Sveicam Darba svētkos!

photo

VIDEO sveiciens Darba svētkos!

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Virtuālā būvuzraudzība

tilts
Kopš „Maximas traģēdijas” īpaši aktuāls kļuvis jautājums par būvniecības kvalitāti un uzraudzību. Diemžēl gandrīz visa uzmanība tiek koncentrēta tieši uz ēku būvniecību, teju aizmirstot, ka būvējam arī ceļus, tiltus un viaduktus. Arī slikta būvuzraudzība infrastruktūras objektu būvniecībā var gan radīt draudus cilvēku drošībai, gan novest pie mūsu nodokļos samaksātās naudas izšķērdēšanas.

Lielāko daļa lielo iepirkumu ceļu būvē organizē „Latvijas Valsts ceļi” (LVC), bet nozīmīga daļa ir arī pašvaldību kompetencē. Līdzās pašam būvniecības iepirkumam tiek organizēti iepirkumi par būvuzraudzību, un tieši šie iepirkumi rada vairākus jautājumus. Esmu apkopojis informāciju par 20 būvuzraudzības iepirkumiem gan pašvaldībās, gan nacionālā mērogā. Izskatot šos iepirkumus, rodas iespaids, ka būvuzraudzība ceļu būvē Latvijā notiek tikai virtuāli.

Latvijā jau sen tiek diskutēts, vai zemākās cenas princips iepirkumos ir tas labākais. Apskatot būvuzraudzības iepirkumus, top skaidrs, ka šis princips konkursus ir novedis līdz absurdam un teju vienmēr uzvarētāja piedāvātā cena liek pamatoti domāt par dempingu, jo par šādu cenu nav iespējams nodrošināt, ka objektā būvniecības laikā atrodas būvuzraugs, objekts tiek tiek reāli apsekots arī pēc būvniecības beigām un no būvnieka tiks pieprasīta nepieciešamā kvalitāte.

Izsludinot būvuzrudzības iepirkumus, kunkursa nolikumā tiek noteikts pieejamais finansējums, kas orientējoši liecina par to, cik reāli buvuzraudzība varētu izmaksāt. Tomēr iepirkumos gandrīz vienmēr uzvar piedāvājums ar būtiski zemāku cenu – cena var būt pat vairāk nekā 10 reizes mazāka par iepirkumā pieejamo finansējumu. Piemēram, konkursā par „Raiņa ielas posma jaunbūve, Noliktavas ielas, Dzintara ielas un Uzvaras bulvāra krustojuma rekonstrukcija, ielām piegulošā laukuma labiekārtošana, Cēsīs, Cēsu novadā” būvuzraudzību pieejamais finansējums bija 42 000 eiro atbilstoši 8” iepirkuma nosacījumiem, bet uzvarētāja piedāvātā cena – nieka 3900 eiro. Par 3900 eiro uzvarētājam ir jānodrošina būvuzraudzība septiņu mēnešu garumā. Tas ietver gan speciālista algošanu, gan nokļūšanu būvobjektā, gan tehniskās un administratīvās izmaksas un, galu galā, arī nodokļu nomaksu. Vai tas maz ir iespējams?

Ir skaidrs, ka šāda politika ilgtermiņā rada negatīvas sekas:
• šādi it kā taupot nodokļu maksātāju naudu, ilgtermiņā tiek būtiski pārmaksāts, jo kvalitāti būvobjektam nodrošināt nav iespējams. Faktiski nesaņemot cerēto kvalitāti, nākotnē nodokļu maksātāju nauda tiek pārtērēta vairākkārtīgi;
• lai konkursā uzvarētu pēc zemākās cenas principa, būvuzraugi faktiski nevar atrasties objektā. Slēdzot šādus līgumus par uzraudzību, nauda tiek izmesta vējā, jo tikpat labi būvuzraudzību varētu arī nenodrošināt;
• ja būvuzraugs nesaņem pienācīgu atlīdzību, pastāv risks, ka viņš var tikt „sponsorēts” no būvnieka puses. Šāda situācija rada riskus, ka uzraudzība faktiski nenotiek, jo būvuzraugs atrodas interešu konfliktā;
• vai, konkursos uzvarot ar šādām cenām, iespējams nomaksāt valstī noteiktos nodokļus?

