Kam izdevīgs “solidaritātes nodoklis”?

12088536_10153198767662194_4544891091016061185_n

Ja Vēlies uzzināt PAR un PRET argumentus solidaritātes nodoklim, tad noskaties publisko debašu “Vai Latvijā ir jāievieš solidaritātes nodoklis?” video ierakstus. Diskusijā piedalījās VJAČESLAVS DOMBROVSKIS, domnīcas Certus direktors, bijušais ekonomikas ministrs, ANSIS DOBELIS, biedrības PROGRESĪVIE vadītājs, ARVILS AŠERADENS, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs, bijušais Saeimas deputāts, IMANTS PARĀDNIEKS, Saeimas deputāts, Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, NIKLĀVS MATUSEVICS, pieredzējis debatētājs un SINTIJA TARASOVA, pieredzējusi debatētāja.

I daļa, debates:

II daļa diskusija:

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Sveicam Darba svētkos!

photo

VIDEO sveiciens Darba svētkos!

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Vienlīdzība un ekonomiskā izaugsme

DSC_8125
Nereti ekonomiskā izaugsme un sociālās nevienlīdzības mazināšana tiek savstarpēji pretnostatītas – īpaši izteikti tas ir redzams Latvijā, diskutējot par nodokļu politiku. Plaši izplatīti argumenti, kādēļ Latvijā nevar ieviest progresīvu nodokļu sistēmu, ir – ka tādējādi tiks aizbiedēti investori un uzņēmumi zaudēs konkurētspējas cīņā. Šie un citi apgalvojumi īsti neiztur kritiku – labs piemērs tam ir daudzas veiksmīgas Eiropas valstis, kurās nodokļu politika ir progresīva, bet investori tās izvēlas daudz biežāk nekā Latviju.

Lai veicinātu Latvijas ekonomisko izaugsmi, ir nepieciešams piesaistīt investīcijas, kas rada jaunas darbavietas. Investīcijām pamatā ir jābūt industriālajā sektorā, nevis finanšu sektorā vai nekustamajos īpašumos, kā tas ir noticis līdz šim. Tāpat svarīga ir Latvijas uzņēmumu un cilvēku konkurētspējas paaugstināšana. Šobrīd mēs esam starp tām valstīm Eiropā, kur cilvēki visvairāk stundas pavada darbā, bet rada vienas no mazākajām vērtībām. Konkurētspēju varam veicināt nevis ar zemām algām vai zemiem nodokļiem kapitālam, bet ar investīcijām izglītībā, zinātnē – un gudru un sabalansētu nodokļu politiku.

Ja investors vēlas ieguldīt industriālajā sektorā, meklējot labāko valsti vai reģionu šim ieguldījumam, vērā tiek ņemti vairāki apstākļi. Lielākā nozīme ir darbaspēka pieejamībai, tirgus lielumam un pieejamībai, izmaksu struktūrai un nodokļiem, bet mazāk tiek vērtēta arī biznesa vide, dzīves kvalitāte, infrastruktūra (transports) un telekomunikācijas.

Latvijā ar pirmajiem trim kritērijiem ir slikti. Arvien biežāk dzirdam par to, ka uzņēmumi sūdzas par darbaspēka trūkumu. Un tas nav tādēļ, ka pēdējos gados mēs būtu piedzīvojuši fantastisku jaunu darbavietu radīšanas „bumu”, bet gan tādēļ, kas Latviju ir pametuši tūkstošiem cilvēku darbaspējīgā vecumā. Pētījumi apliecina, ka absolūtajam vairākumam emigrantu galvenais iemesls aizbraukšanai bijusi ekonomiskā situācijā, nodokļu slogs, zemais atalgojums, kas nespēj nosegt dzīves dārdzību. Lai gan bezdarbs arvien vēl ir augsts, daļai bezdarbnieku ir pārāk zema kvalifikācija, lai viņi spētu veiksmīgi iekļauties darba tirgū, daļa nav gatava arī strādāt par zemo atalgojumu.
Arī pirktspējīgu vai miljonos mērāmu noieta tirgu mēs potenciālajam investoram nevaram piedāvāt. Vēl šogad GfK veikts pētījums parāda, ka Baltijas valstīs vairāk nekā puse iedzīvotāju pārtikai tērē vismaz pusi no saviem ienākumiem, bet tikai aptuveni 20% iedzīvotāju izdevumi pārtikas iegādei nepārsniedz 25% no viņu ienākumiem. Tas liecina, ka teju 80% sabiedrības ekonomiskā aktivitāte beidzas ar pārtikas iegādi, nodokļu nomaksu un komunālo rēķinu samaksāšanu. Līdz ar to divu miljonu patērētāju vietā investors redz vien nepilnu pusmiljonu pirktspējīgu patērētāju – tādēļ daudzi investori izvēlas pie mums neinvestēt nevis tādēļ, ka esam vien divi miljoni, bet gan tādēļ, ka neesam pirktspējīgi.

