Ko darīt ar patvēruma meklētājiem?

jautajums

Mūsdienās šis jautājums nodarbina katru valsti, kurā nonākušajiem cilvēkam ir tādas pašsaprotamas vajadzības kā drošība un iespēja nopelnīt kaut iztikas minimumu, – sākot ar ukraiņiem Polijā un poļiem Lielbritānijā, beidzot ar milzīgajām bēgļu nometnēm Turcijā un Grieķijā. Tas, kā problēmas tiek risinātas līdz šim, ne tuvu neliecina, ka tālākā nākotnē kaut kas varētu uzlaboties.

Visiem skaidrs, ka, lai atrisinātu problēmu, ir jānovērš tās cēlonis. Ja atskatāmies uz to, kā tas ir ticis darīts līdz šim, piemēram, Arābu zemēs – tur cilvēki jau gadiem meklē patvērumu no kara izpostītajām pilsētām, taču mēs tikai turpinām uzlidojumus. Pat vēl vairāk, ļaujam uzlidojumus veikt Krievijai, kas ir ļoti ieinteresēta, lai EU problēmas šķeltu savienību. Kaut ko apkarot ar ieročiem, manuprāt, ir ļoti dārgi, tuvredzīgi un neefektīgi, jo ilgtermiņā tas nes līdzi ne mazums civilo upuru – un konflikta patiesajiem labuma guvējiem tiek iedots papildus iemesls naida kurināšanai.

Kas, manuprāt, spētu iznīcināt ne tikai teroristus, bet arī pašu terorismu saknē, ir kritiski domājoši cilvēki ar izpratni par vērtībām, kas vērstas uz ilgstspējību. Ja to izdodas saprast, tad šermuļi iet caur kauliem iedomājoties, cik daudz skolu varētu atvērt un cik daudz ģimeņu varētu atbalstīt ar kādu rūpalu, apkopojot tos resursus, kas iztērēti lādiņiem, ieročiem, munīcijai, armijas uzturēšanai, aviācijas bāzes uzturēšanai utt. Turpat klāt ir jāskaita arī tā izmaksas, kas ir sagrauts un iznīcināts…

Ko ANO un ES varētu darīt lietas labā, būtu nosūtīt nevis karavīru armiju, bet gan skolotāju armiju. Būvētu nevis militāras bāzes, bet gan skolas, slimnīcas, maizes ceptuves, kādu pārstrādes rūpnīcu utt., un ar NATO spēku palīdzību nodrošinātu to apsardzi un drošību cilvēkiem, kas tur darbojas. Katrs biškopis zina, ka tās bites, kuras ir aizņemtas ar darbu, mazāk kož un mazāk domā par bēgšanas (spietošanas) gaitām.

Šķiet, ka tuvredzīgi rīkojamies arī ar patvēruma meklētāju plūsmām, liekot viņiem dzīvot nometnēs, kuru uzturēšanai tiek tērēti milzīgi nodokļu maksātāju resursi. Rezultātā cilvēks pieradis visu saņemt uz paplātes bez mazākā priekštata, kā tas rodas un cik daudz darba ieguldīts, lai to sagādātu. Vēl skarbāk, tā vietā, lai šie cilvēki nestu sabiedrībai pievienoto vērtību, viņi ir spiesti gadiem ilgi, veselām paaudzēm nestrādāt. Paši pieslēdzam viņus pie pabalsta lūdzēja domāšanas veida, kurā dominējošā kļūst pārliecība, ka “man pienākas cilvēciskais minimums”, nevis vēlme dzīvē mērķēt augstāk.

Lai arī nacionālistu rindās “welcomisms” ir lamu vārds un arī man personīgi tuvāko kaimiņa māju gribas redzēt vismaz kilometra attālumā, loģiskāk liekas bēgļu nometnēs cilvēkus turēt labi ja pāris mēnešus, lai identificētu cilvēku un maksimāli ātri viņu nosūtītu uz patvēruma zemi. Tikai no mūsu tolerances un izpratnes par dažādo būs atkarīgs, vai viņi veidos savus geto rajonus un komūnas, vai integrēsies mūsu valodas un kultūras telpā. Tiem, kas uztraucas par Eiropas pazudināšanu, iesaku vēlreiz ieskatīties mūsu demogrāfiskajos rādītājos un saprast, ka mēs jau izmirstam un uz 500 miljonu ES iedzīvotāju fona bēgļu plūsmas neizklausās pēc draudiem, ar kuriem mēs netiktu galā.

