka mūsu pretinieks ir nacisti, tad esam gatavi kaut vai uzsākt karu, jo šie nacisti tāpat kādā brīdī uzbruks. Ja tā domā abas konfliktā iesaistītās puses, tad tas varētu būt bīstami.

Daudzi politiķi un mēdiji pēdējā laikā lieto diezgan kareivīgu retoriku. Piemēram, Vaira Vīķe-Freiberga uzskata pasaules reakciju par gļēvu un ANO par nekam nederīgu. Paliek neatbildētais jautājums, kāda reakcija tad, viņasprāt, nebūtu gļēva. Gribas jau ticēt, ka viņa vienkārši vēlas kaut kādu citu diplomātijas paveidu, nevis militāru iejaukšanos, bet konkrēti viņa nepateica, kā tad ir jāreaģē. ASV ārlietu ministrs Džons Kerijs ir draudējis, ka “Krimas aneksija pieliktu punktu diplomātijai”. Ukrainas ārlietu ministrs saka, ka Krimu neatdos, un ministru prezidents Jaceņuks tāpat ir paziņojis, ka Ukraina neatkāpsies ne par centimetru.

Savukārt, ASV un dažas Eiropas valstis ik pa laikam pauž atbalstu Ukrainai un garantē tās teritoriālo nedalāmību. Tikmēr Krievija sola garantēt Krimas iedzīvotāju pašnoteikšanās tiesības. Ar mīnām. Un rokot ierakumus. Ukrainas armija pārvietojas Krimas virzienā it kā mācību ietvaros, un kā parasti kāds jau ir paspējis to nofilmēt un nopublicēt. Arī vietējais portāls DELFI mums bijīgi stāsta, ka “šķietami nebeidzama Ukrainas bruņoto spēku transportlīdzekļu kolonna” virzoties un Krimu. To pasniedz ar apbrīnu un prieku par ukraiņu patriotismu: “Cilvēki iznākuši uz ielas […] sveikt un uzmundrināt savus karavīrus” . Patiešām, skatoties video, mēs redzam militāru kolonnu ar visiem tankiem braucam pa kādu ciemu, kamēr ceļmalā gavilē civiliedzīvotāji. Man tikai negribas par to priecāties.

Abas puses sola neatkāpties un draud ar karu. Propaganda stāsta par pretējās puses nelietīgām darbībām un noklusē “savējo” tumšās puses. Rezultātā rodas iespaids, ka pretinieks ir gandrīz vai sātana iemiesojums (vai Hitlera reinkarnācija), bet savējie tikai aizstāv cilvēktiesības un demokrātiju. Un mēs, zombētā tauta, gribot negribot baidāmies no tās Hitlera reinkarnācijas, kas apdraud mieru uz zemes, un galu galā no tās baidāmies vairāk nekā no kara.

Mēs uztraucamies par Baltijas drošību. Ir visādi scenāriji, kas varētu kalpot Krievijai par ieganstu anektēt Latviju vai kādu tās daļu, un tad pastāv jautājums, vai NATO nāktu Latvijai palīgā. Ja Krievija anektē vai okupē Latviju un NATO mūs atbrīvo, tad tas ir faktiski trešais pasaules karš. Jebkāda NATO nākšana palīgā pret Krieviju (vai Krievijas nākšana palīgā pret NATO) būtu trešā pasaules kara sākums. Tas varbūt izklausās gļēvi, nodevīgi un ciniski, bet ja man būtu izvēle starp samērā nesāpīgu aneksiju un trešo pasaules karu, tad es laikam izvēlētos aneksiju. Kāds mums labums no nosargātās demokrātijas, brīvības un neatkarības, ja vairs nebūs dzīvo cilvēku, kas varētu šīs vērtības izbaudīt? Karš vienmēr ir briesmīgs. Ir grūti prognozēt, kāds būtu karš starp NATO un Krieviju. Šādam karam būtu potenciāls iznīcināt cilvēci, bet tas būtu diezgan stulbi. Gan jau lielvalstis saņemsies un atstās dzīvu pietiekami lielu daļu cilvēces. Bet katrā ziņā tas būtu diezgan postošs karš, un es nedomāju, ka aneksija vai okupācija būtu briesmīgāka par to.

