Kā Sanderss maina ASV politiku?

gatavs_bernie
Bērnards “Bērnijs” Sanderss (dzimis 1941. gadā) ir ASV senators no Vērmontas štata. Polijas ebreju imigrantu dēls, dzimis un uzaudzis Bruklinā, Ņujorkā. Studenta gados bijis aktīvs cilvēktiesību protestu rīkotājs un aizstāvis, sešdesmitajos gados ticis arī arestēts protestos pret rasu diskrimināciju.

Senatora gaitās guvis reputāciju kā viens no progresīvākajiem ASV politiķiem, iestājoties par vēlēšanu kampaņu finansēšanas reformu, geju un lesbiešu tiesībām, apmaksāta bērna kopšanas atvaļinājuma un valsts garantētas veselības aprūpes ieviešanu ASV. Bijis liels Irākas kara kritiķis, iestājies par ekonomisko vienlīdzību un pret nodokļu atvieglojumiem Volstrītai, lielajām korporācijām un bagātniekiem.

Sandersa kampaņas galvenās tēmas ir ekonomiskā vienlīdzība un naudas lomas mazināšana politikā – arī pati kampaņa izceļama ar to, ka tajā netiek pieņemti ziedojumi no korporācijām, bet tikai no privātpersonām un strādnieku arodbiedrībām. Sanderss ir rekordists saņemto individuālo ziedojumu skaita ziņā – to viņam ir vairāk nekā jebkuram kandidātam ASV vēsturē, apsteidzot rekorda līdzšinējo turētāju Baraku Obamu. Vidējais Sandersa kampaņai veltītā ziedojuma apmērs ir 27$.

Pretstatam var minēt, ka Hilarijas Klintones lielāko ziedotāju sarakstā atrodamas Volstrītas bankas Citigroup, JP Morgan, Goldman Sachs un ziņu kanālu CNN un NBC īpašniece Time Warner, un to ziedojumi Klintones kampaņai mērāmi simtos tūkstošu dolāru.

Sanderss ir asi kritizējis Hilarijas Klintones finansiālās saites ar Volstrītas bankām un nevēlēšanos ierobežot Volstrītas finanšu spekulācijas pēc 2008. gada ekonomiskā kraha. Vairāku šo banku aizstāvībai Klintone privātā kārtā ir uzstājusies ar apmaksātām runām, par vismaz vienu no tām atlīdzībā saņemot gandrīz ceturdaļmiljonu dolāru.

Kad Sanderss paziņoja par savu kandidatūru prezidenta priekšvēlēšanās, mediji un eksperti lielākoties to atmeta kā nebūtisku, saucot Sandersu par radikālu sociālistu un neuzskatot viņu par nopietnu konkurentu atpazīstamajai Hilarijai Klintonei. 2015. gada pavasarī un vasarā aptaujas liecināja, ka Sanderss reitingos no Klintones atpaliek vismaz par 50 procentpunktiem.

Taču vien nepilnu gadu vēlāk, 2016. gada martā, aptaujas parāda, ka Sandersa un Klintones reitingi jau ir praktiski vienādi, atšķiroties par dažiem procentiem atkarībā no aptaujas veicēja. Turklāt, neskatoties uz mediju kultivēto viedokli par to, ka Hilarija Klintone ir vienīgā un labākā garantija pret Donaldu Trampu Baltajā namā, Bērnijs Sanderss aptaujās uzrāda labākus rezultātus ne tikai pret Trampu, bet arī pret visiem citiem republikāņu kandidātiem.

Sandersa kandidatūra ir piesaistījusi arī jauniešu uzmanību – to, kuri citkārt par politiku neinteresējas un vēlēšanās nepiedalās. Par viņu štatos, kur tas atļauts, balso arī “neatkarīgie” vēlētāji, kas nav uzticīgi nevienai no abām partijām (arī Tramps bauda šīs vēlētāju daļas atbalstu).

Sākoties demokrātu priekšvēlēšanām februārī, pirmajā – Aijovas štatā rezultāts bija līdzīgākais ASV priekšvēlēšanu vēsturē, Sandersam iegūstot 49.6% pret Klintones 49.9%. Realitātē Sandersa un Klintones cīņa izvērtās daudz sīvāka, nekā to dažubrīd pasniedza ASV mediji – un lai arī šobrīd, maija sākumā, Sandersa izredzes kļūt par demokrātu partijas prezidenta kandidātu ir pavisam nelielas, tādas joprojām pastāv – vēl savu gribu nav izteikuši 12 štati, no tiem arī ASV lielākais – Kalifornijas štats.

