Aicinām atbalstīt ģimenes ar bērniem!

11267521_10153323177809609_1118807326_n
Ar biedrības PROGRESĪVIE atbalstu un līdzdalību tapusi petīcija ar aicinājumu Latvijas bērnudārzos nodrošināt bezmaksas ēdināšanu visiem bērniem. Petīcija ir ievietota līdzdalības portālā Manabalss.lv un sākta parakstu vākšana!

Petīciju aicinām parakstīt, jo:

• šāds atbalsts būtu krietni efektīvāks nekā finansiāls pabalsts. Galvenais ieguvējs būtu bērns, kurš neatkarīgi no ģimenes materiālā stāvokļa saņemtu un regulāru un pilnvērtīgu uzturu;
• valsts jau nodrošina bezmaksas ēdināšanu skolās no 1. – 4. klasei, to pamatojot ar rūpēm par jaunāko klašu bērnu veselību. Būtu tikai loģiski, ka arī pirmsskolas vecuma bērniem tiktu nodrošināta ēdināšana izglītības iestādēs neatkarīgi no viņu materiālā stāvokļa;
• šobrīd ir izveidojusies situācija, kad daļā pašvaldību jau tiek nodrošināta bezmaksas ēdināšana bērnudārzos, bet citur nē. Tas ģimenes ar bērniem daļā novadu nostāda būtiski labākā stāvoklī un tādējādi palielina nevienlīdzību starp dažādos reģionos dzīvojošām ģimenēm. Bērns ir pelnījis līdzvērtīgu atbalstu neatkarīgi no pašvaldības, kurā dzīvo;
• šāds atbalsts pamudinātu vecākus ātrāk atgriezties darba tirgū. Tas ir īpaši būtiski, ņemot vērā to, ka Latvijā arvien vairāk saskaramies ar darbaspēka deficītu;
• tas būtu būtisks atbalsts daudzbērnu ģimenēm, kam vienlaikus bērnudārzu apmeklē vairāki bērni. Ilgtermiņā šāds atbalsts valstij atmaksātos.

Petīcija parakstīt varat šeit: https://manabalss.lv/i/814

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Nodokļu akrobāti

Foto:Jānis Džerijs Šterns
Foto:Jānis Džerijs Šterns

Finanšu ministrija, vadoties pēc koalīcijas iniciatīvas, ir aktīvi ķērusies pie ar iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) neapliekamā minimuma diferencēšanas. Šī iniciatīva nereti no koalīcijas puses tiek piedāvāta kā atbilde jautājumam par to, kad Latvijā varētu tikt ieviesta progresīva nodokļu sistēma un sperti soļi nevienlīdzības mazināšanai.

Ja niez mugura, var to vienkārši pakasīt, pasniedzoties pār plecu vai sānu. Bet var arī veikt akrobātisku triku, stiepjot roku starp kājām… Līdzīgi var komentēt Finanšu ministrijas piedāvāto variantu neapliekamā minimuma diferencēšanai, ar ko tā cer mazināt nevienlīdzību. Lielākajā daļā ES valstu, kā arī citās ekonomiski veiksmīgās demokrātijās ir ieviesta progresīva nodokļu sistēma, vienkārši piemērojot noteiktas nodokļu likmes konkrētai ienākumu daļai. Turklāt neapliekamais minimums, tāpat kā zemākās nodokļu likmes, attiecas kā uz lielo ienākumu guvējiem, tā mazo algu saņēmējiem, jo likme tiek piemērota konkrētai ienākumu daļai, nevis visiem cilvēka ienākumiem.

No valdošo politiķu puses mums regulāri tiek stāstīts, ka Latvija ir ļoti īpaša, jo Latvijai veiksmīgās valstīs pārbaudītas lietas neder. Mums nepieciešama „akrobātiska izlocīšanās”. Šķiet, ka šie politiķi dzīvo kādā citā realitātē pastāvošā karaļvalstī un uzskata, ka vēl viens eksperiments ar Latvijas nodokļu politiku ir tieši tas, kas mūsu sabiedrībai un ekonomikai ir vajadzīgs.

