2016. gads Progresīvo zīmē

img_0122
Biedrība “PROGRESĪVIE” ir dibināta 2011. gada pavasarī un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā un varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Tuvojoties gada noslēgumam, kā vienmēr gribas gan ļaudīm pašiem, gan veselām biedrībām gaišās domās apkopot padarīto un nepaspēto, lai Jaunajā – 2017. gadā dotos ar jaunu sparu un divtik augstiem mērķiem.

Protams, te pieminēšu tikai redzamākos darbus, jo citādi pārskatam būtu jāaizņem vai 365 lapaspuses – runājot par ik dienu biedrības un tās aktīvāko entuziastu rosībā.

2016. gadu PROGRESĪVIE tradicionāli iesāka ar aktīvu pašas kādreiz sabiedriskajā portālā “Mana Balss” iesniegto iniciatīvu popularizēšanu – un tādas bija jau veselas trīs, divas par progresīvu nodokļu ieviešanu (vienai no tām tobrīd bija jau vairāk nekā 5000 parakstu) un viena par bezmaksas ēdināšanu pašvaldību bērnudārzos visā valsts teritorijā, kuras ieviešana uzsākama jau no šī gada 1. septembra.

Pavasarī trešā no minētajām sasniedza nepieciešamo 10 tūkstošu balsu slieksni, lai nonāktu Saeimas dienaskārtībā. Petīcijas autori paredzējuši, ka ēdināšanas izdevumi tiks segti no paaugstināta akcīzes nodokļa noteiktām preču grupām; iepazīties plašāk ar iniciatīvas aprakstu un saturu ikviens var https://manabalss.lv/i/814.

Diemžēl Saeima šo iniciatīvu skatīja pēc saturā norādītā vēlamā ieviešanas datuma. Dažas nedēļas pēc tā – 22. septembrī nolēma uzdot iespējas izvērtēšanu Pārresoru koordinācijas centra sadarbības platformai “Demogrāfisko lietu centrs”. Tāpat tika uzdots līdz nākamā gada 1.martam sagatavot informatīvu ziņojumu Saeimai un Ministru kabinetam.

Pavisam nesen 10 tūkstošu balsu slieksni sasniegusi un nule Saeimā iesniegta vēl viena PROGRESĪVO iniciatīva sabiedriskajā portālā “Mana Balss” – par progresīvu nodokļu sistēmu, kuru iesniedzām stipri senāk, vēl 2011. gadā. Ar tās saturu var iepazīties https://manabalss.lv/i/169; diemžēl tā pašiem jau šķiet toreiz pieredzes trūkuma dēļ vājāk izstrādāta un pārāk virspusēja. Dažus gadus vēlāk iesniegta iniciatīva, kurā minētas jau konkrētas nodokļu likmes dažādiem ienākumu līmeņiem, ir vēl tikai ceļā uz nepieciešamo parakstu skaitu un alkst Jūsu atbalsta – gan parakstīšanā, gan popularizēšanā: https://manabalss.lv/i/517.

Gada gaitā aktīvi atbalstījām vairākas citas sabiedriskās iniciatīvas, arodbiedrību akcijas un patvēruma meklētāju aizstāvību, sekojām ASV Prezidenta vēlēšanām un 2017. gada Latvijas budžeta pieņemšanai, kā arī dažādiem nodokļu grozījumiem.

Kā darvas karote šajā jāmin, ka nācās protestēt pret Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Pensionāru federācijas atbalstīto pensiju reformas ieceri “Pensija bez nodokļa”, kuras realizēšana portālā “Mana Balss” iesniegtajā redakcijā mūsuprāt novestu pie nevienlīdzības palielināšanās. Pirmajā brīdī ideja izklausījās laba un cēla, tomēr iedziļinoties atklājās, ka papildus ienākumus gūs lielo pensiju saņēmēji, bet trūcīgākie var zaudēt pašvaldību sniegto sociālo atbalstu. Tomēr iniciatīva ir sasniegusi 10 tūkstošu balsu slieksni un iesniegta Saeimā. Plašāks skaidrojums par biedrības pozīciju atrodams http://www.progresivie.lv/2016/04/04/iniciativa-lielo-pensiju-sanemeju-atbalstam/.