Arī tad, ja Sanderss cīņā piekāpsies, viņa kampaņas ieguldījums ASV politikā ir nozīmīgs – Sanderss ir aktivizējis un pievērsis politikai ievērojamu skaitu jauniešu, aktualizējis diskusiju par naudas lomu politikā, ekonomisko un sociālo nevienlīdzību, klimata pārmaiņām, kā arī piespiedis Hilariju Klintoni viņas labēji-centrisko retoriku pietuvināt savām – “kreisajām” pozīcijām. Ja 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanās Hilarija Klintone gribēs uzvarēt Donaldu Trampu, viņai būs vajadzīgas arī Sandersa atbalstītāju balsis.

Seko līdzi ASV priekšvēlēšanu cīņai ŠEIT

Emīls Ozoliņš, biedrības PROGRESĪVIE biedrs

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Aicinām atbalstīt arodbiedrību akciju

Pēteris Krīgers
Šī gada 1. maijā, Darba svētkos un LR Satversmes sapulces sasaukšanas gadadienā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) Rīgā, Doma laukumā rīkos akciju – tautas sapulci “Par cienīgu darbu veselam un izglītotam cilvēkam Latvijā”. Akcijas sākums paredzēts plkst. 11:00.

Biedrības PROGRESĪVIE valde nolēmusi atbalstīt šo pasākumu un aicina arī citas NVO, dažādas sabiedrības grupas un ikkatru cilvēku iesaistīties!

Arodbiedrības uzskata, ka ir pienācis izšķirošais brīdis, kad ikvienam ir jārīkojas – lai novērstu valsts drošības apdraudējumu, kas veidojas no pašreizējās katastrofālās situācijas veselības aprūpes nozarē.

Latvijā veselības aprūpe šogad procentuāli no IKP saņem mazāko finansējumu kopš 2001. gada, un tas ir vairāk nekā divas reizes mazāks, salīdzinot ar vidējo veselības aprūpes finansējumu ES: 3% pret 7% no IKP.

LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgeris pauž: “Šāda Latvijas politiķu rīcība ir klajā pretrunā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) un EK ieteikumiem Latvijai. Diemžēl sekas ir smagas: veselības aprūpes pieejamība Latvijā ir vissliktākā ES, pieaug gan rindas ārstniecības iestādēs, gan arī invaliditāte un mirstība.”

PROGRESĪVIE pievienojas LBAS aicinājumam visiem valsts iedzīvotājiem ar savu klātbūtni šajā Latvijas demokrātijas dzimšanas dienā apliecināt vēlmi dzīvot sakārtotā valstī, kurā tiek realizētas iedzīvotāju sociālekonomiskās tiesības, kurā ar cienīgu darbu var nodrošināt cienīgu algu un pieejamu veselības aprūpi.

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Par brīvpusdienām būs jālemj Saeimai

mazais-dzentlmenis
Sabiedrības iniciatīvu portālā ManaBalss.lv zem petīcijas „PAR BEZMAKSAS ĒDINĀŠANU BĒRNUDĀRZOS!” savākti teju visi nepieciešamie 10 000 paraksti. Tātad – petīcija nonāks Saeimas darba kārtībā.

Aizvadītajā gadā šo iniciatīvu portālā iesniedza biedrības PROGRESĪVIE pārstāvji, – un tajā prasīts, lai tiktu nodrošināta bezmaksas ēdināšana visos Latvijas pašvaldību bērnudārzos, sākot ar 2016. gada 1. septembri.

Petīcijas autori paredzējuši, ka ēdināšanas izdevumi tiks segti no paaugstināta akcīzes nodokļa noteiktām preču grupām. Tāpat līdzekļus iespējams iegūt, nodrošinot jau esošo nodokļu iekasēšanu un mazinot ēnu ekonomiku.

Arvien biežāk Latvijas žurnālisti atklāj shēmas, kā cilvēki, kuri bez lielām problēmām varētu nodokļus samksāt, izperina dažādas viltības, lai tomēr to nedarītu. Ja pietiktu politiskās gribas, lai šādu shēmošanu novērstu, līdzekļus varētu atrast gan šī, gan daudzu citu priekšlikumu atbalstīšanai.

