2016. gads Progresīvo zīmē

img_0122
Biedrība “PROGRESĪVIE” ir dibināta 2011. gada pavasarī un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā un varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Tuvojoties gada noslēgumam, kā vienmēr gribas gan ļaudīm pašiem, gan veselām biedrībām gaišās domās apkopot padarīto un nepaspēto, lai Jaunajā – 2017. gadā dotos ar jaunu sparu un divtik augstiem mērķiem.

Protams, te pieminēšu tikai redzamākos darbus, jo citādi pārskatam būtu jāaizņem vai 365 lapaspuses – runājot par ik dienu biedrības un tās aktīvāko entuziastu rosībā.

2016. gadu PROGRESĪVIE tradicionāli iesāka ar aktīvu pašas kādreiz sabiedriskajā portālā “Mana Balss” iesniegto iniciatīvu popularizēšanu – un tādas bija jau veselas trīs, divas par progresīvu nodokļu ieviešanu (vienai no tām tobrīd bija jau vairāk nekā 5000 parakstu) un viena par bezmaksas ēdināšanu pašvaldību bērnudārzos visā valsts teritorijā, kuras ieviešana uzsākama jau no šī gada 1. septembra.

Pavasarī trešā no minētajām sasniedza nepieciešamo 10 tūkstošu balsu slieksni, lai nonāktu Saeimas dienaskārtībā. Petīcijas autori paredzējuši, ka ēdināšanas izdevumi tiks segti no paaugstināta akcīzes nodokļa noteiktām preču grupām; iepazīties plašāk ar iniciatīvas aprakstu un saturu ikviens var https://manabalss.lv/i/814.

Diemžēl Saeima šo iniciatīvu skatīja pēc saturā norādītā vēlamā ieviešanas datuma. Dažas nedēļas pēc tā – 22. septembrī nolēma uzdot iespējas izvērtēšanu Pārresoru koordinācijas centra sadarbības platformai “Demogrāfisko lietu centrs”. Tāpat tika uzdots līdz nākamā gada 1.martam sagatavot informatīvu ziņojumu Saeimai un Ministru kabinetam.

Pavisam nesen 10 tūkstošu balsu slieksni sasniegusi un nule Saeimā iesniegta vēl viena PROGRESĪVO iniciatīva sabiedriskajā portālā “Mana Balss” – par progresīvu nodokļu sistēmu, kuru iesniedzām stipri senāk, vēl 2011. gadā. Ar tās saturu var iepazīties https://manabalss.lv/i/169; diemžēl tā pašiem jau šķiet toreiz pieredzes trūkuma dēļ vājāk izstrādāta un pārāk virspusēja. Dažus gadus vēlāk iesniegta iniciatīva, kurā minētas jau konkrētas nodokļu likmes dažādiem ienākumu līmeņiem, ir vēl tikai ceļā uz nepieciešamo parakstu skaitu un alkst Jūsu atbalsta – gan parakstīšanā, gan popularizēšanā: https://manabalss.lv/i/517.

Gada gaitā aktīvi atbalstījām vairākas citas sabiedriskās iniciatīvas, arodbiedrību akcijas un patvēruma meklētāju aizstāvību, sekojām ASV Prezidenta vēlēšanām un 2017. gada Latvijas budžeta pieņemšanai, kā arī dažādiem nodokļu grozījumiem.

Kā darvas karote šajā jāmin, ka nācās protestēt pret Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Pensionāru federācijas atbalstīto pensiju reformas ieceri “Pensija bez nodokļa”, kuras realizēšana portālā “Mana Balss” iesniegtajā redakcijā mūsuprāt novestu pie nevienlīdzības palielināšanās. Pirmajā brīdī ideja izklausījās laba un cēla, tomēr iedziļinoties atklājās, ka papildus ienākumus gūs lielo pensiju saņēmēji, bet trūcīgākie var zaudēt pašvaldību sniegto sociālo atbalstu. Tomēr iniciatīva ir sasniegusi 10 tūkstošu balsu slieksni un iesniegta Saeimā. Plašāks skaidrojums par biedrības pozīciju atrodams http://www.progresivie.lv/2016/04/04/iniciativa-lielo-pensiju-sanemeju-atbalstam/.

Kā jau visā Latvijas sabiedrībā, arī mūsu sašutumu izraisīja Saeimas plāns būtiski palielināt nodokļu slogu mikrouzņēmumiem un personām, kas tiek nodarbinātas nepilnu slodzi; tūdaļ steidzām organizēt iedzīvotāju elektronisko vēstuļu akciju, kauninot atbildīgos (līdzīgi kā agrākos gadus esam organizējuši vēstuļu akcijas saistībā ar progresīvo nodokļu sistēmu, adekvātu atalgojumu un sociālajām garantijām, strādājot brīvdienās, u.c.).