Trešais kritērijs, kas ir izmaksu struktūra, tajā skaitā nodokļi, ir pievilcīgs tiem, kuri plāno investēt nekustamajos īpašumos un citā spekulatīvajā biznesā, jo šāda veida biznesam mums nodokļu slogs ir nepieklājīgi zems, – un tas nerada daudz jaunas darbavietas. Ja investors plāno ieguldīt industriālajā sektorā un radīt daudz darbavietas, tad viņš kā būtisku faktoru vērtēs darbaspēka nodokļu slogu. Un tas mums ir viens no lielākajiem visā Eiropas Savienībā. Ja vērtējam vidējās un zemās algas, šādiem ienākumiem nodokļu slogs ir pats lielākais ES. Ja Latvijā darba algā samaksājam 1 eiro, nodokļos vēl papildus jāmaksā 81 centu. Šajā ziņā apsteidzam ne vien mūsu kaimiņus Lietuvā un Igaunijā, bet pat tādas valstis kā Zviedriju, Nīderlandi, Somiju un Dāniju.

Arī ar pārējiem kritērijiem – biznesa vidi, dzīves kvalitāti un infrastruktūru (transports) – mēs nevaram lepoties. Vienīgais faktors, kurš raisa lepnumu, ir mūsu sasniegumi telekomunikāciju jomā. Tomēr ar to ne tuvu nav pietiekami, un tas ir maznozīmīgs faktors uz pārējo fona.

Kā viena no izejām esošajā situācijā ir progresīvas nodokļu sistēmas ieviešana. Ilgtermiņā tā uzlabotu Latvijas rādītājus vairākos faktoros, ko vērtē investors, kurš vēlas ieguldīt industriālajās nozarēs. Progresīvas likmes iedzīvotāju ienākumu nodoklim būtiski samazinātu darbaspēka nodokļu slogu vidējām un zemākajām algām. Ne mazāk būtiski būtu tas, ka palielinātos neto ienākumi lielai sabiedrības daļai, līdz ar to pieaugtu arī cilvēku pirktspēja. Progresīva darbaspēka nodokļu samazināšana arī daudzu strādājošo neto algām vairs neliktu būt pabalstu līmenī. Savukārt, tas vismaz daļai bezdarbnieku varētu kļūt par stimulu, lai atgrieztos darba tirgū. Ir skaidrs, ka neto atalgojumu pieaugums ļautu samazināt darbaspēka aizplūšanu un, iespējams, nākotnē to pat pavērst pretējā virzienā. Progresīva nodokļu sloga samazināšana lielas sabiedrības daļas ienākumiem ilgtermiņā noteikti vairotu arī kopējo sabiedrības dzīves kvalitāti Latvijā.

Turklāt progresīva nodokļu sistēma arī pildītu sociālas nevienlīdzības mazināšanas funkciju. Tomēr, lai tas notiktu, jāievēro būtiski priekšnosacījumi.

Pirmkārt, progresīva nodokļu sistēma būtu ieviešama, samazinot nodokļa likmes mazajām un vidējām algām. Darba algām jau šobrīd nodokļu slogs ir aptuveni 40%, kas Latvijas apstākļiem ir pietiekams lielo algo saņēmējiem.

Otrkārt, nosakot nodokļu likmes, jāņem vērā ne vien ienākumu līmenis, bet arī apgādībā esošo personu skaits.