Nepieciešamais finansējums piešķirams pakāpeniski, sākotnēji ar bezmaksas ēdināšanu nodrošinot jaunākos bērnus un tos, kuri nāk no daudzbērnu ģimenēm. Četru gadu laikā bezmaksas ēdināšana jānodrošina visiem bērniem, kuri apmeklē pirmsskolas izglītības iestādes.

Biedrības PROGRESĪVIE priekšsēdētājs Ansis Dobelis norāda:

“Liels paldies visiem, kuri atbalstīja šo iniciatīvu. No šī priekšlikuma iegūs gan vecāki, kuri savu atvasi varēs laist bērnudārzā bez uztraukuma par būtiskām papildus izmaksām, gan valsts, jo vecāki atgriezīsies darba tirgū un maksās nodokļus. Tas ir īpaši būtiski, ņemot vērā to, ka Latvijā arvien vairāk saskaramies ar darbaspēka deficītu.
Šis priekšlikums būs arī būtisks atbalsts daudzbērnu ģimenēm, kurās vienlaikus bērnudārzu apmeklē vairāki bērni, kā arī papildus motivējošs faktors tām ģimenēm, kas vēl tikai domā par ģimenes pieaugumu. Turklāt galvenais ieguvējs būs tieši bērns, kurš neatkarīgi no ģimenes materiālā stāvokļa saņems regulāru un pilnvērtīgu uzturu.”

Iepazīties ar iniciatīvas plašāku aprakstu un parakstīt petīciju iespējams https://manabalss.lv/i/814

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Piena nozare – kā glābt?

milk
Slīcēja glābšana vien slīcēja rokās, un slīcēja lomā šoreiz nonākuši Latvijas piena nozare. Ūdens smeļas mutē lauksaimniekiem no:
– nevienlīdzīgā atbalsta lauksaimniekiem starp ES dalībvalstīm;
– Krievijas embargo, kas samazināja piena cenas par 26 %;
– piena ražošanas kvotu atcelšanas, kā rezultāts bija piena cenas kritums pasaules tirgos;
– brīdī, kad daudzi cerēja uz eksporta iespējām, Ķīna sāka patērēt mazāk piena.

Tad Lauksaimnieku apvienības valdes priekšsēdētāja nāk klajā ar brīdinājumu, ka jau vasarā piena cena varētu būt vien 12 centi par litru, kas ir uz pusi mazāk par to cenu, kas varētu ļaut zemniekam atmaksāt attīstībai ņemtos kredītus un izdzīvot.

Lielai daļai piena ražotāju tā būs pēdējā sezona.

Var jau meklēt vainīgos starp
– zemniekiem, kuri nestrādā pietiekami automatizēti vai ar govju šķirnēm, kam ir gigantiski izslaukumi, bet piens garšo pēc ūdens;
– piena pārstrādātājiem, kuri slēdz zemniekam neizdevīgus līgumus;
– tirgotājiem, kuri uzspiež neizdevīgus nosacījumus un piesavinās neadekvāti lielu peļņu;
– piena ražotāju kooperatīviem, kuri piekopj gausu attīstību,
bet tas esošo situāciju piena nozarē neuzlabos.

Nelielu glābšanas riņķi mums pagājušogad pameta Eiropas Komisija – 8,5 miljonu eiro apmērā, bet, to sadalot pa gabaliņiem un piešķirot katram zemniekam pa strēmelītei, nekāda peldēšana virs ūdens nesanāk. Lai nebūtu plinti jāmet krūmos, būs jāmācās peldēt, jo jauni glābšanas riņķi no valdības vai ES pie apvāršņa nav pat noģiedami.

Pirmais, ko varam visi kopā darīt, ir beidzot čaklāk pirkt vietējo produkciju, jo SKDS dati no edruva.lv liecina, ka vien 7% reāli iegādājušies tikai Latvijā ražotu pārtiku. Ja kāds vēl nezina, kā tos atšķirt, – lūk, uz iepakojuma meklējiet sekojošus zīmolus:

13059329_1119560361398811_541211593_n

Pašvaldības varētu biežāk organizēt vietējos tirdziņus. Arī nesen veiktās izmaiņas Pārtikas aprites likumā uzlabo situāciju, paredzot, ka mājražotāju izaudzētos zaļumus drīkstēs tirgot lielveikali. Re, kā mājražotājiem Dobelē tas izdevies: lsm.lv. Arī Salacgrīvas veikala īpašnieks, atvēlot stūrīti tikai vietējai produkcijai, iedvesmo: lsm.lv. Cerēsim, ka eksperiments būs veiksmīgs un šo praksi varēs pārņemt arī citas pašvaldības.