Novembra beigās biedrības vadītājs Ansis Dobelis publicēja plašāku rakstu par nodokļiem Latvijā, ar kuru aicinām iepazīties http://www.progresivie.lv/2016/11/25/nodoklu-tamboretaji/ vai ziņu portālos un citos medijos. Autora skatījumā Latvijas politiķi pārāk bieži aizmirst paši savus kampaņu solījumus par nodokļu sloga mazināšanu darbaspēkam, sociālās nevienlīdzības mazināšanu un uzņēmējdarbībai draudzīgas vides radīšanu – rezultātā ģenerējot visai dīvainus nodokļu hibrīdus, kuri adresātiem nenes solīto labumu un tā vietā tikai rada arvien jaunas galvassāpes. Rakstā ne vien pausta kritika esošajiem “risinājumiem”, bet arī piedāvāts pamatots modelis, kā šķetināt šo samilzušo problēmu.

2017. gada ieskaņā biedrība “PROGRESĪVIE” plāno intensīvi strādāt ar progresīvo nodokļu reformas iniciatīvām, veicinot sabiedrības izpratni par to saturu un tās kopīgo spiedienu uz valdošajiem politiķiem, kā arī pastiprināti pievērst uzmanību politiķu darbiem un nedarbiem gaidāmo pašvaldību vēlēšanu gaisotnē.

Mums un visiem Jums vēlam laimīgu Jauno, 2017. gadu!

Džerijs Šterns, biedrības PROGRESĪVIE valdes loceklis

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Nodokļu tamborētāji

tamboretaji

Katru rudeni valdošās koalīcijas politiķi ir jau aizmirsuši to, ko paši solīja pavasarī. Solījumos mēs dzirdam par nodokļu sloga mazināšanu darbaspēkam, par sociālās nevienlīdzības mazināšanu un par uzņēmējdarbībai draudzīgas vides radīšanu. Bet rudenī galvenā problēma jau ir tā, kā mehāniski papildināt valsts budžetu un īstermiņā ērti palielināt nodokļu ieņēmumus…

Tad nu teju katrs uzskata par savu goda lietu piedāvāt pēc iespējas oriģinālākus risinājumus, kā to paveikt. Tā mēs esam tikuši pie tādiem interesantiem nodokļu hibrīdiem kā “solidaritātes nodoklis” un “diferencētais neapliekamais minimums”. Nemaz nerunājot par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām pat tad, ja nestrādā un neko nenopelni, un mikrouzņēmuma nodokļa režīmu, kuru godīgam mikrouzņēmējam teju nav pa spēkam samaksāt…

Tā ir jau gadu gadiem “pārbaudīta metode”, ka visvieglāk nodokļus paņemt no vienkāršā darba ņēmēja un mazā uzņēmēja. Viņam nav grāmatvežu un juristu armijas, kas palīdzēs sashēmot tā, lai no neskaitāmajiem nodokļiem izspruktu. Daļa aizvērsies un emigrēs, bet pārējie samaksās!

Kā no nātrēm politiķi izvairās samērīgus nodokļus piemērot tiem, kuri savus ienākumus gūst no kapitāla pieauguma un dažādām spekulācijām vai miljonus nopelna dividendēs. Ja no darba algas, ko saņem strādnieks, kopējais nodokļu slogs var pārsniegt 40%, tad par ienākumiem no kapitāla pieauguma, pat ja tie ir miljoni, no tevis paņems vien 10%. Tāda sajūta, ka strādāt algotu darbu un saņemt darba algu ir kaut kas sodāms, bet ienākumu gūšana no, piemēram, tirgošanās ar nekustamajiem īpašumiem – godājams un no nodokļiem sargājams arods.

Nevienam nav noslēpums, ka daudzi, kuriem to ļauj resursi un iespējas, savus ienākumus noformē kā dividendes, kaut gan patiesībā viņiem būtu jāsaņem darba alga. Skolotājs, lielveikala kasieris un apkopējs nevar atļauties šādu greznību – un tādēļ maksā nodokļus “pēc pilnas programmas”. Piemērojot dažādas nodokļu likmes dažādām ienākumu formām, valsts ir radījusi legālu veidu, kā tiem, kuri var atļauties veiklus konsultantus, maksāt minimālus nodokļus.

