Par atklātību, bet aiz slēgtām durvīm

krasainas-kaklasaites
Valdošās partijas – Vienotība, Reformu partija, Nacionālā apvienība (un kopš nesena laika arī Zaļo un zemnieku savienība) – sevi dēvē par tiesiskuma sargiem. Par vienu no savām misijām valdošā koalīcija savulaik izvirzīja atteikšanos no slēgtajiem balsojumiem Saeimā. Valsts prezidents, ģenerālprokurors, tiesneši un citas valsts amatpersonas esot jāievēl atklāti. Tas tādēļ, lai vēlētāji zinātu, kā un par ko viņu pārstāvji Saeimā balso. Misija paveikta – daļa slēgto balsojumu parlamentā atcelti. Beidzot varam dzīvot krietni tiesiskākā un atklātākā valstī! Vai tomēr nē?

Tā pati koalīcija un tie paši politiķi nieka 950 metrus no Saeimas jau aizmirst, ko paši solījuši., – LR Ministru kabinetā par ierastu praksi ir padarīta visdažādāko jautājumu lemšana slēgtajās sēdēs. Interesanti, ka ļoti bieži šie jautājumi skar miljoniem vērtus darījumus ar nodokļu maksātāju naudu un īpašumiem. Piemēram, slēgtā valdības sēdē jālemj par zābaku pirkšanu Latvijas karavīriem. Iespējams, to var skaidrot ar nevēlēšanos atklāt valsts ienaidniekiem vājos punktus mūsu karavīru pēdās…

Tomēr situācija kļūst daudz nopietnāka, kad aiz slēgtām durvīm tiek lemts par Hipotēku bankas komercdaļas pārdošanu, Liepājas Metalurga nākotni un pasažieru vilcienu iegādi. Turklāt neviens no šiem gadījumiem nav izticis bez skandāliem un nopietnām aizdomām par negodīgu rīcību. Dzīvojam arī valstī, kurā ministri aiz slēgtām durvīm veido valsts budžetu. Vai vēlētājam nebūtu jābūt tiesībām zināt, par kādām prioritātēm patiesībā iestājas viņu priekšstāvji?

Tagad arī banka „Citadele”, kuras tapšanā no nodokļu maksātāju naudas tika ieguldīts teju miljards eiro, tiek andelēta aiz slēgtām valdības durvīm. LTV ziņo, ka banku par 113 miljoniem eiro pārdošot ASV fondam “Ripplewood Holdings”. Vai cena nav nožēlojami zema, ja banka 2013. gadā nopelnīja vairāk nekā 15 miljonus eiro? Kā noteica cenu, kā izvēlas pircēju, kas patiesībā konsultē valdību par šo darījumu un kādi ir tā patiesie mērķi? Tas paliek aiz slēgtām durvīm.

Šī politiskā elite bija tā, kas šķietami vēlējās uzzināt ofšoru uzņēmumu patiesos labuma guvējus. Vai iecerētais „Citadeles” pircējs nav reģistrēts kā ofšors ar nezināmiem vai neskaidriem patiesā labuma guvējiem?

Vai tikai mums šķiet, ka valdošo piekoptā „atklātības politika” ir divkosīga? Amatpersonas vēlam atklāti, lai koalīcijā būtu disciplīna, bet valsts uzņēmumus izpārdodam, budžetu veidojam un miljonus dalām aiz slēgtām durvīm?

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Eiropas krievi nav Putina draugi!

211
Šī gada pavasarī Latvijas krievvalodīgo mediju žurnālists Igors Vatoļins izplatīja preses paziņojumu par nodomu dibināt „Eiropas krievu kustību”, kuras mērķis būtu apvienot eiropiski noskaņoto krievu kopienu, lai parādītu pasaulei un Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, ka ne visi Latvijas krievi atbalsta radikālas idejas.

Biedrība PROGRESĪVIE apsveica šo iniciatīvu un bija gatava to iespēju robežās atbalstīt, jo saskatīja tajā iespēju mazināt radikālu prokrievisko aktīvistu panākumus, radot mākslīgu krievvalodīgo apdraudējuma gaisotni Latvijā. Tomēr šobrīd notiekošais ir sabiedrībā radījis šaubas par topošās kustības mērķiem.

Tieši PSRS veiktās Latvijas anektēšanas gadadienā, 5. augustā Brīvības pieminekļa tuvumā notika sabiedriska akcija par „asinspirts pārtraukšanu Ukrainā” – kuru publiski pieteica biedrība ar nosaukumu „Eiropas krievu kustība”, diemžēl par vainīgajiem tajā saucot tieši Ukrainas valdību un Eiropu, nevis Kremļa sponsorētos teroristus-separātistus. Pasākumā iesaistījās arī kustība „Baltija”, kuras biedri vāca ziedojumus tā saucamās „Jaunkrievijas” iedzīvotājiem. Kustības izmantotā simbolika ļoti tieši demonstrē atbalstu prokrieviskā separātisma idejām.

Tomēr jāatzīmē, ka medijos izplatītajā paziņojumā citētajiem aktīvistiem nav tiešas saistības ar Igoru Vatoļinu, gluži otrādi – galvenā pasākuma organizatore ir žurnālista kritizētā „Saskaņas Centra” deputāta kandidāte uz 11. Saeimu Jeļena Bačinska, kura šobrīd pievērsusies Tatjanai Ždanokai tuvākam spēkam, pieminēts arī Nepilsoņu kongresa aktīvists Einārs Graudiņš. Savukārt, diemžēl daudz klusāk todien medijos izskanējušā paziņojumā pats Igors Vatoļins atzinis, ka piketu tiešām organizējusi „Eiropas krievu kustība”, taču tā nav saistīta ar viņa plānotajām iniciatīvām – vienkārši pēc viņa paziņojuma šādu nosaukumu ātri pasteigušies sev reģistrēt ar Nepilsoņu kongresu un Latvijas Krievu savienību (bijušo PCTVL) saistīti aktīvisti.

Biedrība PROGRESĪVIE pauž nožēlu par provokatoru aktivitātēm Latvijas krievu eiropeiskās kustības nosaukuma „savlaicīgai” nozākāšanai un iesaistīšanos protestā pret Ukrainas kā valsts izvēlēto ceļu cīņā ar terorismu.

PROGRESĪVIE nekādā gadījumā neatbalsta iniciatīvas, kas vērstas uz prokrievisko separātistu darbību attaisnošanu Ukrainā, bet tieši otrādi, nosoda Krievijas valdības izvēli ar tuvākajiem kaimiņiem sarunāties rupja spēka valodā un aicina Latvijas sabiedrību apzināties, ka Ukraina šobrīd ir kļuvusi par ģenerālizmēģinājuma poligonu cīņā starp Krievijas un rietumnieciskās domāšanas vērtībām, kas vēlāk var vērsties plašumā un skart arī citas valstis, tajā skaitā Latviju.

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.