Visnopietnāk ražotāju vietā es apsvērtu iespēju savai saražotajai produkcijai pielikt pievienoto vērtību, jo saražotais piens, upenes vai burkāns maksā centus, bet, ja no tā var dabūt tikai pie jums iegūstamu saldējumu, dzērienu vai biezeni, no tā paša apjoma jūs iegūstat ciparu, kas varbūt ļaus ne tikai nodarbināt vēl kādu personu laukos, bet arī jūsu “sausais atlikums” varētu būt par kārtu lielāks.
Arī pārstrādes uzņēmumiem inovatīvu pārtikas produktu radīšana ir teju vienīgais cerību salmiņš, un tam kompetenču centros būs pieejami 65 miljoni eiro: innovation.lv

Taču tiem, kuriem neizdodas atrast savu nišu vai kuri jūtas gana lieli, lai nekrāmētos ar papildus produkcijas apstrādi, atliek vien sakost zobus un draudzīgāk kooperēties, lai vismaz piena pulveri varētu par konkurētspējīgu cenu pārdot intervencei.

Vēl viens zemnieka izķepurošanās virziens varētu būt Latvijas lauku labumu popularizēšana, kas labi sanāk celotājs.lv sadaļā “Lauku labumi”. Sevišķi cerīgs šis virziens sāk likties, aplūkojot independent.co.uk karti, kur attēloti tūristu bīstamākie ceļojuma galamērķi. Baltijas valstis tur izskatās visnotaļ draudzīgas tūristiem, tāpēc būtu grēks šo iespēju neizmantot.

graph4

Taču visvairāk ceru uz to, ka gan konvencionālā, gan integrētā lauksaimniecība Latvijā varētu pāriet uz bioloģiskām ražošanas metodēm, jo tas ir videi draudzīgāk. Turklāt “Rimi Latvija” kategoriju departamenta direktors lbla.lv stāsta, ka: “Salīdzinājumā ar pagājušo gadu, pieprasījums bioloģiskajiem produktiem ir audzis par 18%, taču dažās no pārtikas grupām tas ir pat dubultojies – pieprasījums pēc dabai draudzīgi audzētiem augļiem un dārzeņiem ir audzis par 55%. Uz pusi ir pieaudzis arī bioloģiski audzētas sausās pārtikas – graudu, žāvējumu, garšvielu un citu preču pieprasījums. Vēl viena tendence, ko vērts atzīmēt – bio zīdaiņu pārtikas pieprasījums ir audzis par 163%.”

Protams, bioloģiskās produkcijas ražošana ir riskantāka, darbietilpīgāka un sarežģītāka lielākiem apjomiem, kā arī Latvijas iedzīvotāja pirktspēja nav tā labākā, bet jāsāk ar tiem, kuri var atļauties “balsot” ar saviem makiem un mainīt savu vērtību skalu attiecībā pret vidi un veselību. Pieprasījums bioloģiskās pārtikas tirgū varēs palielināties, ja patērētājs kļūs izglītotāks – un tur talkā nāk biologiski.lv kampaņas, kas aicina Latvijas iedzīvotājus, kuri vēl nelieto bioloģisko pārtiku, sākt ar to, ka savā ikdienas pārtikas grozā vismaz vienu produktu nomaina uz bioloģiski sertificētu, un darīt to regulāri. Atpazīt tos var pēc sekojoša marķējuma uz produkta:

otrs_megis

Arī nesenais balsojums Eiropas Parlamentā par glifosāta kā herbicīda izmantošanas pagarināšanu uz vēl tikai 7 gadiem (nevis 15, kā bija sākumā piedāvāts balsot) pierāda pieaugošo EP deputātu izpratni par vides aizsardzību. Latvijas pārstāvju balsojums gan bija pārsteigumiem pilns, it sevišķi kādreizējās Zaļās partijas biedres Ivetas Grigules balsojums:

13035503_1119560364732144_916879675_o

Ja jau saražot lētāk un efektīgāk objektīvu iemeslu dēļ mēs nevaram, jo esam maza valsts un mums nav pieejami tik lielas zemes platības lauksaimnieciskai darbībai, tad varbūt ir laiks izmantot Mārtiņa Rītiņa pamanīto iespēju slowfood.lv: “Pateicoties dažādu apstākļu sakritībai, Latvijai ir nenovērtēts potenciāls kļūt par dabīgu un tīru produktu ražošanas līderi pasaulē.”