Bail pat iedomāties, kāda būs mūsu nodokļu sistēma vēl pēc pieciem gadiem, ja, slēpjoties aiz nevienlīdzības samazināšanas lozungiem un sociālās drošības vajadzībām, labējā koalīcija turpinās izdomāt jaunus nodokļu hibrīdus. Varbūt VID pat nāksies dubultot darbinieku skaitu, lai izsekotu un noķertu tos, kuri apjukuši nodokļu labirintos.

Ko vajadzētu darīt citādi? Ieviest vienkāršu, progresīvu nodokļu sistēmu. Ar tās palīdzību iespējams gan risināt sociālās nevienlīdzības problēmu, gan atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus, kam nepieciešams laiks, lai atspertos un attīstītos, gan nodrošināt nepieciešamos ieņēmumus valsts budžetā. Bet sistēmai jābūt visaptverošai – tai jāattiecas vienādi uz visām ienākumu formām, tā jāiemēro gan fiziskām personām, gan juridiskām personām.

Fiziskām personām ir jāpiemēro vienādas nodokļu likmes visiem ienākumu veidiem. Tas nozīmē – ja Tavi ienākumi ir nelieli, tad Tev ienākumu nodoklis ir pāris procenti vai netiek piemērots vispār, neatkarīgi no tā, vai ienākumus gūsti no darba algas, dividendēm, kapitāla pieauguma vai citā formā. Un, jo Tev ienākumi lielāki, jo ienākumu augstākai daļai pieaug ienākumu nodokļu likme. Piemēram, Taviem ienākumiem līdz 300 eiro mēnesī tiek piemērots 0%, bet par katru nākamo eiro 10%, bet par katru nopelnīto eiro, kas ir virs 1000, tiktu piemēroti 15% utt. Un pats būtiskākais – visu veidu ienākumi tiek aplikti ar vienādu likmi. Tas nodrošinās to, ka nebūs kārdinājuma savus ienākumus no darba algas pārformēt par dividendēm, lai samazinātu IIN likmi.

Līdzīgs princips būtu jāpiemēro arī juridiskajām personām jeb uzņēmumiem. Kamēr uzņēmums mazs un tam ir neliels apgrozījums, maz darbinieku – nodokļu likmes ir mazas. Tiem uzņēmumiem, kuri aug un pārsniedz noteiktu slieksni, nodokļu slogs var sākt pakāpeniski pieaugt.

Visaptveroša progresīvā nodokļu sistēma atrisinātu arī šobrīd sasāpējušo mikrouzņēmumu problēmu, jo, kamēr Tavs uzņēmums būtu mazs un algas nesniegtos vairākos tūkstošos, gan uzņēmuma, gan darba ņēmēju nodokļu slogs būtu samērīgs. Un, augot uzņēmumam un tā darbinieku algām, augtu arī nodokļu slogs.

Tas mums beidzot ļautu par 180 grādiem mainīt Latvijā pastāvošo sistēmu, kurā, saņemot darba algu 500 eiro apmērā, nodokļos tiek samaksāti 40%, bet, nopelnot gadā 10 000 000 eiro, valsts no Tevis neiekasēs vairāk kā 10%.

Tā ir iespēja nodokļu sistēmu padarīt vienkāršu, ērtu un saprotamu. Automātiski zustu nepieciešamība pēc solidaritātes nodokļiem, diferencēta neapliekamā minimuma un citiem mūsu nodokļu tamborētāju meistardarbiem.

Protams, daudziem uzreiz nāk prātā mītiskais “arguments”, ka progresīva nodokļu sistēma no Latvijas aizbiedēs investorus un to nelielo mūsu bagātnieku slānīti… Tad man ir tikai viens pretjautājums: kādēļ pie mums masveidā nepārceļas zviedri, somi un norvēģi, kurus jau gadiem “izputina” un “žmiedz” briesmīgie progresīvie nodokļi?

Ansis Dobelis - "Progresīvo Ideju Kustības" priekšsēdētājs

10 000 paraksti par progresivitāti!

photo

Jau tuvākajā laikā politiķiem nāksies lemt par progresīvas nodokļu sistēmas ieviešanu Latvijā. Biedrības PROGRESĪVIE sagatavotā petīcija par progresīvu nodokļu sistēmu iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” tuvākajās dienās būs savākusi 10 000 iedzīvotāju parakstus, kas nepieciešami, lai tā tiktu nodota LR Saeimai un LR Ministru kabinetam. 

