Nodokļu tamborētāji

tamboretaji

Katru rudeni valdošās koalīcijas politiķi ir jau aizmirsuši to, ko paši solīja pavasarī. Solījumos mēs dzirdam par nodokļu sloga mazināšanu darbaspēkam, par sociālās nevienlīdzības mazināšanu un par uzņēmējdarbībai draudzīgas vides radīšanu. Bet rudenī galvenā problēma jau ir tā, kā mehāniski papildināt valsts budžetu un īstermiņā ērti palielināt nodokļu ieņēmumus…

Tad nu teju katrs uzskata par savu goda lietu piedāvāt pēc iespējas oriģinālākus risinājumus, kā to paveikt. Tā mēs esam tikuši pie tādiem interesantiem nodokļu hibrīdiem kā “solidaritātes nodoklis” un “diferencētais neapliekamais minimums”. Nemaz nerunājot par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām pat tad, ja nestrādā un neko nenopelni, un mikrouzņēmuma nodokļa režīmu, kuru godīgam mikrouzņēmējam teju nav pa spēkam samaksāt…

Tā ir jau gadu gadiem “pārbaudīta metode”, ka visvieglāk nodokļus paņemt no vienkāršā darba ņēmēja un mazā uzņēmēja. Viņam nav grāmatvežu un juristu armijas, kas palīdzēs sashēmot tā, lai no neskaitāmajiem nodokļiem izspruktu. Daļa aizvērsies un emigrēs, bet pārējie samaksās!

Kā no nātrēm politiķi izvairās samērīgus nodokļus piemērot tiem, kuri savus ienākumus gūst no kapitāla pieauguma un dažādām spekulācijām vai miljonus nopelna dividendēs. Ja no darba algas, ko saņem strādnieks, kopējais nodokļu slogs var pārsniegt 40%, tad par ienākumiem no kapitāla pieauguma, pat ja tie ir miljoni, no tevis paņems vien 10%. Tāda sajūta, ka strādāt algotu darbu un saņemt darba algu ir kaut kas sodāms, bet ienākumu gūšana no, piemēram, tirgošanās ar nekustamajiem īpašumiem – godājams un no nodokļiem sargājams arods.

Nevienam nav noslēpums, ka daudzi, kuriem to ļauj resursi un iespējas, savus ienākumus noformē kā dividendes, kaut gan patiesībā viņiem būtu jāsaņem darba alga. Skolotājs, lielveikala kasieris un apkopējs nevar atļauties šādu greznību – un tādēļ maksā nodokļus “pēc pilnas programmas”. Piemērojot dažādas nodokļu likmes dažādām ienākumu formām, valsts ir radījusi legālu veidu, kā tiem, kuri var atļauties veiklus konsultantus, maksāt minimālus nodokļus.

Bail pat iedomāties, kāda būs mūsu nodokļu sistēma vēl pēc pieciem gadiem, ja, slēpjoties aiz nevienlīdzības samazināšanas lozungiem un sociālās drošības vajadzībām, labējā koalīcija turpinās izdomāt jaunus nodokļu hibrīdus. Varbūt VID pat nāksies dubultot darbinieku skaitu, lai izsekotu un noķertu tos, kuri apjukuši nodokļu labirintos.

Ko vajadzētu darīt citādi? Ieviest vienkāršu, progresīvu nodokļu sistēmu. Ar tās palīdzību iespējams gan risināt sociālās nevienlīdzības problēmu, gan atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus, kam nepieciešams laiks, lai atspertos un attīstītos, gan nodrošināt nepieciešamos ieņēmumus valsts budžetā. Bet sistēmai jābūt visaptverošai – tai jāattiecas vienādi uz visām ienākumu formām, tā jāiemēro gan fiziskām personām, gan juridiskām personām.