Neskatoties uz visiem raidījuma “Degpunktā” cienīgajiem materiāliem internetā un teroraktiem Beļģijā, Francijā, Turcijā, un citiem baiļu sēšanas mašinērijas upuriem, tie būs tikai ziediņi salīdzinājumā ar to, ko piedzīvos mūsu bērni, ja turpināsim atļauties domāt, ka visi šie cilvēku miljoni nav mūsu problēma, vai naivi cerēt, ka dzīvošana bēgļu nometnēs gadiem ilgi nesarežģīs integrēšanos.

Mūsu interesēs ir, lai viņi būtu izglītoti, jo tikai šādi cilvēki dos pievienoto vērtību sabiedrībai. Mūsu interesēs ir, lai viņi būtu pašpietiekami, tāpēc mazākais, ko viņiem varam dot, ir atļauja strādāt. Mūsu interesēs ir, lai viņi integrētos mūsu kultūras telpā, jo tā ir viena lieliska iespēja aizlapīt caurumu mūsu demogrāfiskajos skaitļos.

Ļoti pārsteidz cilvēku neiecietība pret tiem, kas devušies drošākas, kā arī labākas dzīves meklējumos, īpaši valstīs, kur ir skaidri zināms, ka ar patreizējo situāciju visiem šodienas nodokļu maksātājiem pensijas noteikti nepietiks. Kur lauku reģionos masveidā veras ciet skolas, veikali, kafejnīcas un frizētavas, jo nav cilvēku, kas tur pirktu preci vai pakalpojumus. Kur uzņēmēji sūdzas, ka nav, kas pie viņiem strādā, un aiz izmisuma organizē transportu un dzīves vietu viesstrādniekiem.

Visneizprotamākie ir tajā pašā laikā sastopamie izteikumi no politiskās elites – par savu valsti kā par pēdējo vietu, kur gribētos dzīvot… Daudzi arī uzskata, ka integrēt bēgļus tāpat nebūtu iespējams atšķirīgās mentalitātes un rakstura īpašību dēļ. Piekrītu tam, ka cilvēki ir dažādi. Kādi ir impulsīvāki, kādi ir ietiepīgāki, kādi ir stūrgalvīgāki, bet neuzskatu, ka šīs ir īpašības, kas spēj paredzēt darbošanās potenciālu sabiedrības labā. Manuprāt, tas jau atkal ir tāpat, kā ar bitēm: niknās mazāk ienesīs medu, bet toties ir vismazāk problēmu ar šo saimju izdzīvošanu. Miermīlīgās bites savukārt mēdz būt čaklākās medus nesējas, bet visvienaldzīgāk izturas pret kodēm, bitenieku un citiem parazītiem, kas apdraud saimes eksistenci. Ar to gribu teikt, ka nav sliktu īpašību, ir slikta izglītība vai slikti apstākļi pašizpausmei.

Guntis Laurins, biedrības PROGRESĪVIE valdes loceklis

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Jaunību vai pieredzi – ņem abus!

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) jaunieši 1. oktobrī rosinās atbildīgās valsts amatpersonas pievērsties jauniešu bezdarba problēmas risināšanai. No plkst.15:00 līdz 18:00 Vecrīgā, Kaļķu ielā 28, iepretim restorānam McDonalds, dažādu arodbiedrību pārstāvji aicinās sabiedrību parakstīt jauniešu prasības LR Saeimai. Valsts budžeta apspriešanas laikā prasības tiks iesniegtas Saeimā.

Arodbiedrību jaunieši aicinās gan darba devējus, gan darbiniekus veidot solidāru atbalstu cienīgiem darba apstākļiem un iespējām jauniem cilvēkiem, un izvirzīs šādas prasības:
– Drošu un cienīgu darbu jauniešiem Latvijā;
– Līdzvērtīgas darba iespējas jauniešiem Latvijā;
– Eiropas algas jauniešiem;
– Veicināt koplīguma slēgšanu uzņēmumos un nozarēs;
– Cienīt apvienošanās brīvību un jauniešu profesionālo izaugsmi!