Treškārt, vienādas vai līdzīgas progresīvas nodokļu likmes būtu jāattiecina uz visa veida ienākumiem – dividendēm, darba algām, kapitāla pieaugumu u.c. Ienākumu gūšana no spekulācijām finanšu tirgos vai kapitāla pieauguma nav cienījamāka nodarbošanās par ārsta vai skolotāja darbu. Bet nodokļu slogs šīm spekulācijām šobrīd ir nepieklājīgi zems – vien 10%.

Ceturtkārt, nodokļu slogs būtu jāceļ un jāievieš progresīvas likmes arī nekustamajiem īpašumiem. Tas jādara, nosakot nepaliekamo minimumu un dažādus atvieglojumus, ja īpašums tiek izmantots, piemēram, rūpniecībā. Ir jābūt atšķirīgām nodokļu likmēm, ja īpašumā ir viens vai desmit dzīvokļi.

Tas, vai valstī ir proporcionāla, regresīva vai progresīva nodokļu sistēma, patiesībā ir ideoloģisks jautājums – racionāli argumenti, lai neieviestu progresīvu nodokļu sistēmu, īsti nepastāv. Tomēr saprātīgi ekonomiskie argumenti, kādēļ tas būtu jādara, paliek nesadzirdēti un neuzklausīti. Daudzi politiķi un partijas, kuras ilgstoši atbalstījušas esošo sistēmu un radījušas negatīvus mītus par progresīvu nodokļu sistēmu, baidās mainīt savu viedokli un atzīt kļūdu. Šāda rīcība nav raksturīga Latvijas politikai arī citos jautājumos.

Tuvojoties vēlēšanām, vairums politisko partiju sola nodokļu sloga samazināšanu mazo algu saņēmējiem, lielākus atvieglojumus par apgādībā esošām personām vai pat progresīvas nodokļu sistēmas ieviešanu pēc vēlēšanām. Tikai jāatceras, ka līdzīgi solījumi bijuši arī pirms iepriekšējām vēlēšanām, kad nevienlīdzības mazināšana tika noteikta par prioritāti. Ja šie solījumi tiks pildīti tikpat „sparīgi” kā pēdējos gados, ES vidējo līmeni sociālās nevienlīdzības ziņā sasniegsim vien pēc gadiem 25-30…

Plašāku ieskatu politiķu un ekspertu (arī starptautisku) redzējumā iespējams gūt, noskatoties augusta beigās notikušās konferences „Vai nodokļu politika vienlaicīgi var veicināt ekonomisko izaugsmi un mazināt sociālo nevienlīdzību?” video materiālus.

Ansis Dobelis - "Progresīvo Ideju Kustības" priekšsēdētājs

Reāli darbi vai preambumbulēšanās?

preambumbulesanas

Saeimā ir deputāti, kuri Satversmes preambulas pieņemšanu uzskata par 11. Saeimas lielāko un nozīmīgāko darbu! Preambulas projektā ir sarakstīts daudz kas, tajā skaitā tas, ka Latvija ir sociāli atbildīga valsts un mūsu sabiedrības pamats ir taisnīgums, solidaritāte, vienlīdzība… Bet vai tā tiešām ir?

Vai deputāti līdz šim ir Latviju veidojuši par sociāli atbildīgu valsti? Nodokļu sistēma ir izdevīga pašiem bagātākajiem, bet trūcīgos dzen vēl lielākā nabadzībā. Politiķi vispirms lemj par mikrouzņēmuma nodokļa pacelšanu, nevis par to, kā iekasēt naudu no spekulantiem un nodokļu nemaksātājiem. Par desmitiem miljoniem tiek celtas jaunas valsts administratīvās ēkas, kamēr neskaitāmi īpašumi stāv tukši un nauda trūkst veselībai, izglītībai…

Vai koalīcijas politiķi saprot, ko raksta preambulā? Vai šie Satversmes grozījumi nav vien pseidoproblēma un preambumbulēšanās, lai nerisinātu patiešām būtiskas lietas?

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Kādu veidosim Latvijas ekonomiku?

Ekonomiski veiksmīgās valstis teju vienmēr ir ieviesušas progresīvu nodokļu sistēmu. Mums bieži stāsta, ka progresīva nodokļu sistēma ir ieviešama tikai tad, kad valsts jau kļuvusi bagāta. Patiesībā ir otrādi – veiksmīgās valstis, piemēram Skandināvijas, vienlīdzīgas un bagātas kļuvušas lielā mērā pateicoties progresīvām un taisnīgām nodokļu sistēmām. Nodokļu sistēma regulē to, vai valstī veidojas plašs vidusslānis vai bagāta elite un nabadzīga tauta. Veiksmīgu attīstību var nodrošināt plašs vidusslānis!