Fiziskām personām ir jāpiemēro vienādas nodokļu likmes visiem ienākumu veidiem. Tas nozīmē – ja Tavi ienākumi ir nelieli, tad Tev ienākumu nodoklis ir pāris procenti vai netiek piemērots vispār, neatkarīgi no tā, vai ienākumus gūsti no darba algas, dividendēm, kapitāla pieauguma vai citā formā. Un, jo Tev ienākumi lielāki, jo ienākumu augstākai daļai pieaug ienākumu nodokļu likme. Piemēram, Taviem ienākumiem līdz 300 eiro mēnesī tiek piemērots 0%, bet par katru nākamo eiro 10%, bet par katru nopelnīto eiro, kas ir virs 1000, tiktu piemēroti 15% utt. Un pats būtiskākais – visu veidu ienākumi tiek aplikti ar vienādu likmi. Tas nodrošinās to, ka nebūs kārdinājuma savus ienākumus no darba algas pārformēt par dividendēm, lai samazinātu IIN likmi.

Līdzīgs princips būtu jāpiemēro arī juridiskajām personām jeb uzņēmumiem. Kamēr uzņēmums mazs un tam ir neliels apgrozījums, maz darbinieku – nodokļu likmes ir mazas. Tiem uzņēmumiem, kuri aug un pārsniedz noteiktu slieksni, nodokļu slogs var sākt pakāpeniski pieaugt.

Visaptveroša progresīvā nodokļu sistēma atrisinātu arī šobrīd sasāpējušo mikrouzņēmumu problēmu, jo, kamēr Tavs uzņēmums būtu mazs un algas nesniegtos vairākos tūkstošos, gan uzņēmuma, gan darba ņēmēju nodokļu slogs būtu samērīgs. Un, augot uzņēmumam un tā darbinieku algām, augtu arī nodokļu slogs.

Tas mums beidzot ļautu par 180 grādiem mainīt Latvijā pastāvošo sistēmu, kurā, saņemot darba algu 500 eiro apmērā, nodokļos tiek samaksāti 40%, bet, nopelnot gadā 10 000 000 eiro, valsts no Tevis neiekasēs vairāk kā 10%.

Tā ir iespēja nodokļu sistēmu padarīt vienkāršu, ērtu un saprotamu. Automātiski zustu nepieciešamība pēc solidaritātes nodokļiem, diferencēta neapliekamā minimuma un citiem mūsu nodokļu tamborētāju meistardarbiem.

Protams, daudziem uzreiz nāk prātā mītiskais “arguments”, ka progresīva nodokļu sistēma no Latvijas aizbiedēs investorus un to nelielo mūsu bagātnieku slānīti… Tad man ir tikai viens pretjautājums: kādēļ pie mums masveidā nepārceļas zviedri, somi un norvēģi, kurus jau gadiem “izputina” un “žmiedz” briesmīgie progresīvie nodokļi?

Ansis Dobelis - "Progresīvo Ideju Kustības" priekšsēdētājs

Iniciatīva lielo pensiju palielināšanai

virs-ar-spieki
Iniciatīvu portālā Manabalss.lv ir sākta parakstu vākšana zem petīcijas “PENSIJA BEZ NODOKĻA”, kas paredz pensijām turpmāk nepiemērot iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN). Pirmajā brīdī ideja izklausās laba un cēla, tomēr, iedziļinoties, atklājas, ka tā var radīt būtiski negatīvas sekas – papildus ienākumus gūs lielo pensiju saņēmēji, bet trūcīgākie var zaudēt pašvaldību sniegto sociālo atbalstu!

Aprēķini parāda vairākus satraucošus aspektus, kas padara iniciatīvu kategoriski vērstu pret Latvijas visnabadzīgākajiem pensionāriem.

Pirmkārt, gandrīz 30% Latvijas nabadzīgāko pensionāru (tie, kuru ikmēneša pensija nepārsniedz neapliekamo minimumu – 235 EUR) no šīs iniciatīvas mēnesī saņems apaļu 0. To var kontrastēt ar Latvijas visbagātāko pensionāru (aprēķinā pieņemts, ka šis pensionārs saņem ap 3000 EUR, kaut realitātē Latvijas bagātākie pensionāri saņem pat ievērojami vairāk), kurš pēc iniciatīvas saņemtu gandrīz 636 EUR mēnesī papildus. Proti, viens visbagātākais pensionārs Latvijā saņems lielāku piemaksu, nekā apmēram 133 000 vistrūcīgāko pensionāru kopā ņemti!