Petīcijā tiek prasīts izstrādāt un pieņemt „Nodokļu politikas pamatnostādnes”, kurās noteikts, ka ar Džini koeficientu noteiktā materiālā nevienlīdzība Latvijā jāsamazina līdz Eiropas Savienības vidējam līmenim nākamo piecu gadu laikā.

„Nodokļu politikas pamatnostādņu” ietvaros, veicot jebkuras izmaiņas nodokļu likumdošanā, Saeimas deputātu pienākums ir veicināt ienākumu atšķirību mazināšanu līdz Eiropas Savienības vidējam līmenim. Mēs prasām Saeimai un LR Ministru kabinetam pakāpeniski pārveidot nodokļus tā, lai palielinātos visbagātāko iedzīvotāju un luksusa patēriņa nodokļi, bet samazinātos nodokļu nasta mazo algu saņēmējiem, – pirmkārt ieviešot progresivitāti darba algām noteikto nodokļu iekasēšanā.

Diemžēl līdz šim nodokļu politika galvenokārt veidota, vadoties pēc tā, cik viegli un ērti būs ar jauniem nodokļiem palielināt valsts budžeta ieņēmumus. Un teju vienmēr no jauniem nodokļiem cietuši darba algu saņēmēji, īapši mazo algu pelnītāji. Un tas notiek joprojām. Piemēram, no 2017. gada būtiski kāps tā dēvētā “sociālā nodokļa” maksājums tiem, kuri strādā nepilnu slodzi. Šāda nodokļu politika padarījusi Latviju par vienu no sociāli nevienlīdzīgākajām sabiedrībām Eiropā.

Progresīvā nodokļu sistēma ir veids, kā rast līdzekļus Latvijas ģimeņu atbalstam, pieejamai veselības aprūpei un kvalitatīvai valsts finansētai izglītībai.

Progresīvo nodokļu nozīmība un nepieciešamība labklājības valsts būvēšanā ir pierādījusies visā Eiropā. Šīs sistēmas sniegtais nodokļu samazinājums mazāko ienākumu saņēmējiem kopumā palielinās Latvijas rūpniecības un eksporta konkurētspēju.

Progresīva nodokļu sistēma bagātos nepadara par nabagiem, bet nodrošina tiem kvalitatīvu dzīves vidi – izglītotu, kulturālu, drošu un laimīgu sabiedrību. Tā rada iespēju valstij nodrošināt kvalitatīvus resursus un priekšnosacījumus veselīgai un ilglaicīgai ekonomikas izaugsmei, kas vairo ikviena sabiedrības locekļa labklājību.

Ar petīciju iespējams iepazīties šeit: https://manabalss.lv/i/169

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Iniciatīva lielo pensiju palielināšanai

virs-ar-spieki
Iniciatīvu portālā Manabalss.lv ir sākta parakstu vākšana zem petīcijas “PENSIJA BEZ NODOKĻA”, kas paredz pensijām turpmāk nepiemērot iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN). Pirmajā brīdī ideja izklausās laba un cēla, tomēr, iedziļinoties, atklājas, ka tā var radīt būtiski negatīvas sekas – papildus ienākumus gūs lielo pensiju saņēmēji, bet trūcīgākie var zaudēt pašvaldību sniegto sociālo atbalstu!

Aprēķini parāda vairākus satraucošus aspektus, kas padara iniciatīvu kategoriski vērstu pret Latvijas visnabadzīgākajiem pensionāriem.

Pirmkārt, gandrīz 30% Latvijas nabadzīgāko pensionāru (tie, kuru ikmēneša pensija nepārsniedz neapliekamo minimumu – 235 EUR) no šīs iniciatīvas mēnesī saņems apaļu 0. To var kontrastēt ar Latvijas visbagātāko pensionāru (aprēķinā pieņemts, ka šis pensionārs saņem ap 3000 EUR, kaut realitātē Latvijas bagātākie pensionāri saņem pat ievērojami vairāk), kurš pēc iniciatīvas saņemtu gandrīz 636 EUR mēnesī papildus. Proti, viens visbagātākais pensionārs Latvijā saņems lielāku piemaksu, nekā apmēram 133 000 vistrūcīgāko pensionāru kopā ņemti!