Ja LVC organizētajos iepirkumos situācija vēl ir apmierinoša, tad pašvaldību iepirkumos to var uzskatīt par katastrofālu. Es aicinu politiķus beidzot nebūt strausiem, izvilkt galvas no smiltīm un risināt šo problēmu. Bet žurnālistus aicinu aktualizēt šo jautājumu, neļaujot politķiem tomēr tēlot strausus.

Šeit pieejams neliels ieskats pašvaldību un LVC iepirkumos par būvuzraudzību.

Dzintars Segliņš
Ceļu tiltu inženieris, biedrības “Progresīvie” biedrs

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Foto orientēšanās – brīvdienu iespēja!

Image - Copy
Piektdien, 1. maijā, Latvijā un vēl vairāk kā 80 valstīs tiks atzīmēti darba svētki. Šī diena nav talkas diena vai vienkārši pavasara brīvdiena. Šajā dienā tiek atzīmēta iepriekšējo paaudžu cīņa par darba ņēmēju tiesībām. Pateicoties tai mēs šodien strādājam 5 dienas nedēļā un 8 stundas dienā, nevis 7 dienas nedēļā un 16 stundas dienā, mums ir darba līgumi, iespēja stāties arodbiedrībā, minimālā alga, darba drošības noteikumi un iespēja savas tiesības aizstāvēt tiesā!

Biedrības PROGRESĪVIE aicina šo dienu atzīmēt aktīvā veidā, atceroties un novērtējot mums dotās brīvības, iespējas un tiesības.

Aicinām ikvienu interesentu piedalīties DARBA SVĒTKU PROGRESĪVAJĀ foto orientēšanās piedzīvojumā, kurā meklēsim, atpazīsim un iemūžināsim Rīgas centrā esošos objektus, kam ir būtiska nozīme Latvijas vēsturē, cīņā par darba tiesībām un mūsu šodienas politiskajā dzīvē.

• Piedalīties var ikviens. Komandā 1 līdz 3 cilvēki;
• Tiekamies 1. maijā pulksten 16:00 Līvu laukumā pie Coffee Tower;
• Norises laiks – 2 stundas (līdz 18:00);
• Katrai komandai jābūt līdzi vismaz vienai digitālajai fotokamerai, kurā iespējams iemūžināt līdz 40 fotoattēliem (loģiski – der arī atbilstoši telefoni);
• Labākajām komandām BALVĀS dāvanu kartes no veikala Dabasdobe.lv. Pirmajai vietai – 35 eiro, otrajai – 25 eiro, bet trešajai 15 eiro! + arī veicināšanas balvas!

Piesaki savu komandu ŠEIT

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Mums vajag zaļu tautsaimniecību

kaposti-un-burkani

Latvijas ekonomikai jābalstās uz zaļu tautsaimniecību – visos politiskos, ekonomiskos un sociālos lēmumos jāņem vērā arī to ietekme uz vidi.

Latvija ir viena no pasaules tīrākajām valstīm. Tam iemesls ir Latvijas vājā attīstība rūpniecības un lauksaimniecības sfērās un mazais iedzīvotāju skaits – rezultātā nav tik intensīva dabas resursu izmantošana kā vairāk apdzīvotās valstīs. Tomēr Latvijai tas ir arī vēl neizmantots kapitāls, un Latvijā ražotiem produktiem tas piešķir papildus bioloģiski tīras produkcijas vērtību. Ekonomiskā attīstība Latvijā ir jāveicina, taču attīstība jāveic, mazinot negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi: samazinot enerģijas ražošanas procesa emisijas un transporta emisijas.

Enerģija ir viens no centrālajiem elementiem mūsdienu ekonomikā. Fosilā enerģija ir uzturējusi un attīstījusi globālo ekonomiku pēdējā simtgadē un ieņem galveno lomu tās patreizējā attīstībā. Enerģijas avoti galvenokārt ir fosilie kurināmie – nafta, ogles un dabasgāze. Diemžēl fosilie kurināmie rada arī lielākās siltumnīcefekta gāzes emisijas un negatīvi ietekmē vidi.