tabula1

Otrkārt, šāda iniciatīva šobrīd no budžeta prasītu ap 85 milj. eiro gadā, no kuriem valsts budžets zaudētu 17 milj. eiro gadā un pašvaldības zaudētu 68 milj. eiro gadā. Budžeta tērēšana, lai uzlabotu pensionāru labklājību pati par sevi ir slavējama iniciatīva, taču apskatot iniciatīvu tuvāk nākas secināt, ka lielākā daļa no šiem tēriņiem tiks Latvijas bagātākajiem pensionāriem. Patiesībā, 10% visbagātāko pensionāru saņemtu 54% no šīs iniciatīvas līdzekļiem, jeb ap 46 milj. eiro, kas ir vairāk nekā atlikušie 90% visu pensionāru kopā ņemti.

tabula2

Treškārt, tieši pašvaldības šobrīd atbild par pašu nabadzīgāko Latvijas iedzīvotāju (tai skaitā pensionāru) labklājību. Šī iniciatīva, ne tikai neuzlabo šo nabadzīgo pensionāru stāvokli, bet pat apgrūtina pašvaldību iespējas sniegt tiem kvalitatīvus pakalpojumus, tai skaitā dienas centrus senioriem, zupas virtuves nabadzīgajiem un aprūpes pakalpojumus senioriem ar invaliditāti.

Valsts pārvaldei un pašvaldībām ir desmitiem dažādu rīku, kā uzlabot nabadzīgo pensionāru stāvokli. Nevajadzētu pieejamos līdzekļus izniekot, lai uzlabotu dzīvi jau tā pārtikušajiem.

Pašreizējais IIN aprēķins:
IIN=(Pensija-Neapliekamais minimums (235 eiro))×0,23
Senioram, kas mēnesī saņem 235 eiro, vai mazāk:
(235-235)×0,23=0×0,23=0 eiro
Senioram, kas mēnesī saņem 420 eiro (seniors saņem vairāk nekā 90% Latvijas pensionāru)
(420-235)×0,23=185×0,23=42,55 eiro
Senioram, kas mēnesī saņem 3000 eiro (seniors saņem vairāk nekā 99,99% Latvijas pensionāru)
(3000-235)×0,23=2765×0,23=635,95 eiro

*Rakstā izmantotie dati ņemti no Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras statistikas par 2015. gada decembri.

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Kā mums jāmaina nodokļu politika?

Foto autors: Jānis Džerijs Šterns
Foto autors: Jānis Džerijs Šterns

Biedrības PROGRESĪVIE vadītāja Anša Dobeļa runa uzstājoties Saeimā:

Vēl pirms pieciem-septiņiem gadiem runāt par progresīvu nodokļu sistēmu Latvijā bija teju nepieklājīgi. Progresīvas sistēmas piedāvātājus nereti vainoja vēlmē apturēt ekonomisko izaugsmi, attīstību un aizbaidīt no Latvijas investorus. Tādēļ man ir ļoti liels prieks, ka šodien par šo jautājumu mēs jau droši runājam likumdevēju mājvietā Saeimā.

Turklāt mēs vairs nerunājam par to, vai Latvijā ir nepieciešama progresīva nodokļu sistēma, bet par to – kāda tieši progresīva nodokļu sistēma Latvijai nepieciešama! Esmu pārliecināts, ka tas nozīmē, ka esam krietni tuvāk taisnīgākai nodokļu sistēmai Latvijā.

Tomēr vēl arvien publiskajā telpā, runājot par progresīvu nodokļu sistēmu, nereti izskan dažādi mīti, puspatiesības, kā arī progresīva nodokļu sistēma tiek nepamatoti sašaurināta līdz vienam nodoklim, kas visbiežāk ir iedzīvotāju ienākumu nodoklis (IIN) no darba algām.

Un tā ir liela problēma, jo mēģināt būtiski mazināt sociālo nevienlīdzību, veicot izmaiņas tikai vienā konkrētā nodoklī, ir neiespējami. Tādēļ dažādi piedāvājumi, kā Latvijas nodokļus padarīt taisnīgākus, vai nu rada būtisku negatīvu fiskālu efektu valsts budžetam, vai arī nesniedz nepieciešamo ieguldījumu nevienlīdzības mazināšanā. Klasisks piemērs tam bija agrākā finanšu ministra Eināra Repšes piedāvājums, kas paredzēja progresīvu nodokļu sistēmu ieviest, būtiski paaugstinot IIN likmi ienākumiem no darba algas jau virs 300 latiem, bet nevienam to nesamazinot.

