Piespiedu nomas problēma jāatrisina!

131875253

Aizvien biežāk aktualizējas piespiedu zemes nomas problēma, ar kuru nākas saskarties daudziem Latvijas iedzīvotājiem. Rīgā vien dalītā īpašumā ir 140 000 dzīvokļu, un tajos dzīvojošajiem nākas maksāt arvien lielākas summas par zemi, uz kuras atrodas daudzdzīvokļu ēkas. Šāda situācija būtiski pasliktina daudzu ģimeņu materiālo stāvokli, tuvinot tās nabadzībai.

Jāatgādina, ka dalītie īpašumi Latvijā radušies neveiksmīgas zemes reformas rezultātā, kad padomju laikā uzbūvētās dzīvojamās ēkas tika nodotas privatizācijai, bet uz zemi zem tām tika atjaunotas īpašuma tiesības bijušajiem zemju īpašniekiem vai to mantiniekiem. Tādējādi ķīlnieku lomā nonāca gan zemju, gan dzīvokļu īpašnieki. Cilvēkiem, kuri atguva savu īpašumu, to vairs nebija iespējams izmantot citiem mērķiem, jo uz tā bija uzcelta daudzdzīvokļu ēka. Savukārt, tiem, kuri privatizēja dzīvokļus, radās neparedzēti papildus izdevumi – dalītā īpašuma zemes nomas maksa. Liela daļa zemes īpašumu šodien vairs nav mantinieku rokās, bet ir spekulantu un vieglas peļņas tīkotāju valdījumā.

Par izveidojušos situāciju ir atbildīga valsts un politiķi – viņiem arī būtu situācija jāatrisina. Diemžēl līdz šim izskanējušie risinājumi piedāvā vien kosmētiskus uzlabojumus, radušos problemātisko situāciju neatrisinot.

Spēkā esošā likumdošana piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja puses nevar vienoties par nomas līguma noteikumiem, paredz: piespiedu nomas maksa tiek noteikta 6% apmērā gadā no ēkai piesaistītās zemes vienības kadastrālās vērtības. Kopš 2010. gada 1. janvāra, papildus nomas maksai, dzīvokļu īpašniekiem jāsedz arī izdevumi par nekustamā īpašuma nodokli, kas šobrīd ir 1,5% no zemes kadastrālās vērtības. Jāatzīmē, ka bieži ēkai ir piesaistītās zemes vienības, kas ir lielākas par ēkai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu.

Tādēļ biedrība PROGRESĪVIE ir vērsusies ar iesniegumu Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļa jautājumu apakškomisijā, piedāvājot problēmas risinājumus:

• dzīvokļu īpašnieki jāatbrīvo no nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas par viņu īpašumā neesošu zemi, turklāt par zemi, par kuri viņi jau maksā augstu nomas maksu. Ir tikai loģiski, ka nodokļus par savu īpašumu maksā tā īpašnieks;
• ar likumu jānosaka, ka pašvaldībām jāveic izmaiņas, kuru rezultātā daudzdzīvokļu namiem tiek piesaistīta tikai tiem funkcionāli nepieciešamā zeme un nomas maksa var tikt iekasēta tikai par šo zemi;
• valstij būtu jāatrisina problēma tās saknē un jālikvidē šāda veida dalītais īpašums. Reformas rezultātā būtu jānodrošina, ka zem daudzdzīvokļu ēkām esošā zeme nonāk dzīvokļu īpašnieku īpašumā vai attiecīgās pašvaldības rīcībā, no kuras par saprātīgu nomas maksu dzīvokļu īpašnieki pēc izvēles varētu turpināt nomāt zem ēkām esošo zemi.

Situācijas risināšanai ir pieejami dažādi varianti, bet viens no tiem varētu būt zem ēkām esošo zemju atsavināšana, lai dotu iespēju tos iegādāties dzīvokļu īpašniekiem. LR Satversmes 105. pants nosaka, ka „īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķu likumu pamata un pret taisnīgu atlīdzību”. Vērtējot arvien saspīlētāko situāciju, šis noteikti varētu būt tāds gadījums. Ņemot vērā, ka Rīgā ir 140 000 šādu dzīvokļu un šīm ēkām funkcionāli nepieciešamā zemes platība ir 7 000 000 kvadrātmetri, maksājot kadastrālo vērtību tikai par funkcionāli nepieciešamo zemi, reformas veikšanai būtu nepieciešami aptuveni 420 000 000 eiro. Izmaksas uz vienu dzīvokli veidotu aptuveni 3000 eiro.

Lai atgūtu atsavināšanai izmantotos līdzekļus, atsavinātos zemes īpašumus būtu jāpiedāvā iegādāties tiem piesaistītajiem dzīvokļu īpašniekiem, tādējādi izbeidzot piespiedu nomas maksas problēmu. Ja dzīvokļa īpašnieks nebūtu gatavs zemi izpirkt, tā būtu atstājama valsts vai pašvaldības īpašumā un dzīvokļa īpašnieks to par saprātīgu nomas maksu turpinātu nomāt. Tāpat būtu apsverams, ka neizpirktā zeme varētu tikt nodota Latvijas pensiju fondu valdījumā. No tā gūtā peļņa, pat ja tā būtu būtiski zemāka par esošajiem 6%, tik un tā būtu vērā ņemama un ilgtermiņā stabila. Tādējādi veidotos būtisks ieguldījums Latvijas pensiju sistēmas kapitālā.