tabula1

Otrkārt, šāda iniciatīva šobrīd no budžeta prasītu ap 85 milj. eiro gadā, no kuriem valsts budžets zaudētu 17 milj. eiro gadā un pašvaldības zaudētu 68 milj. eiro gadā. Budžeta tērēšana, lai uzlabotu pensionāru labklājību pati par sevi ir slavējama iniciatīva, taču apskatot iniciatīvu tuvāk nākas secināt, ka lielākā daļa no šiem tēriņiem tiks Latvijas bagātākajiem pensionāriem. Patiesībā, 10% visbagātāko pensionāru saņemtu 54% no šīs iniciatīvas līdzekļiem, jeb ap 46 milj. eiro, kas ir vairāk nekā atlikušie 90% visu pensionāru kopā ņemti.

tabula2

Treškārt, tieši pašvaldības šobrīd atbild par pašu nabadzīgāko Latvijas iedzīvotāju (tai skaitā pensionāru) labklājību. Šī iniciatīva, ne tikai neuzlabo šo nabadzīgo pensionāru stāvokli, bet pat apgrūtina pašvaldību iespējas sniegt tiem kvalitatīvus pakalpojumus, tai skaitā dienas centrus senioriem, zupas virtuves nabadzīgajiem un aprūpes pakalpojumus senioriem ar invaliditāti.

Valsts pārvaldei un pašvaldībām ir desmitiem dažādu rīku, kā uzlabot nabadzīgo pensionāru stāvokli. Nevajadzētu pieejamos līdzekļus izniekot, lai uzlabotu dzīvi jau tā pārtikušajiem.

Pašreizējais IIN aprēķins:
IIN=(Pensija-Neapliekamais minimums (235 eiro))×0,23
Senioram, kas mēnesī saņem 235 eiro, vai mazāk:
(235-235)×0,23=0×0,23=0 eiro
Senioram, kas mēnesī saņem 420 eiro (seniors saņem vairāk nekā 90% Latvijas pensionāru)
(420-235)×0,23=185×0,23=42,55 eiro
Senioram, kas mēnesī saņem 3000 eiro (seniors saņem vairāk nekā 99,99% Latvijas pensionāru)
(3000-235)×0,23=2765×0,23=635,95 eiro

*Rakstā izmantotie dati ņemti no Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras statistikas par 2015. gada decembri.

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Kam izdevīgs “solidaritātes nodoklis”?

12088536_10153198767662194_4544891091016061185_n

Ja Vēlies uzzināt PAR un PRET argumentus solidaritātes nodoklim, tad noskaties publisko debašu “Vai Latvijā ir jāievieš solidaritātes nodoklis?” video ierakstus. Diskusijā piedalījās VJAČESLAVS DOMBROVSKIS, domnīcas Certus direktors, bijušais ekonomikas ministrs, ANSIS DOBELIS, biedrības PROGRESĪVIE vadītājs, ARVILS AŠERADENS, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs, bijušais Saeimas deputāts, IMANTS PARĀDNIEKS, Saeimas deputāts, Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, NIKLĀVS MATUSEVICS, pieredzējis debatētājs un SINTIJA TARASOVA, pieredzējusi debatētāja.

I daļa, debates:

II daļa diskusija:

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Solis pareizajā virzienā

bentlijs

Šobrīd valdošā koalīcija diskutē par sociālo iemaksu “griestu nodokli”. Šāda iecere kopumā vērtējama atzinīgi, jo tā mazinās regresivitāti mūsu nodokļu sistēmā. Bet cik daudzus no lielo ienākumu guvējiem šis risinājums patiesībā skars?

Līdz šim personas, kuras darba algā gadā nopelna vairāk nekā 48 600 eiro (4050 eiro mēnesī), no darba algas virs šīs summas ir atbrīvotas no sociālo iemaksu veikšanas, tādējādi nodokļu slogu darba algām padarot netaisnīgu. Koalīcija plāno ieviest īpašu sociālo iemaksu griestu nodokli, kas būtu jāmaksā no tās ienākumu daļas, kurai netiek piemērotas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Tātad, tiek plānots ieviest jaunu nodokli, kaut gan pēc būtības tas būs vēl viens iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN).

Daudz vienkāršāk un saprotamāk būtu nevis izdomāt jaunu nodokli, bet ienākumu daļai, no kuras netiek maksāts VSAOI, piemērot augstāku esošā IIN likmi. Līdzīgi šī problēma tiek risināta arī citās valstīs. Šķiet, vienīgais iemesls, kādēļ mēs Latvijā atkal cenšamies izdomāt no jauna divriteni, ir bailes no vārdu salikuma “progresīvais nodoklis”.