Kā jau visā Latvijas sabiedrībā, arī mūsu sašutumu izraisīja Saeimas plāns būtiski palielināt nodokļu slogu mikrouzņēmumiem un personām, kas tiek nodarbinātas nepilnu slodzi; tūdaļ steidzām organizēt iedzīvotāju elektronisko vēstuļu akciju, kauninot atbildīgos (līdzīgi kā agrākos gadus esam organizējuši vēstuļu akcijas saistībā ar progresīvo nodokļu sistēmu, adekvātu atalgojumu un sociālajām garantijām, strādājot brīvdienās, u.c.).

Novembra beigās biedrības vadītājs Ansis Dobelis publicēja plašāku rakstu par nodokļiem Latvijā, ar kuru aicinām iepazīties http://www.progresivie.lv/2016/11/25/nodoklu-tamboretaji/ vai ziņu portālos un citos medijos. Autora skatījumā Latvijas politiķi pārāk bieži aizmirst paši savus kampaņu solījumus par nodokļu sloga mazināšanu darbaspēkam, sociālās nevienlīdzības mazināšanu un uzņēmējdarbībai draudzīgas vides radīšanu – rezultātā ģenerējot visai dīvainus nodokļu hibrīdus, kuri adresātiem nenes solīto labumu un tā vietā tikai rada arvien jaunas galvassāpes. Rakstā ne vien pausta kritika esošajiem “risinājumiem”, bet arī piedāvāts pamatots modelis, kā šķetināt šo samilzušo problēmu.

2017. gada ieskaņā biedrība “PROGRESĪVIE” plāno intensīvi strādāt ar progresīvo nodokļu reformas iniciatīvām, veicinot sabiedrības izpratni par to saturu un tās kopīgo spiedienu uz valdošajiem politiķiem, kā arī pastiprināti pievērst uzmanību politiķu darbiem un nedarbiem gaidāmo pašvaldību vēlēšanu gaisotnē.

Mums un visiem Jums vēlam laimīgu Jauno, 2017. gadu!

Džerijs Šterns, biedrības PROGRESĪVIE valdes loceklis

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

10 000 paraksti par progresivitāti!

photo

Jau tuvākajā laikā politiķiem nāksies lemt par progresīvas nodokļu sistēmas ieviešanu Latvijā. Biedrības PROGRESĪVIE sagatavotā petīcija par progresīvu nodokļu sistēmu iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” tuvākajās dienās būs savākusi 10 000 iedzīvotāju parakstus, kas nepieciešami, lai tā tiktu nodota LR Saeimai un LR Ministru kabinetam. 

Petīcijā tiek prasīts izstrādāt un pieņemt „Nodokļu politikas pamatnostādnes”, kurās noteikts, ka ar Džini koeficientu noteiktā materiālā nevienlīdzība Latvijā jāsamazina līdz Eiropas Savienības vidējam līmenim nākamo piecu gadu laikā.

„Nodokļu politikas pamatnostādņu” ietvaros, veicot jebkuras izmaiņas nodokļu likumdošanā, Saeimas deputātu pienākums ir veicināt ienākumu atšķirību mazināšanu līdz Eiropas Savienības vidējam līmenim. Mēs prasām Saeimai un LR Ministru kabinetam pakāpeniski pārveidot nodokļus tā, lai palielinātos visbagātāko iedzīvotāju un luksusa patēriņa nodokļi, bet samazinātos nodokļu nasta mazo algu saņēmējiem, – pirmkārt ieviešot progresivitāti darba algām noteikto nodokļu iekasēšanā.

Diemžēl līdz šim nodokļu politika galvenokārt veidota, vadoties pēc tā, cik viegli un ērti būs ar jauniem nodokļiem palielināt valsts budžeta ieņēmumus. Un teju vienmēr no jauniem nodokļiem cietuši darba algu saņēmēji, īapši mazo algu pelnītāji. Un tas notiek joprojām. Piemēram, no 2017. gada būtiski kāps tā dēvētā “sociālā nodokļa” maksājums tiem, kuri strādā nepilnu slodzi. Šāda nodokļu politika padarījusi Latviju par vienu no sociāli nevienlīdzīgākajām sabiedrībām Eiropā.

Progresīvā nodokļu sistēma ir veids, kā rast līdzekļus Latvijas ģimeņu atbalstam, pieejamai veselības aprūpei un kvalitatīvai valsts finansētai izglītībai.