Šāds risinājums ļautu iegūt gan šobrīd ķīlnieku situācijā esošajiem dzīvokļu īpašniekiem, gan sabiedrībai kopumā. Ja problēmas būtība netiks atrisināta, piespiedu nomas maksa šauram sabiedrības slānim kļūs par arvien labāku un ienesīgāku spekulatīvu biznesu, bet daudzu ģimeņu ikdienā – par nepanesamu nastu.

Biedrības PROGRESĪVIE valde

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Vai demisionēja, lai tiktu EP?


Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, dažādas Latvijas partijas ir pieteikušas savus kandidātu sarakstus un aktīvi tos reklamē. Pētot šo reklāmu, rodas dažādi jautājumi – ar vienu tādu gribu padalīties, konkrēti par Vienotības kandidātiem uz EP.

Valdis Dombrovskis smuki reklamējas un stāsta, ka mēs esam paraugs Eiropai, Latvija varot Eiropu mācīt. Protams, minētais kandidāts savā sarakstā ir ar pirmo numuru. Taču tūdaļ atceros pavisam nesenus notikumus, kad Dombrovskis uzņēmās politisko atbildību un tādā veidā atzina, ka nespēj būt premjerministrs un uzturēt komandā savus padotos – salīdzinājumam varētu minēt situāciju, kurā nelielas futbola komandas kapteinis nespēj to vadīt un atsakās no šī amata. Bet tagad Dombrovskis pieteicies pārstāvēt Latviju Eiropas Parlamentā, atbildot par daudz plašāku jomu. Vai mazo komandu vadīt nespējušais kapteinis tiešām ir adekvāts kandidāts lielākas vadīšanai?

Vienkārši gribas izprast, vai Dombrovska rīcība šajā gadījumā ir pareiza un vai viņš savā veidā nav nodevis tautu. Ja skatītos uz šo no inženiera viedokļa, kurš man ir vistuvākais, – es uzbūvēju mazu tiltiņu, tas sabrūk, es publiski atzīstu savu nespēju vadīt koordinācijas darbus, bet pēc neilga laika pēkšņi piesakos būt inženieris 10x lielāka tilta celtniecībā. Teorētiski tas izskatās tā, it kā man būtu pilnīgi vienalga par to, ko es daru, – pamēģinu, nesanāk, nekas, mēģināšu ko lielāku…

Dzintars Segliņš, biedrības PROGRESĪVIE biedrs

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Par progresīviem krieviem!

dzherijs_foto

Strauji tuvojas 9. maijs, kas jau daudzus gadus ir šķēpu laušanas iemesls Latvijas sabiedrībā – kad dažādu pušu politiķi izmanto situāciju sava elektorāta uzkurināšanai, nekautrējoties atklāti šķelt iedzīvotājus „pareizajos” un „nepareizajos”.

Kā pozitīvu parādību šajā periodā biedrība PROGRESĪVIE uztver nesen izskanējušo ziņu, ka Latvijā tiek dibināta „Eiropas krievu kustība”, kurā iecerēts apvienot eiropiski noskaņoto krievu kopienu, lai parādītu pasaulei un šobrīd jo īpaši Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, ka ne visi Latvijas krievi atbalsta radikālas idejas.

Biedrības „Eiropas krievu kustība” idejas iniciators ir Latvijas krievvalodīgā laikraksta „Čas” žurnālists Igors Vatoļins, kuru satraukušas tā saucamā „Nepilsoņu kongresa” aktivitātes. Viņaprāt, tādi aktīvisti kā Aleksandrs Gapoņenko, Ilarions Girss un Vladimirs Lindermans cenšas mākslīgi radīt krievvalodīgo apdraudējuma gaisotni Latvijā, lai šķeltu un provocētu sabiedrību.

Jaunās biedrības uzdevums būšot parādīt, ka šāds apdraudējums nepastāv, Latvijas krievi nav ne no viena jāaizstāv un to vairums neiet Kremļa pavadā.

„Man šķiet, ka pēc Krimas notikumiem, jebkuram cilvēkam jāizšķiras, vai viņš ir Latvijas un Eiropas patriots vai arī Putina administrācijas atbalstītājs,” saka Igors Vatoļins.

Biedrība PROGRESĪVIE izsaka pateicību žurnālistam Igoram Vatoļinam par iniciatīvu un izrādīto drosmi, esošajā ģeopolitiskajā situācijā nākot ar ideju, pret kuru paredzami asi uzstāsies radikālu ideju pārstāvji, turklāt ne tikai Latvijā. Pastāv arī iespēja, ka idejas pretinieki atradīsies latviski runājošo pusē, kurā tā netiks saprasta vai tiks uztverta kā izsvērta rīcība „Maskavas rokas” slēpšanai.

Vadoties pēc līdz šim izskanējušām iecerētās biedrības idejām un mērķiem, PROGRESĪVIE atbalsta biedrības veidošanas ieceri un aicina procesā iesaistīties ne tikai eiropiski domājošos Latvijas krievvalodīgos, bet arī visu Latvijas sabiedrību, atbalstot to un tādējādi veicinot sadarbību starp Latvijā dzīvojošajām dažādajām kopienām.

Paziņojumu sagatavojis Jānis Džerijs Šterns,
b-bas PROGRESĪVIE valdes loceklis
dzherijs@progresivie.lv

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Sveicam Darba svētkos!

Image

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.