Paraksties PAR progresīvu nodokļu sistēmu: http://manabalss.lv/i/517 un pievienojies PROGRESĪVAJIEM: http://www.progresivie.lv/anketa/

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Valsts ietaupa, slimnieki piemaksā…

komp_zales
Vēl nesen reformējot kompensējamo medikamentu sistēmu valsts panākusi, ka tās izdevumi medikamentiem samazinās, bet pacientu līdzmaksājumi pieaug. Tas ir viens no daudzajiem labējo politiķu lēmumiem, kad optimizācija, reformas un reorganizācijas tiek veiktas tieši uz sabiedrības neaizsargātāko grupu rēķina. Ar vienu lēmumu un skaļiem lozungiem tiek runāts par nevienlīdzības mazināšanu, ar desmitiem citu izmaiņu sociālā nevienlīdzība tiek palielināta.

VIDEO:

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Latvija – sieviešu tiesību pirmrindniece?

Vasaras sākumā notikušās pašvaldību vēlēšanas norādīja uz visai zemu pilsoniskās aktivitātes līmeni Latvijā. Bet līdz šim maz pieminēts fakts, ka Latvija jau pirms 109 gadiem bija pamatlicēja aktīvas pilsoniskās līdzdalības būtiskā jomā. Proti, sievietēm pirmo reizi Eiropā visas valsts teritorijā pieškirtas balstiesības tieši Latvijas pašvaldību vēlēšanās, „piedaloties visiem pilngadīgiem (no 20 sākot) pagasta iedzīvotājiem, kuri pagastā nodarbojas, kā vīriešiem, tā sievietēm.” Lai gan Latvija vēl nebija neatkarīga valsts, šī sieviešu līdzdalība vispārējās, atklātās vēlēšanās bija novatoriska un krietni apsteidza attīstību Rietumeiropas valstīs, kur vēl 1944. gadā sievietes Francijā nebaudīja balstiesības, nedz Šveicē līdz 1971. gadam!

Laikā, kad nereti sirgstam ar negatīvām ziņām par mūsu valsti, šo Eiropas mēroga pirmreizējo soli vajadzētu paust skaļāk. Ikkatrs divdesmit gadus vecs iedzīvotājs 1905. gada revolūcijas laikā decembrī varēja piedalīties pašvaldību delegātu vēlēšanās, neraugoties uz tautību vai dzimumu. Tuvojoties šī nozīmīgā notikuma 110 gadu jubilejai, vairākas nevalstiskas organizācijas aicina Latvijas valsts struktūras atzīmēt šo notikumu ik gadus Starptautiskajā sieviešu dienā, bet jo īpaši 2015. gadā, kad Latvija būs ES prezidējošā valsts.

Nereti dzirdam vaimanas, ka Sieviešu diena ir mūsdienām nepiemērota padomju svētku atlieka. Mēdz teikt: „Tas nav priekš mums”, „Es nejūtos uzrunāta”. Taču, ja apzināmies, ka Latvijas tauta ir bijusi pirmā visā Eiropā, kas pavēra politiskās emancipācijas ceļu sievietēm, tad varam papildināt Sieviešu dienas jēgu ar mūsdienīgu skatījumu uz šo vērā ņemamo Latvijas panākumu.

Taču velti šādu faktu meklēt sieviešu emancipācijas vietnēs internetā. Portālos par pirmo „valsti” ar sieviešu balss tiesībām tiek minēta Somijas hercogiste 1906. gadā, kaut gan Latvija 1905. gada revolūcijas laikā to jau bija apsteigusi gadu iepriekš. Pat Latgale, kas vēl bija iekļauta Krievijas Vitebskas guberņā, pievienojās Piektā gada pārmaiņām.