Katru dienu jauniešiem nākas saskarties ar bezdarbu, nedrošu darba vidi, darbu bez līguma vai ar prettiesiskiem noteikumiem, aplokšņu algām, zemu atalgojumu, pārmērīgu spiedienu no darba devēja, kaitīgiem darba apstākļiem un pamatotām bailēm norādīt darba devējam par savām tiesībām.

Šādās situācijās tiek aizskarta jaunā darbinieka cieņa, un darbavietā tiek radīta nelabvēlīga vide, kas atspoguļojas ne tikai darba, bet arī dzīves kvalitātē, ģimenes un draugu lokā.

Jauniešiem ir vilšanās par Latvijas darba vidi, un jaunietis nesajūt to, ka viņa ieguldījums tiek un tiks novērtēts!
Jauniešu atstumtība no aktīvā darba tirgus ir sociālā un ekonomiskā laika bumba. Risks palikt bez darba jauniešiem ir divreiz lielāks nekā pārējiem strādājošajiem iedzīvotājiem, un stāvoklis turpina pasliktināties. Visā pasaulē bez darba ir vairāk nekā 75 miljoni jaunu cilvēku, vēl daudzi miljoni ir iesprostoti pagaidu darbos un neoficiālajā nodarbinātībā, bet desmitiem miljonu jaunajiem darba meklētājiem šobrīd nav izredžu atrast cienīgu darbu (ITUC-CSI). Šā gada aprīlī Eiropas Savienībā bez darba bija vidēji 22,4% no visiem darbspējīgiem jauniešiem (Eurostat). Latvijā 2011. gada beigās jauniešu īpatsvars no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita bija 11,8%, no kuriem lielākā daļa jeb 86,8% bez darba esošie jaunieši bija vecumā no 20 līdz 24 gadiem (NVA).

7. oktobris ir pasaules diena par cienīgu darbu, tādēļ Pasaules arodbiedrību konfederācija (ITUC) aicina sabiedrību iestāties par cienīgiem darba apstākļiem un atzīmēt Pasaules dienu par cienīgu darbu (www.wddw.org).

AKCIJAS KONTAKTPERSONA:
Ieva FREIBORNE, Ieva.Freiborne@lbas.lv;
GSM: + 371 26142520

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Vieni svin, citi strādā

Pirms pāris dienām biedrība PROGRESĪVIE nāca klajā ar ierosinājumiem Darba likumdošanas izmaiņām, lai būtiski uzlabotu darba ņēmēju tiesības. Aicinājumam atsaukušies apmēram divi simti cilvēku, kuri nosūtīja Ekonomikas ministram Artim Kamparam prasību vēstuli – ierobežot darba ņēmēju nodarbinātību svētdienās un svētku dienās. Akcija turpinās vēl arī šodien! Continue Reading

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

1. maijs. Darba svētki. Diena, kad darba ņēmēji spiesti strādāt!

Trīs dienas pirms Darba svētkiem biedrība PROGRESĪVIE aicināja iedzīvotājus solidarizēties ar darba ņēmējiem, kurus valsts ļauj nodarbināt gan brīvdienās, gan svētku dienās, bieži par to nesaņemot adekvātu atlīdzību. Cilvēki tiek aicināti sūtīt Ekonomikas ministram Artim Kamparam biedrības sagatavotas e-pasta vēstules ar prasībām, kas paredzētu atļaut baudīt brīvdienas ne tikai izredzētajiem, bet lielākajai daļai sabiedrības. Continue Reading

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Brīvdienu vēstuļu akcija

Biedrība PROGRESĪVIE, sagaidot 1. maija Darba svētkus, aicina sabiedrību rīkoties un pieprasīt valdošajai politiskajai elitei būt solidāriem pret visiem darba ņēmējiem. Diemžēl arī šajās brīvdienās, kamēr citi Latvijā baudīs svētku dienu, daudzi jo daudzi strādājošie ies uz darbu. Pieprasot izmaiņas Darba likumā, iedzīvotāji tiek aicināti sūtīt vienotu prasības vēstuli Ekonomikas ministram Artim Kamparam.  Continue Reading

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.