Jaunais priekšlikums maz risinās ienākumu nevienlīdzības problēmu Latvijā. Darba algas formā ienākumus virs 4050 eiro mēnesī saņem mazāk nekā 1% no nodarbinātajiem, un lielākoties tie ir cilvēki, kuri strādā valsts uzņēmumos vai dažos lielajos uzņēmumos, kur ir prestiža jautājums arī uzņēmuma vadībai ienākumus noformēt darba algas veidā.

Personām, kuras gadā nopelna vismaz 48 600 eiro, Latvijā ir iespēja legāli ne tikai nemaksāt sociālās iemaksas, bet arī savus ienākumus noformēt tā, lai maksājamā IIN likme būtu būtiski zemāka nekā darba algām. Ja nodokļu likmes darba algām ir vairākkārt augstākas nekā ienākumiem no kapitāla, kādēļ personai ar lieliem ienākumiem legāli “neoptimizēt” savus nodokļu maksājumus?

Lai arī koalīcijas iecere vērtējama pozitīvi, daudz būtiskāk un nepieciešamāk ir izlīdzināt nodokļu likmes dažādiem ienākumu veidiem! Šāds solis gan ļautu palielināt ienākumus valsts budžetā, gan dotu iespēju mazināt darbaspēka nodokļu likmes mazo algu saņēmējiem.

Ansis Dobelis - "Progresīvo Ideju Kustības" priekšsēdētājs

Nodokļu akrobāti

Foto:Jānis Džerijs Šterns
Foto:Jānis Džerijs Šterns

Finanšu ministrija, vadoties pēc koalīcijas iniciatīvas, ir aktīvi ķērusies pie ar iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) neapliekamā minimuma diferencēšanas. Šī iniciatīva nereti no koalīcijas puses tiek piedāvāta kā atbilde jautājumam par to, kad Latvijā varētu tikt ieviesta progresīva nodokļu sistēma un sperti soļi nevienlīdzības mazināšanai.

Ja niez mugura, var to vienkārši pakasīt, pasniedzoties pār plecu vai sānu. Bet var arī veikt akrobātisku triku, stiepjot roku starp kājām… Līdzīgi var komentēt Finanšu ministrijas piedāvāto variantu neapliekamā minimuma diferencēšanai, ar ko tā cer mazināt nevienlīdzību. Lielākajā daļā ES valstu, kā arī citās ekonomiski veiksmīgās demokrātijās ir ieviesta progresīva nodokļu sistēma, vienkārši piemērojot noteiktas nodokļu likmes konkrētai ienākumu daļai. Turklāt neapliekamais minimums, tāpat kā zemākās nodokļu likmes, attiecas kā uz lielo ienākumu guvējiem, tā mazo algu saņēmējiem, jo likme tiek piemērota konkrētai ienākumu daļai, nevis visiem cilvēka ienākumiem.

No valdošo politiķu puses mums regulāri tiek stāstīts, ka Latvija ir ļoti īpaša, jo Latvijai veiksmīgās valstīs pārbaudītas lietas neder. Mums nepieciešama „akrobātiska izlocīšanās”. Šķiet, ka šie politiķi dzīvo kādā citā realitātē pastāvošā karaļvalstī un uzskata, ka vēl viens eksperiments ar Latvijas nodokļu politiku ir tieši tas, kas mūsu sabiedrībai un ekonomikai ir vajadzīgs.

Tāpat ilgus gadus mums stāstīts, ka viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ nevaram ieviest progresīvu nodokļu sistēmu, ir tas, ka tā ir sarežģīta, grūti administrējama – un līdz ar to tās sniegtie ieguvumi neatmaksāsies. Bet tagad Finanšu ministrija sagatavojusi pārsteigumu, kas paredz ienākuma nodokļa sistēmas aprēķināšanu sarežģīt līdz nepazīšanai, bet niecīgs labums no tās būs tikai pašiem trūcīgākajiem.

Finanšu ministrijas piedāvātais modelis paredz, ka strādājošie, kuru bruto alga pārsniedz 1500 eiro, neapliekamo minimumu vairs nesaņems vispār, bet tas pakāpeniski tiks samazināts visiem, kuru alga bruto pārsniedz 380 eiro mēnesī. Sanāk, ka Latvijā neapliekamais minimums tiks samazināts vai atņemts tiem, kuru ienākumi ir pat zemāki nekā daudzās citās ES valstīs noteiktā minimālā alga. Rezultātā piedāvātā sistēmā sniegs nelielu atbalstu pašu zemāko algu saņēmējiem, bet slogs tiks palielināts jau tā niecīgajam vidusslānim. Bet lielo ienākumu guvējus šie grozījumi faktiski neskars.