Šodien no Finanšu ministrijas puses ir aktualizēts jautājums par diferencētu neapliekamo minimumu, kas arī attiecas tikai uz darba algām piemēroto ienākumu nodokli.

Uz nodokļu sistēmu ir nepieciešams skatīties kompleksi. Ja skatāmies šauri, piemēram, tikai uz darba algām piemēroto ienākumu nodokli, tad varam maldīgi jau šodien apgalvot, ka Latvijā ir progresīva nodokļu sistēma, jo tiek taču piemērots neapliekamais minimums. Tādējādi mēs neredzam vai negribam redzēt tās ačgārnības nodokļu sistēmā kopumā, kas to patiesībā padara regresīvu. Tas ir, kopējo nodokļu slogu bagātiem ļoti zemu, bet mazo algu saņēmējiem – nesamērīgi augstu.

Lai saprastu ačgārnību Latvijas nodokļu sistēmā, varam to vienkārši ilustrēt, apskatot divas dažādas mājsaimniecības.

Piemēram, vienu mājsaimniecību, kas saņem vidējos ienākumus Latvijā. 2014. gada izskaņā vidējā darba samaksa bija tuvu 800 eiro mēnesī. Lielākoties šāda tipiska mājsaimniecība savus ienākumus gūst darba algas veidā un teju no visas algas nodokļos samaksā 23%. Tāpat cilvēkam nākas no visiem saviem ienākumiem veikt sociālas iemaksas, kas, lai gan var tikt saukta par apdrošināšanu, faktiski ir nodoklis. Mājsaimniecība ar šādiem ienākumiem faktiski ir spiesta visus vai gandrīz visus savus ienākumus novirzīt patēriņam, tādējādi samaksājot vēl patēriņa nodokļus, galvenokārt PVN. Saskaitot šos nodokļus kopā, slogs sanāks krietni pāri 50%.

Savukārt, krietni turīgākas mājsaimniecības, kur ikmēneša ienākumi, piemēram, ir 5000 eiro, nodokļu slogs ir zemāks. Teiksim, ja ienākumi tiek gūti darba algas veidā, par ienākumiem virs 4050 eiro to guvējs ir atbrīvots no sociālajām iemaksām. Ja vien cilvēks nestrādā valsts pārvaldē vai kādā prestižā uzņēmumā, viņš savus ienākumus bieži izvēlas nenoformēt darba algas veidā, bet, piemēram, saņemt dividendes – un 23% IIN vietā maksā vairs tikai 10%. Un sociālo nodokli nemaksā nemaz. Tāpat krietni retāk visi ienākumi tiek novirzīti patēriņam, un līdz ar to patēriņa nodokļi tiek maksāti tikai no daļas ienākumu.

Un šo ačgārnību nav iespējams likvidēt, veicot izmaiņas tikai darba algām piemērojamajām IIN likmēm.
Te arī noteikti jāmin diskusijās plaši izmantotais arguments, ka Latvijā ir ļoti maz lielo algu saņēmēju, kas ir patiesība. Un tādēļ, ieviešot progresīvu nodokļu sistēmu, nemaz nebūtu, kam īsti piemērot paaugstinātas ienākuma nodokļa likmes, lai mazo algu saņēmējiem tās varētu samazināt. Un atkal tas parāda, ka, apskatot nodokļu politiku tikai viena nodokļa griezumā, mēs nonākam strupceļā.

Ja Latvijā nav lielo algu saņēmēju, tad par lielo ienākumu guvējiem privātpersonu vidū tā apgalvot gan vairs nevar. 2013. gadā 100 privātpersonas, kuras saņēma lielākos ienākumus dividendēs, kopā nopelnīja aptuveni 73 miljonus. Runa ir par tikai simts cilvēkiem un tikai dividendēm, bet ir vēl arī citi ienākumu veidi, piemēram, kapitāla pieaugums, kas arī tiek aplikts vien ar 10%.

Un te rodas jautājums: ja darba algām ir 23% IIN, plus vēl jamaksā ļoti lielas sociālās iemaksas, – kādēļ cilvēkam, kurš gūst lielus ienākumus un var atļauties savus ienākumus noformēt dažādos veidos, izvēlēties darba algu, ja nodokļu atšķirība starp dažādām ienākumu formām ir tik milzīga? Kamēr būs šādas nodokļu likmju atšķirības dažādu ienākumu veidiem, lielo algu saņēmēju Latvijā vienmēr būs ļoti maz.