Kā rāda dati no “The World of Organic Agriculture 2015”, jau šobrīd esam vieni no labākajiem ES bioloģiskās lauksaimniecības platības izmantošanā, un tie ir 10.6%.

13045402_1119560371398810_2049722990_n

Tātad ir vēl 90%, kur attīstīties, kas savukārt ir iespējams vien tad, ja arī ražotājam ir iespējas izglītoties, par ko šobrīd rūpējas llkc.lv – un atbalsts pārejas periodā un, sertificējot zemi par bioloģisko jau tagad, ar platībmaksājumiem no lauku atbalsta dienesta, ir lielāks. Pie tam, ja tiešās pirkšanas pārstāvji un Dabas dobes īpašnieks kā sarunājuši saka, ka bioloģiskās gaļas pieprasījums jau tagad ir lielāks nekā piedāvājums, tas gan arī tāpēc, ka nav pietiekams daudzums sertificētu kautuvju. Līdzīga situācija ir arī graudu un piena pārstrādē, kur zemā apjoma dēļ trūkst motivācijas sertificēt pārstrādi, bet, palielinoties bioloģiskās produkcijas pieprasījumam, situācija var krasi mainīties, un lielākos darba augļus noteikti plūks tie celmlauži, kas pirmie paspēs apgūt šīs nišas stiķus un niķus, tāpēc varbūt par to ir vērts vismaz padomāt.

GUNTIS LAURINS
, biedrības PROGRESĪVIE valdes loceklis

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Iniciatīva lielo pensiju palielināšanai

virs-ar-spieki
Iniciatīvu portālā Manabalss.lv ir sākta parakstu vākšana zem petīcijas “PENSIJA BEZ NODOKĻA”, kas paredz pensijām turpmāk nepiemērot iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN). Pirmajā brīdī ideja izklausās laba un cēla, tomēr, iedziļinoties, atklājas, ka tā var radīt būtiski negatīvas sekas – papildus ienākumus gūs lielo pensiju saņēmēji, bet trūcīgākie var zaudēt pašvaldību sniegto sociālo atbalstu!

Aprēķini parāda vairākus satraucošus aspektus, kas padara iniciatīvu kategoriski vērstu pret Latvijas visnabadzīgākajiem pensionāriem.

Pirmkārt, gandrīz 30% Latvijas nabadzīgāko pensionāru (tie, kuru ikmēneša pensija nepārsniedz neapliekamo minimumu – 235 EUR) no šīs iniciatīvas mēnesī saņems apaļu 0. To var kontrastēt ar Latvijas visbagātāko pensionāru (aprēķinā pieņemts, ka šis pensionārs saņem ap 3000 EUR, kaut realitātē Latvijas bagātākie pensionāri saņem pat ievērojami vairāk), kurš pēc iniciatīvas saņemtu gandrīz 636 EUR mēnesī papildus. Proti, viens visbagātākais pensionārs Latvijā saņems lielāku piemaksu, nekā apmēram 133 000 vistrūcīgāko pensionāru kopā ņemti!

tabula1

Otrkārt, šāda iniciatīva šobrīd no budžeta prasītu ap 85 milj. eiro gadā, no kuriem valsts budžets zaudētu 17 milj. eiro gadā un pašvaldības zaudētu 68 milj. eiro gadā. Budžeta tērēšana, lai uzlabotu pensionāru labklājību pati par sevi ir slavējama iniciatīva, taču apskatot iniciatīvu tuvāk nākas secināt, ka lielākā daļa no šiem tēriņiem tiks Latvijas bagātākajiem pensionāriem. Patiesībā, 10% visbagātāko pensionāru saņemtu 54% no šīs iniciatīvas līdzekļiem, jeb ap 46 milj. eiro, kas ir vairāk nekā atlikušie 90% visu pensionāru kopā ņemti.

tabula2

Treškārt, tieši pašvaldības šobrīd atbild par pašu nabadzīgāko Latvijas iedzīvotāju (tai skaitā pensionāru) labklājību. Šī iniciatīva, ne tikai neuzlabo šo nabadzīgo pensionāru stāvokli, bet pat apgrūtina pašvaldību iespējas sniegt tiem kvalitatīvus pakalpojumus, tai skaitā dienas centrus senioriem, zupas virtuves nabadzīgajiem un aprūpes pakalpojumus senioriem ar invaliditāti.