Kā notika šis ievērojamais politiskās līdzdalības pavērsiens? Vēstures vietnēs plaši izklāstīti tā laika notikumi. Kā ziņoja Anglijas laikraksts Daily Telegraph, 1905. gada ģenerālstreiku un protestu pret ķeizara varu rezultātā de facto varu Latvijā bija pārņēmušas t.s. „Federatīvās komitejas”, kas apvienoja protestu galveno organizatorisko spēku Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju ar mazākām grupām un citu tautību organizācijām. 31. oktobrī tās izsludināja atklātas sapulces. Laikraksts Dienas Lapa ziņoja, ka Rīgas Latviešu sabiedrības ēkā Romanova (vēlāk Lāčplēša) ielā ieradās „ap 7000 cilvēku, strādnieki, kalpotāji, intelliģence, jaunatne”.

Šī sapulce, kas vienlaikus risinājās četrās pārpildītās zālēs, izsludināja „jaunas pilsētas domes vēlēšanas uz vispārējas, tiešas un aizklātas vēlēšanas pamata”, kā arī izsludināja nepieciešamību valsts (Krievijas) satversmes sapulces vēlēšanām, jo tobrīd prasība par Latvijas neatkarību vēl nebija guvusi plašu atsaucību ārpus relatīvi mazās „Sociāldemokrātu savienības”. Turpmākajā 2. novembra sapulcē Grīziņkalnā, pulcējoties 150.000 (!), atskanēja līdzīgi aicinājumi. Runas skanēja nevien latviski, bet arī krieviski un citās valodās.

Rīgas apriņķa „pagastu vecāko un skrīveru” 9. novembra sapulce uzaicināja visu „Vidzemes latviešu daļas, Kurzemes un Inflantijas (t.i. Latgales)” pagastus sūtīt savus delegātus. Kongress pulcināja ap 1000 delegātu no visiem Kurzemes, Zemgales un Vidzemes pagastiem, kā arī atsevišķus delegātus no Latgales. Latvijas pagastu delegātu kongress apstiprināja, ka visā Latvijā: „Jānodibina jauna pašvaldība uz stingri demokrātiskiem pamatiem.”(1)

3. decembrī (pēc vecā stila kalendāra) „Latviešu pašvaldību aizstāvju sapulce”, kā tā sevi dēvēja, apsprieda jauno pašvaldības iekārtu un nolēma, ka jau tuvākajās dienās, bet ne vēlāk par 23. decembri, „katrā pagastā, kur tas vēl nav noticis, jāsasauc pilnas pagasta sapulces, piedaloties visiem pilngadīgiem (no 20 sākot) pagasta iedzīvotājiem (..) kā vīriešiem, tā sievietēm.” Pagastu sapulcēm uzdeva ievēlēt rīcības komitejas vismaz piecu locekļu sastāvā. Kongress piezīmēja, ka „katra tautība, un tamlīdz arī latvieši, savienosies pēc iespējas vienā pašvaldības vienībā”, rakstīja Dienas Lapa (2). Tas, ka par sieviešu līdztiesības jautājumu neparādījās nozīmīgas debates, iespējams, norādīja uz latviešu sabiedrībā daļēji pašsaprotamu un nozīmīgu sieviešu lomu ģimenes sadzīvē, iespējams arī uz Aspazijas literāro darbu ietekmi.

Pēc cara Vidzemes guberņas žandarmērijas ziņojumiem, pagasta vecākie un skrīveri izsūtīja „oficiālus uzaicinājumus visiem vietējiem iedzīvotājiem,” kā rezultātā, piemēram, Allažu pagastā: „Sapulcējās 200-300 vīriešu un sieviešu (..) (un) ap 10 cilvēku, vīrieši un sievietes, ievēlēti pagasta domē.” Turklāt, par pagasta tiesas locekļiem ievēlētas „jaunavas Anna Krūmiņa un Anna Kalniņa”. Rezultāts „ierakstīts pagasta valdes protokola grāmatā, ko parakstījuši vēlētāji.”(3) Savukārt, Ādažu pagastā ievēlēja trīs sievietes: Amandu Cielēnu un „saimnieces Emiliju Zeltiņu un Lucani”(4).