Finanšu ministrijas piedāvātajam diferencētā neapliekamā minimuma modelim ir vēl arī citi būtiski trūkumi. Tas paredz, ka strādājošie, kuru bruto alga pārsniedz 1500 eiro, neapliekamo minimumu nākotnē vairs nesaņems vispār, bet tas pakāpeniski tiks samazināts visiem, kuru alga bruto pārsniedz 380 eiro mēnesī. Sanāk, ka Latvijā neapliekamais minimums tiks samazināts vai atņemts tiem, kuru ienākumi ir pat zemāki nekā daudzās citās ES valstīs noteiktā minimālā alga.

Lai saprastu, cik tad katram būs neapliekamais minimums šajā „vienkāršajā” sistēmā, nāksies piemērot īpašu aprēķināšanas formulu. Turklāt neapliekamais minimums darba algām vairs netiks piemērots ik mēnesi, bet to reizi gadā kā pārmaksātus nodokļus atgūs tikai tie strādājošie, kuri VID iesniegs gada ienākuma nodokļa deklarācijas. Tas nozīmē to, ka regulārie ikmēneša ieguvumi saruks visiem. Tomēr cilvēkam, kurš saņem algā dažus simtus, katrs nopelnītais eiro ir nepieciešams konkrētajā mēnesī un komunālos rēķinus ir grūti atlikt līdz deklarācijas iesniegšanai.

Noteikti būs gana daudz sētnieku, ugunsdzēsēju, šoferu, medmāsu, sociālo darbinieku un citu profesiju pārstāvju, kuri dažādu iemeslu dēļ deklarācijas VID neiesniegs. Kāds nepratīs, cits būs pārāk aizņemts vai noguris darbā, vēl kāds vienkārši nesapratīs likuma prasības… Un tie nav cilvēki, kuri var atļauties algot grāmatvedi vai konsultantu. Nepiemērojot neapliekamo minimumu uzreiz, faktiski valsts būs uz aptuveni pusotru gadu aizņēmusies naudu no sabiedrības sociāli mazaizsargātākās daļas. Turklāt uzkrāvusi administratīvo slogu gan VID, gan mazo algu saņēmējiem. Un ietaupījusi uz tiem, kuri deklarācijas neiesniegs.

Šī nozīmīgā IIN reforma paredz radīt sarežģītu sistēmu, kas būs grūti saprotama lielākajai sabiedrības daļai un faktiski pārdalīs nodokļus tikai mazo darba algu saņēmēju un vidusslāņa starpā, tādējādi atņemot naudu viduslānim un sniedzot niecīgu atbalstu mazaizsargātākajiem. Bet lielo ienākumu guvēji – tie, kuri pelna no kapitāla pieauguma, – faktiski arvien paliks priviliģētā statusā ar ļoti zemu nodokļu slogu.

Alternatīva tam ir ieviest klasisku un vienkāršu progresīvo nodokļu sistēmu, kas ir pārbaudīta un veiksmīgi funkcionē vairumā ekonomiski veiksmīgu demokrātisko valstu. Klasiska progresīvā nodokļu sistēma paredz, ka noteiktam ienākumu līmenim tiek piemērota konkrēta nodokļu likme, respektīvi, nodokļu likme tiek attiecināta uz konkrētu ienākumu daļu. Un ienākumu zemākajai daļai likme ir niecīga, bet tā pākāpeniski pieaug. Turklāt to nedrīkst attiecināt tikai uz darba algu, bet jāiekļauj apliekamajā bāzē visi ienākumi.

Biedrība PROGRESĪVIE ir vairākkārtīgi ar šādiem piedāvājumiem vērsusies pie Finanšu ministrijas un Saeimas frakcijām. Līdzīgus piedāvājumus esam snieguši arī manabalss.lv, un tos ir parakstījuši tūkstošiem cilvēku.
No Saeimas deputātiem esam saņēmuši dažādas atbildes uz mūsu priekšlikumiem – gan vienkāršu atrunāšanos (kas vairāk izklausās nevis pēc „nevaram”, bet gan pēc „negribam”), gan deputātu pašu redzējumus par to, kādai progresīvai nodokļu sistēmai būtu jābūt.