Tā es domāju tāpēc, ka Putins tomēr nav Hitlers. Nacisti bija fanātiķi, kuri īstenoja vairākus genocīdus. Padomju Savienība tolaik bija šādā ziņā ļoti līdzīga nacistiskajai Vācijai. Tomēr mūsdienu Krievija nav ne Staļina Padomju Savienība, ne Hitlera Vācija. Krievija ir nedemokrātiska, tur ir liela nabadzība, korupcija, rasisms, homofobija un vēl šis tas nejauks, bet nevēlamu tautu deportācijas uz Sibīriju, cik man zināms, nenotiek. Krievijas ārpolitika ir imperiālistiska, bet vēlme palielināt savu ietekmes sfēru nav gluži tas pats, kas rasistiska ideoloģija, kura ir vērsta uz visu netīkamo cilvēku nogalināšanu. Šādā ziņā krīzi Ukrainā varētu drīzāk salīdzināt nevis ar 1933. vai 1939. gadu, bet ar 19. gadsimta imperiālismu. Un, ja ļoti gribas, tad manis pēc ar 1914. gadu, jo salīdzinājums vienmēr ir spēcīgāks un populistiskāks, ja tam ir piekabināts kāds pasaules karš. Lielvalstis grib paplašināt savas ietekmes sfēras. Nevis, lai uztaisītu genocīdu, un nevis, lai nestu demokrātiju barbariem, bet vienkārši varaskāres dēļ. Tas varbūt valstīm šķiet ekonomiski izdevīgi vai svarīgi, lai nostiprinātu savu varu, vai arī valdība ar ārpolitiskām dēkām vēlas novērst uzmanību no iekšpolitiskām problēmām.

Tādēļ man nešķiet, ka Krievija plāno genocīdus Krimā, Ukrainā vai citur Austrumeiropā. Līdz ar to es baidos vairāk no aneksijai sekojoša kara nekā no pašas aneksijas.

Es domāju, ka karu nedrīkst pieļaut. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šī ir tikai lielvalstu cīņa par ietekmes sfērām. Es negribu upurēt Ukrainas iedzīvotājus šajā bezatbildīgajā ģeopolitiskajā spēlē.

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Diskusija par sieviešu līdztiesību politikā

9035712_orig
Šā gada 7. martā biedrība PROGRESĪVIE un Sieviešu tiesību institūts organizē publisku diskusiju par sieviešu līdztiesību politikā. Diskusija notiks ES mājā, Aspazijas bulvārī 28. Diskusijas sākums paredzēts pulksten 12:00, bet reģistrācija no pulksten 11:30.

Ar diskusijas programmu un dalībniekiem varat iepazīties ŠEIT.

Sievietēm ir bijusi būtiska loma Latvijas kultūrā un vēsturē, jo īpaši kopš Atmodas laikiem. Latvijas sievietes soli solī ar vīriešiem veidojušas Latvijas politisko un kultūras dzīvi, ietekmējušas sabiedrisko domu. Atsaucoties uz Māra Graudiņa rakstu laikrakstā „Diena” (20.06.2013.), arī jāatzīmē, ka Latvija bijusi pirmā vieta Eiropā, kur sievietēm piešķirtas balsstiesības. Sieviešu devums līdz šim vēl nav pienācīgi novērtēts nedz Latvijas, nedz Eiropas un pasaules kontekstā, par spīti atsevišķām akadēmisko institūciju un nevalstisko organizāciju iniciatīvām.

Sieviešu līdzvērtīga pārstāvniecība politiskajās partijās, partiju vēlēšanu sarakstos un demokrātiski ievēlētajās institūcijās ir ne tikai ANO un ES politiku mērķis, bet nepieciešamība, lai veidotu sociāli atbildīgu un caurspīdīgu lēmumu pieņemšanas procesu. Ilggadīgi pētījumi liecina par sieviešu līdzvērtīgas līdzdalības pozitīvo ietekmi uz sabiedrības ekonomisko un sociālo attīstību.