Krievijas soda ekspedīcija drīzi vien likvidēja šo jauno kārtību, taču šodien, kad Eiropas politiskā kultūra piešķir lielu uzmanību diskriminēto sabiedrības grupu cīņām par savām līdztiesībām, ir pienācīgs brīdis atgādināt, ka arī Latvijas progresīvie spēki jau pirms 109 gadiem bija Eiropas priekšgalā, pirmajiem aicinot sievietes līdzdarboties vēlēšanu procesā un ievēlot sievietes amatos. Šodien Latvijā šis process attīstījies tiktāl, ka 2009. gadā, pēc Eirobarometra datiem, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās sievietes balsoja pat par 8% vairāk nekā vīrieši. Tas ir Eiropas Savienības rekords.

Tomēr, visai Eiropai der apzināties, ka šādi procesi sākās tieši Latvijā strauju pārmaiņu laikā 20.gs. sākumā. Šis fakts ir pelnījis Eiropas Savienības institūciju uzmanību. Un kad gan varētu būt labāks laiks nekā 2015. gada 8. marts, lai pastiprināti pievērstu visas Eiropas uzmanību šim faktam, ar starptautisku konferenci atzīmējot šo notikumu? Jau tagad marta mēnesis mēdz piesaistīt ārzemju mediju fokusu citām mūsu reģiona vēsturiskām tēmām. 8. marts būtu pateicīgs laiks Latvijas pagātnes notikumiem piešķirt papildu pozitīvu akcentu. Vēsturisko traģēdiju mums ir daudz, par ko jāizglīto Rietumeiropas sabiedrība, bet lielāka rezonanse tādam panākumam, kā pirmās vispārējās vēlēšanas ar sieviešu balstiesībām, var spēlēt nozīmīgu lomu, lai Latvijas – un šajā gadījumā sieviešu – vēsturiskā cīņa par taisnību tiek labāk izprasta.

Māris Graudiņš, Eiropas Savienības lietu eksperts

Laila Balga, Sieviešu tiesību institūts

Ansis Dobelis, biedrība PROGRESĪVIE

Inete Ielīte, Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls

Gunta Kelle, IMKA – Latvijas starptautisko YMCA/YWCA organizācija

____________________________________________________________________________
1. Igors Greitjānis et. al., Tautas vara Latvijas pagastos 1905. gadā: Dokumenti un materiāli, (Latvijas Centrālias vēstures arhīvs, 1985), 59. lpp.
2. Greitjānis, 61. lpp. 21.11.1905. pēc jaunā stila kalendāra, skat. arī Uldis Ģērmanis, Latviešu tautas piedzīvojumi, nod. „Tauta pārņem varu” (Zvaigzne [PBLA], 1985).
3. Greitjānis, 45. lpp.
4. Fēlikss Cielēns, Laikmetu maiņā I., (Memento, Stokholma, 1961), 201. lpp.

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Vai iespējama labklājības valsts?

ziemelvalstis
Raidījums “Ziemeļu puse” pēta, cik lielā mērā Ziemeļvalstu labklājības modelis ir piemērots mums? Kā Kļūt par labklājības valsti? Vai arī Latvijā varētu pienākt laiks, kad drošība par šodienu un savu nākotni staro no cilvēkiem?

ZIEMEĻU PUSE EPIZODE 53 from Ziemeļu Puse on Vimeo.

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Video: Atkal tā pati pasaka…

Einārs Repše mums TV ekrānos intensīvi jautā – kā Latvijai sasniegt Somijas labklājību un attīstības līmeni! Mums ir atbilde: veidosim savu ekonomiku un politiku pēc tiem pašiem principiem, ko savu valstu pamatos likuši veiksmīgie ziemeļnieki. Vai šādu politisko un ekonomisko ceļu var piedāvāt Repše un citi labējie? Nē, nevar! Tādēļ pirmais solis – viņu pašu atstāšana vēsturē!

Mūsu atbilde VIDEO:

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Kas ir sociāldemokrātija?

Vai Tu zināji, ka sociāldemokrātijas pamatā ir trīs vērtības – brīvība, taisnīgums un solidaritāte? Tās ir vērtības, kas tik dikti pietrūkst Latvijas sabiedrībai un valstij, lai tā veiksmīgi attīstītos un uzplauktu. Ko šīs vērtības īsti nozīmē? Kādi nepieciešami priekšnosacījumi, lai tās varētu realizēt? Noskaties Frīdriha Eberta fonda sagatavotu video par to:

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.