Lai saprastu, cik tad katram būs neapliekamais minimums šajā „vienkāršajā” sistēmā, nāksies piemērot īpašu aprēķināšanas formulu. Turklāt neapliekamais minimums darba algām vairs netiks piemērots ik mēnesi, bet to reizi gadā kā pārmaksātus nodokļus atgūs tikai tie strādājošie, kuri VID iesniegs gada ienākuma nodokļa deklarācijas. Tas nozīmē to, ka regulārie ikmēneša ieguvumi saruks visiem. Protams, ministram Reiram ir grūti iedomāties, ka cilvēkam, kurš saņem algā dažus simtus, katrs nopelnītais eiro ir nepieciešams konkrētajā mēnesī un komunālos rēķinus ir grūti atlikt līdz deklarācijas iesniegšanai.

Gan jau arī jaunā modeļa izgudrotāji ministra pārraudzībā ir padomājuši par to, ka būs gana daudz sētnieku, ugunsdzēsēju, šoferu, medmāsu, sociālie darbinieku un citu profesiju pārstāvju, kuri dažādu iemeslu dēļ deklarācijas VID neiesniegs. Kāds nepratīs, cits būs pārāk aizņemts vai noguris darbā, vēl kāds vienkārši nesapratīs likuma prasības… Un atkal nevienlīdzības mazināšanas vietā valsts būs ietaupījusi tieši uz sociāli mazaizsargātākajiem.

Bet lielo ienākumu guvējus, kā jau minēju, šī reforma faktiski neskars. Nav noslēpums, ka Latvijā lielo algu saņēmēju ir pavisam maz, jo parasti šīs grupas pārstāvji izvēlas savus ienākumus nenoformēt kā darba algu, bet saņemt tos citos veidos un nodokļos samaksāt vien 10% no ienākumiem. Turklāt tas dod iespēju nemaksāt arī sociālo nodokli. Lai arī lielo algu saņēmēji, kuru ikmēneša ienākumi pārsniedz 4050 eiro, no sociālā nodokļa maksāšanas virs šīs summas Latvijā ir atbrīvoti! Tā vien šķiet, ka šī sociālā grupa koalīcijas skatījumā ir neaizskarama – un uz to, ka darba algu nodokļi tiks izlīdzināti ar kapitāla nodokļiem, nav ko cerēt. Bet kamēr tas nenotiks, lielo ienākumu guvēji ērti optimizēs savus darba algu citā formā…

Iespējams, Finanšu ministrijas piedāvājums līdz apstiprināšanai Saeimā nemaz nenonāks. Nebūtu jau pirmā reize, kad politiķi nāk ar šādiem piedāvājumiem vienkārši tāpēc, lai sabiedrības acīs degradētu progresīvas nodokļu sistēmas ideju.

Tā vien šķiet, ka labējās partijas ir gatavas izdomāt jebko, lai tikai nebūtu jāmaina pamati, uz kuriem uzbūvēta mūsu valsts nodokļu sistēma: būt bagātam Latvijā ir ļoti lēti, bet nabagam – ļoti dārgi.

Ansis Dobelis - "Progresīvo Ideju Kustības" priekšsēdētājs

Politiķiem galvas smiltīs, vainīgi ierēdņi

strausa-selfijs
Notikumi ap Latvijas piedalīšanos jeb nu jau nepiedalīšanos starptautiskajā izstādē „World Expo 2015” kārtējo reizi liek noskatīties nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanā. Un, kā jau ierasts, arī šoreiz tiek solīts meklēt atbildīgos tikai ierēdņu vidū. Diezgan droši varam sagaidīt, ka īstie vainīgie atkal tiks cauri „sausām kājām”.

Šis ir viens no tiem gadījumiem, kad atbildība ir jānes ne tikai ierēdņiem un izpildītājiem, bet arī politiķiem, kuri pieņēmuši lēmumus un uzraudzījuši procesu. Pēc šādiem gadījumiem, kad ir aizdomas par nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanu lielā apmērā, iesaistītajiem politiķiem vismaz uz laiku, līdz tiek noskaidroti lietas apstākļi, politiskie amati valsts pārvaldē un politiskajās partijās būtu jāpamet.