Valsts pārvaldei un pašvaldībām ir desmitiem dažādu rīku, kā uzlabot nabadzīgo pensionāru stāvokli. Nevajadzētu pieejamos līdzekļus izniekot, lai uzlabotu dzīvi jau tā pārtikušajiem.

Pašreizējais IIN aprēķins:
IIN=(Pensija-Neapliekamais minimums (235 eiro))×0,23
Senioram, kas mēnesī saņem 235 eiro, vai mazāk:
(235-235)×0,23=0×0,23=0 eiro
Senioram, kas mēnesī saņem 420 eiro (seniors saņem vairāk nekā 90% Latvijas pensionāru)
(420-235)×0,23=185×0,23=42,55 eiro
Senioram, kas mēnesī saņem 3000 eiro (seniors saņem vairāk nekā 99,99% Latvijas pensionāru)
(3000-235)×0,23=2765×0,23=635,95 eiro

*Rakstā izmantotie dati ņemti no Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras statistikas par 2015. gada decembri.

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Jau vairāk nekā 5000 paraksti!

ballite-sit-augstu-vilni
Sabiedrības iniciatīvu portālā ManaBalss.lv jau vairāk nekā 5000 cilvēku parakstījušies zem petīcijas „PAR BEZMAKSAS ĒDINĀŠANU BĒRNUDĀRZOS!” – kas sastāda pusi no nepieciešamā parakstu skaita, lai petīcija nonāktu parlamenta darba kārtībā.

Iniciatīvu vasaras sākumā portālam iesniedza biedrības PROGRESĪVIE pārstāvji – un tajā prasīts, lai tiktu nodrošināta bezmaksas ēdināšana visos Latvijas pašvaldību bērnudārzos, sākot no 2016. gada 1. septembra.

Petīcijas autori paredzējuši, ka ēdināšanas izdevumi tiks segti no paaugstināta akcīzes nodokļa noteiktām preču grupām. Nepieciešamais finansējums piešķirams pakāpeniski, sākotnēji ar bezmaksas ēdināšanu nodrošinot jaunākos bērnus un tos, kuri nāk no daudzbērnu ģimenēm. Četru gadu laikā bezmaksas ēdināšana jānodrošina visiem bērniem, kuri apmeklē pirmsskolas izglītības iestādes.

Biedrības PROGRESĪVIE priekšsēdētājs Ansis Dobelis norāda:

“Nepieciešamos līdzekļus valsts budžetā iespējams rast, piemēram, palielinot nodokļu slogu tabakas izstrādājumiem, alkoholam un azartspēlēm. Ilgtermiņā valsts budžets gūtu papildus ienākumus arī no ekonomiski aktīviem vecākiem, kuriem būtu iespēja atgriezties darba tirgū. Turklāt galvenais ieguvējs būtu tieši bērns, kurš neatkarīgi no ģimenes materiālā stāvokļa saņemtu regulāru un pilnvērtīgu uzturu.”

Tāpat biedrības valde paudusi viedokli, ka šāds atbalsts pamudinātu vecākus ātrāk atgriezties darba tirgū un veicinātu demogrāfiskās situācijas uzlabošanos:

“Tas ir īpaši būtiski, ņemot vērā to, ka Latvijā arvien vairāk saskaramies ar darbaspēka deficītu. Tas būtu arī būtisks atbalsts daudzbērnu ģimenēm, kam vienlaikus bērnudārzu apmeklē vairāki bērni, kā arī papildus motivējošs faktors tām ģimenēm, kas vēl tikai domā par ģimenes pieaugumu.”

Iepazīties ar iniciatīvas plašāku aprakstu un parakstīt petīciju iespējams https://manabalss.lv/i/814 vai http://ej.uz/brivpusdienas.

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Nosūti deputātam iesniegumu!

photo
Gan ekonomikas eksperti, gan nevalstiskās organizācijas pamatoti kritizē nodokļu izmaiņas, ko plāno ieviest no 2016. gada. Starptautisku organizāciju spiediena rezultātā, valdošās koalīcijas politiķi cenšas caur sētas durvīm Latvijā ieviest progresīvu nodokļu sistēmu. Diemžēl šis piedāvājums ir neveikls, sarežģīts un visas izmaiņas attiecas tikai uz darba algas saņēmējiem. Īstie lielo ienākumu guvēji arī nākamgad turpinās nodokļos maksāt vien 10 – 15 %.