Progresīvo nodokļu nozīmība un nepieciešamība labklājības valsts būvēšanā ir pierādījusies visā Eiropā. Šīs sistēmas sniegtais nodokļu samazinājums mazāko ienākumu saņēmējiem kopumā palielinās Latvijas rūpniecības un eksporta konkurētspēju.

Progresīva nodokļu sistēma bagātos nepadara par nabagiem, bet nodrošina tiem kvalitatīvu dzīves vidi – izglītotu, kulturālu, drošu un laimīgu sabiedrību. Tā rada iespēju valstij nodrošināt kvalitatīvus resursus un priekšnosacījumus veselīgai un ilglaicīgai ekonomikas izaugsmei, kas vairo ikviena sabiedrības locekļa labklājību.

Ar petīciju iespējams iepazīties šeit: https://manabalss.lv/i/169

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

TTIP – iespēja vai klupšanas akmens?

taimskvers
Vai atceraties protestus pret ACTA? Eiropas Savienība un citas valstis bija vienojušās par šo nolīgumu, neiesaistot sarunās sabiedrību, Eiroparlamentu vai dalībvalstu parlamentus, un rezultātā bija tapis dokuments, kas ļoti daudziem Eiropas Savienības iedzīvotājiem šķita nepieņemams. Izcēlās skaļi protesti visā ES (pat pie mums!), jo ACTA bija pretrunā ar pilsoņu uzskatiem par autortiesībām. Eiropas Savienības pilsoņi negribēja autortiesību vārdā ierobežot ne bezmaksas programmatūras pieejamību, ne vārda brīvību un privātumu internetā, ne lētu zāļu ražošanu trešās pasaules valstīm. Šīs bažas beigās mudināja arī Eiroparlamentu to noraidīt, un tā mēs no ACTA pēdējā brīdī izsprukām.

Tomēr ES turpina tikpat slepenā veidā, neinteresējoties par pilsoņu viedokļiem, risināt sarunas par citiem starptautiskiem līgumiem – par CETA ar Kanādu, kā arī par Transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību TTIP jeb TAFTA ar ASV. Līgums ar Kanādu jau ir gatavs, bet tas nevar stāties spēkā, kamēr Eiropadome un Eiropas Parlaments to nav apstiprinājuši. Par TTIP vēl notiek sarunas, un tās ir slepenas; arī sarunas par CETA bija slepenas – tāpat kā sarunas par ACTA.

Tajā brīdī, kad ACTA tika noraidīts, sarunas par CETA vēl nebija beigušās, un arī šajā līgumā bija plānots iekļaut tos pašus autortiesību noteikumus, kuri bija izraisījuši iedzīvotāju pretestību pret ACTA. Pateicoties protestiem, šos strīdīgos punktus izņēma arī no CETA. Iemesls priekam? Vai varam svinēt demokrātijas uzvaru pret slepenībā līgumos iekļautiem murgainiem pantiem? Jāsaka, ka diemžēl ACTA-veidīgā nodaļa par autortiesībām nebija vienīgā cūcība, ko sarunu virzītāji gribēja ierakstīt jaunajā līgumā. Salīdzinājumā ar citām – gala versijā iekļautām cūcībām, tā pat bija tikai tāda nenozīmīga blakuscūcība.

Ieguldījumu aisardzība

Galveno cūcību sauc par ieguldījumu aizsardzību. No visiem šāda veida līgumiem, ko ES vai Kanāda ir noslēgušas ar citām valstīm, neviena nenodrošina ārvalstu investoriem tik plašas tiesības kā CETA. Saskaņā ar to, ja investors uzskata, ka valsts rīcība samazina viņa gaidāmo peļņu, – viņš var valsti par to iesūdzēt tiesā. Turklāt šī tiesa ir īpaša arbitrāžas tiesa, kuras lēmumus nebūs iespējams pārsūdzēt.