Latvijā lielāko enerģijas ražotāju – AS Latvenergo pārvalda valsts. Lai gan daļa enerģijas tiek ražota, izmantojot videi draudzīgāku hidroenerģijas avotu un cietās biomasas kooģenerācijas stacijas, lielākā daļa tiek iegūta, izmantojot fosilo kurināmo. Aktīvāk izmantojot cietās biomasas kurināmo, iespējams sildīt Latvijas mežsaimniecības un lauksaimniecības attīstību, paralēli samazinot fosilā kurināmā ietekmi uz vidi un vairojot enerģētisko neatkarību mainīgajā globālajā enerģētikas tirgū.

Operatīvi jāsakārto juridiskā vide atjaunojamā resursa – vēja enerģijas parku – izveidošanai Latvijas teritoriālos ūdeņos. Vēja enerģijas parki ir viens no efektīvākajiem atjaunojamā energoresursa veidiem, kura attīstība Latvijā netika atbalstīta un veicināta.

Valsts un pašvaldību iepirkumos, iekļaujot piegādes attālumu kā nozīmīgu kritēriju lēmuma pieņemšanā, iespējams samazināt siltumnīcefekta gāzes emisijas transporta jomā. Piegādes attālums kā nozīmīgs kritērijs stimulē arī vietējās ražošanas attīstību.

Instrumenti šādam atbalstam un mērķtiecīgai politikai var būt daudzi un dažādi: pašvaldības un valsts zaļā iepirkuma praktizēšana, atbalsts eko produktu izstrādē un ražošanā, atbalsts eko dizaina izstrādē Latvijā ražotajiem produktiem, starptautiski liela mēroga zaļās tautsaimniecības sektora pasākumu un izstāžu organizēšana un atbalsts mūsu uzņēmumu dalībai tādos, valsts iestāžu saskaņota rīcība publicitātes jautājumos, alternatīvās enerģijas konstanta un efektīva atbalsta politika.

Mums ir tas, kā nav daudzām spēcīgām pasaules valstīm, kuras pat vēlēdamās vēl ilgi nesasniegs šādus vides rādītājus kā Latvija. Latvijas zaļums un tīrība ir mūsu neizmantotais resurss un kapitāls, ko varam un ko VAJAG izmantot valsts ekonomikas celšanai un attīstībai.

Biedrības PROGRESĪVIE valde

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

PROGRESĪVĀ STUDIJA: Ar ko riskējam?

TTIP

Ko mums sagaidīt no Transatlantiskā tirdzniecības un investīciju partnerības (TTIP) līguma? Par to PROGRESĪVAJĀ STUDIJĀ diskutē Sandra Martinsone, Action Aid starptautiskā nodokļu taisnīguma projekta vadītājā, Jānis Ulme, „Latvijas Zemes draugu” padomes vadītājs un Insa Krēmere, biedrības PROGRESĪVIE valdes locekle.

Diskusijas dalībnieki norāda uz vairākiem riskiem, ko rada TTIP. Pirmkārt, līguma izstrādes process ir nedemokrātisks. Pie sarunu galda par līguma saturu pamatā sēž lielo biznesu pārstāvji un lobisti, nevis, piemēram, ES pilsoniskā sabiedrība un dalībvalstu parlamentārieši. Turklāt sarunu process un līguma saturs nav publisks. Otrkārt, līguma noslēgšanas gadījumā ES valstīm, arī Latvijai, var nākties atteikties no iespējas aizstāvēt savus patērētājus. Jo gadījumos, ja patērētāju interešu aizstāvēšanas vārdā valsts ierobežos biznesa intereses, valstij var nākties maksāt miljonos vai miljardos mērāmas kompensācijas uzņēmumiem par negūtu peļņu. Faktiski valstis atteiksies no iespējas aizsargāt savus patērētājus. Treškārt, zinot, ka ASV līguma prioritāte ir pārtikas industrija, ES nāksies pazemināt pārtikas standartus. Ceturtkārt, Latvija nav veikusi nekādu analīzi, kā līguma noslēgšana ietekmēs mūsu valsti, tautsaimniecību un sabiedrību.

Lai uzzinātu vairāk par šiem un citiem riskiem, skaties PROGRESĪVO STUDIJU:

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.