Tāpat ilgus gadus mums stāstīts, ka viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ nevaram ieviest progresīvu nodokļu sistēmu, ir tas, ka tā ir sarežģīta, grūti administrējama – un līdz ar to tās sniegtie ieguvumi neatmaksāsies. Bet tagad Finanšu ministrija sagatavojusi pārsteigumu, kas paredz ienākuma nodokļa sistēmas aprēķināšanu sarežģīt līdz nepazīšanai, bet niecīgs labums no tās būs tikai pašiem trūcīgākajiem.

Finanšu ministrijas piedāvātais modelis paredz, ka strādājošie, kuru bruto alga pārsniedz 1500 eiro, neapliekamo minimumu vairs nesaņems vispār, bet tas pakāpeniski tiks samazināts visiem, kuru alga bruto pārsniedz 380 eiro mēnesī. Sanāk, ka Latvijā neapliekamais minimums tiks samazināts vai atņemts tiem, kuru ienākumi ir pat zemāki nekā daudzās citās ES valstīs noteiktā minimālā alga. Rezultātā piedāvātā sistēmā sniegs nelielu atbalstu pašu zemāko algu saņēmējiem, bet slogs tiks palielināts jau tā niecīgajam vidusslānim. Bet lielo ienākumu guvējus šie grozījumi faktiski neskars.

Lai saprastu, cik tad katram būs neapliekamais minimums šajā „vienkāršajā” sistēmā, nāksies piemērot īpašu aprēķināšanas formulu. Turklāt neapliekamais minimums darba algām vairs netiks piemērots ik mēnesi, bet to reizi gadā kā pārmaksātus nodokļus atgūs tikai tie strādājošie, kuri VID iesniegs gada ienākuma nodokļa deklarācijas. Tas nozīmē to, ka regulārie ikmēneša ieguvumi saruks visiem. Protams, ministram Reiram ir grūti iedomāties, ka cilvēkam, kurš saņem algā dažus simtus, katrs nopelnītais eiro ir nepieciešams konkrētajā mēnesī un komunālos rēķinus ir grūti atlikt līdz deklarācijas iesniegšanai.

Gan jau arī jaunā modeļa izgudrotāji ministra pārraudzībā ir padomājuši par to, ka būs gana daudz sētnieku, ugunsdzēsēju, šoferu, medmāsu, sociālie darbinieku un citu profesiju pārstāvju, kuri dažādu iemeslu dēļ deklarācijas VID neiesniegs. Kāds nepratīs, cits būs pārāk aizņemts vai noguris darbā, vēl kāds vienkārši nesapratīs likuma prasības… Un atkal nevienlīdzības mazināšanas vietā valsts būs ietaupījusi tieši uz sociāli mazaizsargātākajiem.

Bet lielo ienākumu guvējus, kā jau minēju, šī reforma faktiski neskars. Nav noslēpums, ka Latvijā lielo algu saņēmēju ir pavisam maz, jo parasti šīs grupas pārstāvji izvēlas savus ienākumus nenoformēt kā darba algu, bet saņemt tos citos veidos un nodokļos samaksāt vien 10% no ienākumiem. Turklāt tas dod iespēju nemaksāt arī sociālo nodokli. Lai arī lielo algu saņēmēji, kuru ikmēneša ienākumi pārsniedz 4050 eiro, no sociālā nodokļa maksāšanas virs šīs summas Latvijā ir atbrīvoti! Tā vien šķiet, ka šī sociālā grupa koalīcijas skatījumā ir neaizskarama – un uz to, ka darba algu nodokļi tiks izlīdzināti ar kapitāla nodokļiem, nav ko cerēt. Bet kamēr tas nenotiks, lielo ienākumu guvēji ērti optimizēs savus darba algu citā formā…

Iespējams, Finanšu ministrijas piedāvājums līdz apstiprināšanai Saeimā nemaz nenonāks. Nebūtu jau pirmā reize, kad politiķi nāk ar šādiem piedāvājumiem vienkārši tāpēc, lai sabiedrības acīs degradētu progresīvas nodokļu sistēmas ideju.

Tā vien šķiet, ka labējās partijas ir gatavas izdomāt jebko, lai tikai nebūtu jāmaina pamati, uz kuriem uzbūvēta mūsu valsts nodokļu sistēma: būt bagātam Latvijā ir ļoti lēti, bet nabagam – ļoti dārgi.