Tieši šobrīd Saeimā tiek skatīts nākamā gada budžets un šīs nodokļu izmaiņas.

Tādēļ aicinām Tevi nosūtīt LR Saeimas priekšsēdētājai un LR Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātiem iesniegumu, lai diferencētā neapliekamā minimuma un solidaritātes nodokļa vietā tiktu ieviesta klasiska progresīva nodokļu sistēma. Nosūtot šo vēstuli, deputāts to saņems no Tava norādītā e-pasta un arī atbildi sniegs uz to. Tukšajos laukos jānorāda Tavs e-pasts un vārds/uzvārds.

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Kam izdevīgs “solidaritātes nodoklis”?

12088536_10153198767662194_4544891091016061185_n

Ja Vēlies uzzināt PAR un PRET argumentus solidaritātes nodoklim, tad noskaties publisko debašu “Vai Latvijā ir jāievieš solidaritātes nodoklis?” video ierakstus. Diskusijā piedalījās VJAČESLAVS DOMBROVSKIS, domnīcas Certus direktors, bijušais ekonomikas ministrs, ANSIS DOBELIS, biedrības PROGRESĪVIE vadītājs, ARVILS AŠERADENS, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs, bijušais Saeimas deputāts, IMANTS PARĀDNIEKS, Saeimas deputāts, Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, NIKLĀVS MATUSEVICS, pieredzējis debatētājs un SINTIJA TARASOVA, pieredzējusi debatētāja.

I daļa, debates:

II daļa diskusija:

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

PROGRESĪVIE viesojas Eiropas Parlamentā

2015 gada 17. septembrī ar Māra Graudiņa un ES finansiālu atbalstu iepazīt Eiropas Parlamentu Briselē devās Aigars Sloģis un Guntis Laurins.

EP_fasaade

Vispirms Māris Graudiņš visus ekskursijas dalībniekus aizveda pie statujas ēkas iekšienē, kas atgādināja sazarotu taku dārzu starp Eiropas valstīm.

sazarots_taku_darzs

Pēc tam tikām aizvesti uz vietu, kur notiek lielā pogu spiešana, jo pēc Māra Graudiņa teiktā lielās debates, diskusijas un kompromisi notiek visās citās vietās.

IMG_3332_filter_applied_cropped
Aigars Sloģis

IMG_3336
Guntis Laurins

Katrā ziņā vērtīgs brauciens, jo iepazināmies ar Eiropas Parlamentu ,kas sniedz lielāku izpratni par tā darbību, uzbūvi, dalībvalstu lomām un deputātu sadalījumu partijās. Zīmīgi, ka tieši tajā dienā notika ārkārtas balsojums atbalstot Eiropas Komisijas (EK) plānu par 120 000 bēgļu izmitināšanu jaunās dzīves vietās visā ES.

Labā ziņa ir tā, ka S&D grupai ir 190 vietas un kopā ar EPP grupu veidojas vairākums, kas nozīmē, ka ,lai reāli pieņemtu lēmumus, kompromiss S&D grupai ir jāatrod tikai ar EPP politisko grupu. Sliktā ziņa ir tā, ka debatēs spēcīgāk strādā nevis arguments par tēmu, bet gan kurai valstij vairāk balsis.

EP_partiju_sadalijums

Vēl Māris Graudiņš uzsvēra, ka lielāku ietekmi sev izcīnījuši arī Eiropas Parlamenta deputāti attiecībā pret Eiropas komisijas priekšsēdētāju un 14 komisāriem.

IMG_3339_cropped

Jāpiezīmē, ka Eiropas Parlamenta gaiteņos var pamanīt visāda veida ekspozīcijas, gleznas, nelielas skulptūras utt, visvairāk uzmanību pievērsa Igaunijas dāvinājums Eiropas parlamentam – klavieres un Baltijas ceļam veltīts mākslas darbs.

IMG_3352_cropped

Pēc Oficiālās ekskursijas izmantojām iespēju aiziet uz Parlamentaruim, kas ir kā interaktīvs muzejs par un ap Eiropas Savienības dalībvalstīm, cilvēkiem un to vēsturi līdz mūsdienām.