Pozitīvi ir tas, ka šķiet, vairums deputātu sliecas to atbalstīt. Tomēr tālāku šī jautājuma virzību parlamentā kavējis ir tas, ka katrai frakcijai un nereti arī deputātam ir savs redzējums un sava vīzija, bet nav bijis neviena deputāta, kuram tā būtu prioritāte un kurš šos viedokļus apkopotu un saskaņotu.

Tādēļ mums bija liels prieks, ka Saeimas deputāts Igors Pimenovs šā gada budžeta gatavošanas procesā parlamentā izskatīšanai iesniedza piedāvājumu ieviest klasisku progresīvo nodokļu sistēmu, kas bija balstīta tieši uz mūsu biedrības priekšlikumu. Patīkami arī tas, ka par priekšlikumu nobalsoja ne vien opozīcijas deputāti, bet pozīcijas vidū bija tādi, kuri atturējās.

Piedāvājums paredzēja ienākumu daļai līdz 1200 eiro mēnesī piemērot 15% IIN likmi, no 1201 eiro līdz 2000 eiro 25% likmi, bet ienākumu daļai virs 2000 eiro piemērot 30% likmi. Līdzās būtu jāapaugstina arī neapliekamais minimums, arī par apgādībā esošām personām. Un likmes jāttiecina uz visiem ienākumu veidiem, ne tikai darba algu. Vai tas nav vienkāršāk un saprotamāk nekā diferencētais neapliekamais minimums?

Šie cipari nav akmenī cirsti – tie ir diskutējami, labojami un pilnveidojami. Tomēr, ja ritenis ir jau izgudrots, mums nav jāmēģina to izgudrot vēlreiz. Un progresīvai nodokļu sistēmai ir jākalpo kā instrumentam, kas palīdz izveidot sabiedrību ar plašu vidusslāni, lai nodrošinātu valstī ilgtspējīgu ekonomisko attīstību, sociālo stabilitāti un drošību.

Jau 25 gadus mēs veicam izvēli starp zemiem nodokļiem kapitālam un augstiem darbaspēkam. Izvēle vienmēr nosvērusies par labu kapitālam, solot, ka tā piesaistīsim investīcijas, radīsim darbavietas un nodrošināsim veiksmīgu attīstību. Šāda politika investīcijas ļāvusi piesaistīt galvenokārt nozarēs, kurās nav liels nodarbināto skaits, jo nodokļu politika vienkāršās darba vietas investoru acīs padarījusi ļoti dārgas.
Tas ir viens no iemesliem, kādēļ darbaspējīgi cilvēki pamet valsti. Bet kapitāls ilgtermiņā arī te nepaliks, jo tam vajag cilvēkus.

Ja argumenti, ko šodien dzirdat, nav pietiekami, ieklausīsimies beidzot starptautiskās organizācijās – tādās kā OECD, SVF, Eiropas Komisija, – kas arvien biežāk un skaidrāk norāda, ka nodokļu slogs Latvijā ir sadalīts nesamērīgi un sociālā nevienlīdzība ir viens no galvenajiem draudiem Latvijas ilgtspējīgai attīstībai.

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Koalīcijas kašķis par sīkumiem

publicitates_foto - Copy
Lasot virsrakstus un politiķu citātus medijos, var rasties priekšstats, ka koalīcijas partiju vidū notiek īstas ideoloģiskas cīņas par to, ko darīt ar darbaspēka nodokļiem nākamajā gadā. Vieni uzstāj, ka jāturas pie iepriekš apstiprinātā plāna – pakāpeniski mazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) visiem, savukārt, otri ir gatavi atkāpties no vēl nesen apstiprinātā likuma par IIN mazināšanu un rosina tā vietā celt neapliekamo minimumu, kā arī atvieglojumus par apgādībā esošām personām.