Ansis Dobelis - "Progresīvo Ideju Kustības" priekšsēdētājs

Partiju biedri – tikai balonu pūtēji?!?

OLYMPUS DIGITAL CAMERA
Vēl februārī koalīcija nāca klajā ar ieceri Valsts prezidenta meklēšanas procesā rīkot sabiedriskās diskusijas un uzklausīt dažādu sabiedrības grupu viedokļus. Šobrīd jau top arvien skaidrāks, ko koalīcijas partijām ieteikusi sabiedrība. Diez vai cilvēki, kuri vada valsti, būtu tik ciniski un paziņojumus par diskusijām ar sabiedrību izmantotu kā lētu publicitātes triku. Viņi noteikti saprot, ka solot, bet nedarot, paši grauj parlamenta prestižu.

Bet, ja nopietni – Valsts prezidenta izraudzīšanas process rāda, ka nekur daudz tālāk par „zoodārza tradīcijām” neesam tikuši. Lai kurš arī kļūs par nākamo prezidentu, tas būs ļoti šauras elites izraudzīts, – gan parlamenta koalīcija, gan arī opozīcijas partijas savus kandidātus meklē ar līdzīgām metodēm.

Labākajā gadījumā par prezidenta kandidātiem ticis spriests Saeimas frakciju un partiju valdes slēgtajās kopsēdēs. Vēl notika arī dažādas dīvainas, slepenas līderu tikšanās. Un pat visi līderi uz šīm līderu pagrīdes sanāksmēm nedrīkstēja ierasties… Piemēram, kad sanāksmē Zemkopības ministrijā lēma par ZZS kandidātu, uz tikšanos nedrīkstēja nākt „zaļo” līdzpriekšsēdētājs Silenieks, jo bija aizkaitinājis ventspilnieku. Labi, ZZS elites izvēlētais kandidāts vismaz tapa zināms sabiedrībai, turpretī Vienotība paziņoja, ka nonākusi līdz vienam kandidātam, bet to plašākai publikai neatklās. Arī Nacionāla apvienība un Saskaņa prezidenta meklējumus koncentrēja partijas izredzēto vidū.

Tikmēr gan sabiedrība, gan parlamenta partiju biedri uz šo teātri noskatījās no pieklājīga attāluma. Solīto diskusiju ar sabiedrību vietā – pat pašu politisko partiju biedriem faktiski nebija iespēja piedalīties nākamā prezidenta izvēles procesā. Vēl labāk, viņiem pat tika pavēstīts, ka izraudzītais kandidāts viņiem netiks darīts zināms.

Sapnis par laiku, kad Latvijas politiskās partijas savus kandidātus uz nozīmīgiem amatiem apspriedīs demokrātiski un publiski, laikam vēl ilgi būs tikai sapnis. Parlamentārā, demokrātiskā valstī politiskajai partijai būtu jābūt instrumentam, caur kuru iedzīvotājiem ir iespēja tieši ietekmēt valsts politiku. Vai Valsts prezidents nav gana nozīmīgs amats, lai partijas kandidāti tiktu virzīti no partiju nodaļām, apspriesti un apstiprināti partiju kongresos un kopsapulcēs – un, tikai izturējuši šo atlases sietu, nonāktu līdz balsojumam Saeimā?

Partiju politiku Latvijas realitātē veido vien daži desmiti indivīdu. Un viņu godīga atbilde pārējiem partijas biedriem būtu: „Jūs mums esat vajadzīgi tikai balonu piepūšanai un bukletu dalīšanai, bet pārējā laikā – netraucējiet!”. Un, kamēr balonu pūtēji ar to samierināsies, lielāka loma politikas veidošanā viņiem iedalīta netiks.

Ja Latvijas partijas nestrādās kā politikas ietekmēšanas instrumenti pašiem partiju biedriem, mēs visi turpināsim demokrātiski klibot. Un atklāta vai aizklāta prezidenta ievēlēšanas procedūra nemainīs to, ka tie, kuriem būtu jāveido partijas politika, paši piekrīt tikai pūst balonus.

Ansis Dobelis - "Progresīvo Ideju Kustības" priekšsēdētājs