Sieviešu pārstāvniecībai ir vairāki šķēršļi, to skaitā aizspriedumi par sieviešu lomu politikā, sieviešu bieži vien neatbilstoši zemās vietas vēlēšanu sarakstos un neproporcionālā pārstāvniecība, kā arī nepietiekama atpazīstamība sabiedrībā. Taču dažādās pasaules valstīs pastāv dažādi mehānismi un brīvprātīgas iniciatīvas, lai nodrošinātu līdzvērtīgu un proporcionālu pārstāvniecību.

Par šiem izaicinājumiem, problēmām un jautājumiem runāsim diskusijā.

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Kā uzlabot demogrāfisko situāciju?

20_02_2014_ffgf
Šobrīd Latvijā dabiskais iedzīvotāju skaita pieaugums ir negatīvs, bet turpmākie trīs līdz pieci gadi ir izšķirošie, lai rastu risinājumu demogrāfijas un tautas ataudzes problēmsituācijai. Lai notiktu tautas ataudze, ģimenē ir jābūt vairāk par vienu bērnu. Šie turpmākie pieci gadi ir izšķirošie, jo demogrāfijas buma laikā — 80. gados dzimušās meitenes ir reproduktīvajā vecumā, un šobrīd tām varētu dzimt pirmie bērni. Bet 90. gados jau bija demogrāfijas kritums. Tātad pēc 2019. gada demogrāfisko pieaugumu būtu grūti prognozēt. Nākamos piecus gadus varētu gaidīt dzimstības pieaugumu, bet ir jautājums, kā mudināt ģimenes pieņemt lēmumu par otro un trešo bērnu, kuri nodrošinātu tautas ataudzi?

Šobrīd dominē trīs iemesli, kādēļ nenotiek tautas ataudze, un visi šie iemesli ir savstarpēji saistīti. Tie ir ekonomiskie faktori, augstie bērnu mirstības rādītāji un emigrācija.

1. Ekonomiskie faktori
Balstoties uz datu avotu „Tautas ataudzi ietekmējošo faktoru izvērtējums”, atbildot uz jautājumu „kādi apstākļi jums traucē sasniegt vēlamo bērnu skaitu ģimenē?”, atbilžu apkopojuma pirmās četras pozīcijas skaidri parāda ekonomisko ietekmi šajā jautājumā. Respondenti norāda, ka traucējošie faktori ir nepietiekamie ienākumi, nestabilitāte ienākumos, nestabila valsts/pašvaldības atbalsta politika un nestabilitāte darbā.

Ģimenē ienākot pirmajam bērnam, izdevumi pieaug par aptuveni 30 %, bet ar diviem un trīs bērniem līdz 41 %. Visbūtiskāk ģimenes rocība samazinās bērna otrajā dzīves gadā. Šajā laikā ģimene varētu sākt domāt par otro bērnu, bet valsts atbalsts beidzas.

Tāpat lielākais nabadzības risks ir ģimenēm, kurās ir trīs un vairāk bērnu.

2. Lielā bērnu mirstība pirmajā dzīves gadā
Šis nenoliedzami ir saistīts ar pirmo faktoru. Neapmierinošā finanšu situācija ietekmē potenciālo vecāku veselību, un jauno vecāku ierobežotās finanses liedz nodrošināt bērniem kvalitatīvu medicīnisko aprūpi. Formāli bērnu medicīniskā aprūpe Latvijā ir bezmaksas. Diemžēl kvotas ir nepietiekamas, lai savlaicīgi saņemtu valsts apmaksātās speciālistu konsultācijas, bet materiālā situācija ģimenēs liedz izmantot maksas pakalpojumus. Tāpat būtu jāizvērtē, vai tomēr nav pienācis laiks bērnu medicīnisko aprūpi atkal nodot pediatru pārziņā. Pediatrs ir speciālists, kurš apmācīts savlaicīgi diagnosticēt zīdaiņu veselības problēmas, bet šobrīd zīdaiņu aprūpi veic ģimenes ārsti, kuri specializējušies pieaugušo veselības aprūpē.

Lai gan, salīdzinot ar 2011. gadu, pēdējos gados zīdaiņu mirstība ir nedaudz samazinājusies, Latvijā joprojām ir augstāks zīdaiņu mirstības rādītājs nekā Igaunijā un Lietuvā.