Uz to paskatoties šādi, tiešām var šķist, ka Vienotība un Nacionālā Apvienība (NA) vēlas Latvijā veidot solidārāku un eiropeiskāku nodokļu politiku, kamēr Reformu partija (RP) turpināt gadiem piekopto liberālo virzienu, kas nodrošina nodokļu paradīzi ļoti šaurai sabiedrības daļai. Tomēr, ja paskatāmies šajā diskusijā dziļāk, ielūkojamies skaitļos, – tad atklājas, ka strīds patiesībā ir par „ļoti simbolisku” rīcību, kura neatstās ne būtisku pozitīvu efektu uz tautsaimniecību, ne arī vērā ņemami samazinās nevienlīdzību.

RP atbalstītā iniciatīva paredz no 2014. gada visiem strādājošajiem samazināt IIN par 2 %. Tiek lēsts, ka budžeta ieņēmumus no IIN tas varētu samazināt par aptuveni 67 miljoniem. Cik tas ir nopietns solis visas ekonomikas un nodarbinātības stimulēšanai, ja blakus noliekam 52 miljonus latu, kurus valsts bez jebkādām diskusijām un vilcināšanās samaksāja Liepājas Metalurgam? Turklāt ekonomiskā izaugsme un darba algu kāpums kompensēs vismaz daļu no IIN samazinājuma.

Alternatīvais piedāvājums, par kuru iestājas Vienotība, ir – palielināt ar IIN neapliekamo minimumu. Turpmāk tas tiktu diferencēts, algām virs 400 latiem mēnesī paliekot līdzšinējā apmērā (45 lati), bet mazajām algām sasniedzot 84 latus. Savukārt, atvieglojumi par apgādībā esošām personām tiktu palielināti līdz 98 latiem mēnesī. Izklausās labi? Tomēr diez vai tā ir pietiekama rīcība, ja vēlamies pamest ES nevienlīdzīgākās valsts statusu. Uz citu ES valstu fona šie atvieglojumi izskatās vienkārši pazemojoši.

Nevienā no augstāk minētajiem piedāvājumiem atsevišķi nodokļu slogs cilvēkam, kura pamata ienākumi ir darba alga, nesasniegs pat to līmeni, kāds tas bija pirms krīzes. Nemaz nerunājot par mūsu spēju darbaspēka nodokļu likmju un atvieglojumu ziņā konkurēt kaut vai ar kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem… Pat pēc plānotajām izmaiņām un pat ja tiktu apstiprināti gan RP, gan Vienotības priekšlikumi, mēs nesasniegtu to darbaspēka nodokļu līmeni, kāds šodien ir kaimiņvalstīs. Lietuvā, kur neapliekamais minimums ir diferencēts, tas mazākajām algām ir 94 lati, bet Igaunijā ikvienam strādājošajam – 100 lati. Turklāt IIN likme Igaunijā ir 21%, bet Lietuvā – 15%. Diez vai investors, kurš Baltijā plāno radīt ražojošu uzņēmumu ar lielu nodarbināto skaitu, izvēlēsies Latviju.

Ja būtu jāizvēlas, Vienotības piedāvātie risinājumi noteikti ir nepieciešamāki. Tomēr ekonomisko izrāvienu tie nenodrošinās, nevienlīdzību būtiski nesamazinās un emigrāciju neapturēs. Tie ir vien simboliski. Un simboliska ir tā cīņa valdības sēdēs un koalīcijas padomē. Pat ar visu ekonomikas veiksmes stāstu mēs nespējam panākt savus kaimiņus?
Kamēr darba algu saņēmējiem nodokļu slogs ir būtiski lielāks nekā tiem, kuri ienākumus gūst no kapitāla, dividendēm; kamēr neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem nodokļu likmes ir simboliskas un banku meitas uzņēmumi var atļauties ilgstoši nelaist tirgū lielu apjomu nekustamo īpašumu (bet turēt tos, lai mākslīgi tirgū nodrošinātu augstu cenu), nevar runāt par ideoloģisku cīņu, nevienlīdzības mazināšanu vai akcentu maiņu Latvijas nodokļu politikā. Borbuļekonomikas nozares arvien Latvijā bauda valdošās elites laipnību un atbalstu, kamēr uzņēmumi, kuri ražo un maksā algu gana daudz cilvēkiem, cīnās par izdzīvošanu.