20150917_102126

Parlamentarum paplašina skatu par Eiropas dalībvalstīm akcentējot katras valsts būtisko, ar atšķirīgo un unikālo tajā pat laikā ļaujot izjust vienotību kopējā Eiropas savienības veidojumā.

parlamentarium2

Nākamajā dienā Māris G. bija noorganizējis tikšanos ar Jörgen Siil pārstāvi no Eiropas sociāldemokrātiem, un, kas ne mazāk svarīgi, palīdzēja tikt līdz viņa kabinetam caur EP ēkas labirintiem. Jörgen Siil ir EP deputāts, kas ievēlēts no Igaunijas Sociāldemokrātiskās partijas. Mums pievienojās arī biedrības Progresīvie pārstāvis no Briseles ierēdņu pulka Andris Skrastiņs. jorge
Gribēju Jörgen Siil izjautāt par S&D attieksmi pret TTIP līgumu, bet par cik viņš strādā konkrēti ar bēgļu problēmām, tad diskusijas norise vadījās par un ap to. Viņa nostājas īsa versija bēgļu jautājumā ir tāda, kā cerēju sagaidīt, ka sajūsmas nav par šo cilvēku ierašanos Eiropā, bet ar nicinājumu izturas pret jebkuru neadekvātu agresiju, naida kurināšanu un rasisma izpausmi sabiedrībā pret to.

Saldajam ēdienam izstaigājām Briseles ielas, kuras bija pilnas ar izcilām renesanses un baroka laikmeta ēkām, katedrālēm, statujām.

20150917_164517

20150918_105422

Milzīga pateicība Mārim Graudiņam par necerēti augsto viesmīlību un doto iespēju iepazīt Eiropas Parlamentu Briselē.

Informāciju sagatavoja Guntis Laurins un Aigars Sloģis

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Solis pareizajā virzienā

bentlijs

Šobrīd valdošā koalīcija diskutē par sociālo iemaksu “griestu nodokli”. Šāda iecere kopumā vērtējama atzinīgi, jo tā mazinās regresivitāti mūsu nodokļu sistēmā. Bet cik daudzus no lielo ienākumu guvējiem šis risinājums patiesībā skars?

Līdz šim personas, kuras darba algā gadā nopelna vairāk nekā 48 600 eiro (4050 eiro mēnesī), no darba algas virs šīs summas ir atbrīvotas no sociālo iemaksu veikšanas, tādējādi nodokļu slogu darba algām padarot netaisnīgu. Koalīcija plāno ieviest īpašu sociālo iemaksu griestu nodokli, kas būtu jāmaksā no tās ienākumu daļas, kurai netiek piemērotas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Tātad, tiek plānots ieviest jaunu nodokli, kaut gan pēc būtības tas būs vēl viens iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN).

Daudz vienkāršāk un saprotamāk būtu nevis izdomāt jaunu nodokli, bet ienākumu daļai, no kuras netiek maksāts VSAOI, piemērot augstāku esošā IIN likmi. Līdzīgi šī problēma tiek risināta arī citās valstīs. Šķiet, vienīgais iemesls, kādēļ mēs Latvijā atkal cenšamies izdomāt no jauna divriteni, ir bailes no vārdu salikuma “progresīvais nodoklis”.

Jaunais priekšlikums maz risinās ienākumu nevienlīdzības problēmu Latvijā. Darba algas formā ienākumus virs 4050 eiro mēnesī saņem mazāk nekā 1% no nodarbinātajiem, un lielākoties tie ir cilvēki, kuri strādā valsts uzņēmumos vai dažos lielajos uzņēmumos, kur ir prestiža jautājums arī uzņēmuma vadībai ienākumus noformēt darba algas veidā.

Personām, kuras gadā nopelna vismaz 48 600 eiro, Latvijā ir iespēja legāli ne tikai nemaksāt sociālās iemaksas, bet arī savus ienākumus noformēt tā, lai maksājamā IIN likme būtu būtiski zemāka nekā darba algām. Ja nodokļu likmes darba algām ir vairākkārt augstākas nekā ienākumiem no kapitāla, kādēļ personai ar lieliem ienākumiem legāli “neoptimizēt” savus nodokļu maksājumus?

Lai arī koalīcijas iecere vērtējama pozitīvi, daudz būtiskāk un nepieciešamāk ir izlīdzināt nodokļu likmes dažādiem ienākumu veidiem! Šāds solis gan ļautu palielināt ienākumus valsts budžetā, gan dotu iespēju mazināt darbaspēka nodokļu likmes mazo algu saņēmējiem.

Ansis Dobelis - "Progresīvo Ideju Kustības" priekšsēdētājs