Tas, kādā veidā notika gatavošanās un lēmumu pieņemšana dalībai „World Expo 2015”, ne vien liecina par naudas izšķērdēšanu, bet arī rada aizdomas par korupciju. Diemžēl šis gadījums nav izņēmums, bet kļuvis jau par ierastu praksi. Kā liecina Valsts kontroles ziņojums, par ātrās palīdzības mašīnām Rīgas reģionā pēdējos gados esam pārmaksājuši miljonus. Tāpat jau gadiem Satiksmes ministrija pērk un nespēj nopirkt jaunus pasažieru vilcienus. Valsts ar apskaužamu regularitāti būvē vai iznomā nesamērīgi dārgus nekustamos īpašumus, ko vēlāk ir dārgi apsaimniekot un uzturēt (spilgts piemērs tam ir jaunā VID ēka). Bet Iekšlietu ministrija pat nespēj noorganizēt iepirkumu, lai policistus nodrošinātu ar formām un apaviem, kas nepieciešami pienākumu veikšanai.

Ir jāuztraucas nevis par to, ka „World Expo 2015” un citi līdzīgi gadījumi grauj mūsu starptautisko tēlu, bet gan sabiedrības uzticību valsts varai un valsts pārvaldei! Par vienu no valdības prioritātēm ir pasludināta ēnu ekonomikas mazināšana – bet šis un līdzīgi gadījumi ir izcils piemērs tam, kā valsts iedzīvotājos vēlmi maksāt nodokļus samazināt līdz minimumam. Uz to fona atbildīgo iestāžu kampaņas, video rullīši televīzijās un amatpersonu aicinājumi maksāt nodokļus vienkārši izskatās smieklīgi, jo ilūzijas par saimniecisku un atbildīgu samaksāto nodokļu izlietojumu izčākst.

Šis ir īstais brīdis, lai parādītu, ka nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšana nav pieļaujama un akceptējama politiskā līmenī. Politiķiem, kuri ir ieņēmuši atbildīgus amatus laikā, kad Ekonomikas ministrija gatavojās dalībai „World Expo 2015”, un joprojām aktīvi darbojas politikā, savi amati būtu jāatstāj. Piemērs būtu jārāda Saeimas deputātam Vjačeslavam Dombrovskim (bijušais ekonomikas ministrs) un Saeimas deputātam Vilnim Ķirsim (bijušais Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs), noliekot deputātu mandātus.

Biedrības PROGRESĪVIE valde

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Moris savu padarījis… un kandidē atkal?

Tuvojoties vēlēšanām, biedrība PROGRESĪVIE apkopojusi pēdējo gadu lielākos politiskos lēmumus un iniciatīvas, kuras būtiski veicinājušas vai to apstiprināšanas gadījumā veicinās nabadzības pieaugumu, sociālo nevienlīdzību sabiedrībā un mazinās pilsoniskās sabiedrības iespējas ietekmēt politiķus un viņu lēmumus.

„Esam apkopojuši šādus lēmumus – un to galvenos virzītājus un atbalstītājus,” stāsta biedrības PROGRESĪVIE vadītājs Ansis Dobelis. „Ja esat jau veikuši izvēli, par kuru partiju balsot šajās vēlēšanās, mēs nepieprasām šo izvēli mainīt. Gandrīz katrā partijā ir cilvēki, kurus var atbalstīt, taču ir arī tādi, kuriem no politikas labāk būtu turēties tālāk. Skatieties uz uzvārdiem!”

Apkopotie politiķu „melnie darbi” atrodami mājaslapā www.MelnieDarbi.lv, kur par tiem var ne tikai izlasīt, bet arī sniegt savus komentārus – cik katrs no šiem darbiem bijis kaitīgs valstij un sabiedrībai kopumā.
Biedrība PROGRESĪVIE, pamatojoties uz lapā uzskaitītajiem faktiem, aicina vēlētājus neatbalstīt konkrētus politiķus, kuri visaktīvāk ar savu rīcību veicinājuši to pieņemšanu vai virzīšanu.

Latvijas Republikas 12. Saeimas vēlēšanas visā Latvijā norisināsies šī gada 4. oktobrī. Vēlēšanu iecirkņu saraksts atrodams http://cvk.lv/pub/public/29861.html.

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

AUDIO: Radio diskusija par ekonomiku

eiro
Kādēļ Latvijā nav progresīva nodokļu sistēma? Kādas izmaiņas nodokļu politikā pēc Saeimas vēlēšanām sola politiskās partijas? Vai Latvija ir ekonomikas veiksmes stāsts? Par to Radio NABA raidījumā Kanāls 68 diskutēja raidījuma vadītājs Dāvids Zalāns, Pauls Rēvelis un biedrības PROGRESĪVIE vadītājs Ansis Dobelis. Aicinām noklausīties raidījuma ierakstu:

Kanāls 68 – 10. septembris by Didzis Melbiksis on Mixcloud

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.