Par reālām izmaiņām nodokļu politikā un ideoloģiskām cīņām mēs varētu runāt tad, ja diskusija norisinātos par progresīvās nodokļu sistēmas ieviešanu, darbaspēka nodokļu sloga pārnešanu uz īpašumiem un līdzvērtīgu nodokļu piemērošanu personas jebkura veida ienākumiem. Turklāt progresīvus ienākumu nodokļus varam ieviest, kopējo nodokļu slogu samazinot. Esošais nodokļu slogs ir saglabājams tikai lielo algu saņēmējiem, bet vidējo un zemo – pakāpeniski jāsamazina.

Ansis Dobelis - "Progresīvo Ideju Kustības" priekšsēdētājs

Nododam savus priekšlikums Saeimai

photo
Ņemot vērā to, ka jau šobrīd notiek darbs pie 2014. gada valsts budžeta izstrādes, biedrība PROGRESĪVIE ir sagatavojusi un iesniegusi priekšlikumus Finanšu ministrijai un visām Saeimas frakcijām. Šie priekšlikumi paredz būtisku samazināšanu iedzīvotāju ienākuma nodoklim, ieviešot Latvijā progresīvu nodokļu sistēmu.

Valsts netaisnīgā nodokļu sistēma lielā mērā ir iemesls tam, kādēļ ļoti daudzos rādītājos Eiropas Savienībā esam zemākajās pozīcijās. Visefektīvākais instruments nabadzības un sociālās nevienlīdzības būtiskai mazināšanai ir progresīva nodokļu sistēma – un vienlaikus tā stimulē arī ekonomisko izaugsmi, jo mazinās kopējais nodokļu slogs darbaspēkam, un ar to tiek veicināta nodokļu maksāšanas kultūras pozitīva attīstība.

Biedrība PROGRESĪVIE, apzinot un izmantojot par pamatu daudzu Eiropas valstu pieredzi un praksi ienākumu nodokļu likmju noteikšanā, rosina atbildīgās iestādes jau no nākamā gada arī Latvijā ieviest progresīvu nodokļu sistēmu, ievērojot šādus principus:

• ar iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) neapliekamo minimumu noteikt 150 LVL apmērā;
• darba algām noteikt 15 % IIN bāzes likmi;
• sākot no 800 LVL, par katru nākamo latu noteikt 25 % IIN likmi;
• sākot no 1500 LVL, par katru nākamo latu noteikt 30 % IIN likmi;
• par katru apgādībā esošu personu noteikt ar IIN neapliekamo minimumu 150 LVL apmērā;
• jebkura cita veida personas ienākumiem (dividendes, kapitāla pieaugums u.c.) piemērot tādas pašas IIN limes, kā ienākumiem no darba algas.

„Izmantojot statistikas datus par Latvijas iedzīvotāju atalgojumu, valsts budžeta ieņēmumiem un par strādājošo apgādībā esošajām personām, esam aprēķinājuši, ka gadījumā, ja tiks ieviestas šādas izmaiņas, valsts budžets necietīs fiansiālus zaudējumus. Gluži pretēji, ilgtermiņā valsts budžeta ieņēmumi pieaugs straujāk nekā, saglabājot esošo nodokļu sistēmu,” norāda biedrības PROGRESĪVIE vadītājs Ansis Dobelis.

„Veicot progresīvas reformas ienākumu nodokļu aprēķināšanā, to ietekme uz valsts budžetu jāskata kompleksi. Jāsaprot, ka, atstājot vairāk līdzekļus cilvēkiem jeb tautsaimniecībai, augs ekonomiskā aktivitāte un palielināsies ieņēmumi no citiem nodokļiem,” skaidro Ansis Dobelis, papildinot, ka faktiski šādas izmaiņas nodokļu politikā būtu automātisks reālās algas pielikums ļoti daudziem strādājošajiem gan privātajā, gan valsts sektorā. “Būtisku algas pielikumu saņemtu skolotāji, medmāsas, ārsti, iekšlietu sistēmas darbinieki un daudzi jo daudzi citi. Līdz ar to attiecīgajā periodā valsts budžetā nebūtu jāparedz papildus līdzekļi algu palielināšanai, jo visiem mazāk atalgotajiem valsts sektora darbiniekiem tāpat automātiski notiktu algas pieaugums.”

PROGRESĪVIE cer uz nopietnu priekšlikumu izvērtēšanu no politiķu un Finanšu ministrijas puses, kā arī to pilnīgu vai daļēju ieviešanu.

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.