Neplānotas grūtniecības pārtraukšanas gadījumu skaits Latvijā samazinās, jo sabiedrībā abortu jautājumam tiek pievērsta lielāka uzmanība, taču ir parādījusies cita tendence, kam netiek pievērsta pietiekama uzmanība — iedzīvotāju saslimstība ar seksuāli transmisīvajām slimībām. Neārstēta STS nopietni ietekmē gan sievietes, gan gaidāmā bērna veselību.

Būtiskākie zīdaiņu nāves cēloņi ir perinatālā perioda stāvokļi, iedzimtas anomālijas, infekcijas un parazitārās slimības, kā arī elpošanas sistēmas attīstības traucējumi. Tas tikai pierāda, ka steidzami ir jāuzlabo veselības aprūpe valstī, kā arī tās pieejamība visiem sabiedrības slāņiem.

3. Emigrācija
Emigrācija samazina jau tā nelielo bērnu skaitu, kā arī reproduktīvajā vecumā esošo potenciālo vecāku skaitu Latvijā. Lēmumu par emigrēšanu no Latvijas pieņem ekonomiskā spiediena rezultātā. Statistika liecina, ka emigrēt izvēlas ģimenes, kurās aug vairāk par vienu bērnu, kā arī cilvēki, kuriem nav bērnu, bet kuri tuvākajā laikā tos vēlētos. Arī šeit atspoguļojas ekonomiskais faktors.

Vienīgais risinājums ir uzlabot ekonomisko situāciju valstī un mazināt nabadzības risku ģimenēm ar bērniem. Lai gan bērna piedzimšanas un kopšanas pabalsti ir būtisks atbalsts, tas ir īstermiņa risinājums. Ilgtermiņā būtu jārod iespēja veidot stabilu sabiedrības vidusslāni. Iespējamie instrumenti būtu minimālās algas un neapliekamā minimuma palielināšana, un progresīvā nodokļa ieviešana. Tāpat būtu jārod iespēja nodrošināt brīvpusdienas skolēniem no 1. līdz 9. klasei, jāsniedz atbalsts pirmā mājokļa iegādei, un nekustamā īpašuma nodokļa atlaide būtu jāpiemēro arī ģimenēm ar vienu un diviem bērniem. Un ne mazāk svarīgi ir valstiskā mērogā runāt par tradicionālas ģimenes vērtību stiprināšanu.

Ieva Ādamsone, biedrības „PROGRESĪVIE” valdes locekle

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Par situāciju Ukrainā

211
Šodienas notikumi Ukrainā liek vilkt paralēles ar Latvijas pagātni – kad bijām ASV un Padomju Savienības aukstā kara poligons, ģeogrāfiski atrodoties šīs lielvalstis atdalošā okeāna malai tuvākajā teritorijā.

Mūsdienās aukstajā karā ir iesaistījies vēl trešais lielais spēlētājs – Eiropas Savienība, kurā ietilpst arī mūsu valsts. Savukārt, Krievijas aukstajā karā ar rietumiem un to vērtībām rezultātā par poligonu ir kļuvusi Ukraina. Piedevām, šobrīd Krievija pamazām ieved Ukrainā savas karaspēka daļas, un līdz ar to pastāv draudi, ka šis karš varētu pārvērsties no ideoloģiska par reālu.

Mēs, Latvijas sociāldemokrātu biedrība PROGRESĪVIE, aicinām Latvijas un Eiropas sabiedrību, kā arī visas atbildīgās iestādes nepieļaut situācijas vēl tālāku eskalāciju Ukrainā. Mēs nosodām Krievijas valdības izvēli ar tuvākajiem kaimiņiem sarunāties rupja spēka valodā. Uzskatām, ka Ukrainai kā valstij ir tiesības regulēt savu politisko un tirdzniecības sistēmu saskaņā ar valsts vajadzībām, tajā skaitā slēdzot asociācijas un brīvās tirdzniecības līgumus ar ES, bet visas iespējamās domstarpības par to risinot demokrātisku sarunu ceļā.

Informāciju sagatavoja: Jānis Džerijs Šterns, biedrības PROGRESĪVIE valdes loceklis

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.