Spriežot pēc līdzīgiem pantiem citos tirdzniecības līgumos (līdz šim vistrakākais šajā ziņā bija Ziemeļamerikas tirdzniecības līgums NAFTA starp Kanādu, ASV un Meksiku), varam apmēram iztēloties, kādas sekas būs jaunajai kārtībai. Pieņemsim, ka kāda valsts vēlas ieviest jaunus noteikumus kādā biznesa nozarē. Ja tā rezultātā mazinātos peļņa kādam ārvalstu investoram, viņš varētu valsti iesūdzēt tiesā – un, ja viņš uzvarēs, valstij nāksies maksāt viņam kompensāciju. Valstis, protams, to apzināsies, un tāpēc daudzos gadījumos vispār neriskēs ieviest kādus jaunus noteikumus, kuri varētu nelabvēlīgi ietekmēt kāda investora peļņu.

Vai tā būtu vēlama situācija? Investori, bez šaubām, patiešām priecātos par to. Tomēr nav teikts, ka tas nāktu par labu sabiedrībai kopumā. Bieži vien stingrāki likumi ir vajadzīgi, lai aizsargātu, piemēram, mūsu veselību vai vidi. Noteikumi par darba drošību aizsargā darbiniekus, aizliegumi ķīmiskai rūpniecībai laist upēs pārāk piesārņotu ūdeni aizsargā vidi, savukārt prasībai, ka uz cigarešu paciņām jābūt uzrakstam “Smēķēšana ir kaitīga veselībai” vai tamlīdzīgi, ir mērķis mazināt cigarešu pievilcīgumu un tādējādi uzlabot iedzīvotāju veselību. Toties, ja nebūtu šo noteikumu, – visticamāk, kāds varētu pelnīt vairāk. Galu galā, nodrošināt drošus darba apstākļus var būt laikietilpīgi un dārgi, arī ūdens attīrīšanas iekārtas ir dārgs prieks, bet tabakas ražotāji nopelna jo vairāk, jo lielāks ir smēķētāju skaits.

Varbūt kādam šķiet, ka šīs bažas ir pārspīlētas un nepamatotas, bet diemžēl tās balstās uz daudzu valstu pieredzi ar dažādiem ieguldījumu aizsardzības līgumiem. Piemēram, Vāciju iesūdzēja tiesā uzņēmums Vattenfall no Zviedrijas. Tam daļēji piederēja divas vecas atomelektrostacijas, kuras Vācijas valdība nolēma atslēgt pēc Fukušimas avārijas, jo tās bija diezgan šaubīgā stāvoklī. Savukārt ASV kompānija Lone Pine Resources, balstoties uz NAFTA, pieprasa 250 miljonu dolāru kompensāciju no Kanādas par to, ka Kebekas province bija aizliegusi iegūt dabasgāzi, izmantojot tā saukto fracking (uzskatot to par videi pārāk riskantu metodi). Kopumā šī līguma dēļ Kanādai jau ir nācies maksāt 170 miljonus dolāru (un vēl notiek prāvas par kompensācijām vairāku miljardu apmērā). Bet cigarešu ražotājs Philipp Morris iesūdzēja tiesā Austrāliju, balstoties uz līgumu par ieguldījumu aizsardzību, kuru tā bija noslēgusi ar Hongkongu, jo Austrālijā jauns likums paredzēja, ka turpmāk cigarešu paciņām jābūt vienādā izskatā neatkarīgi no ražotāja.

Protams, šādi likumi mēdz mazināt peļņu lieliem uzņēmumiem, bet vides aizsardzība un iedzīvotāju veselība tomēr ir svarīgāki par investoru īstermiņa peļņu. Turklāt pilsoņiem ir tiesības demokrātiskā veidā pieņemt tādus noteikumus, kādi viņiem patīk. Ja parlaments drīkst izstrādāt tikai tādus likumus, kādus vēlas lielais bizness, tad jau parlamentam un vēlēšanām vispār zūd jēga. Investīciju aizsardzībai būs sekas daudzās jomās, kur sabiedrība demokrātiskā lēmumu pieņemšanas ceļā nonāk pie secinājuma, ka ir jāierobežo lielā biznesa tiesības, lai aizsargātu iedzīvotājus vai vidi.

Arī TTIP, visticamāk, būs iekļauta ieguldījumu aizsardzība.

Lobiju ietekme

TTIP, atšķirībā no CETA, vēl ir slepens. Kad tas tiks publicēts, tā jau būs galējā versija – un Eiroparlaments varēs tikai balsot par vai pret, bet nevarēs vairs veikt nekādas izmaiņas. Turklāt Eiroparlamenta deputātiem būs samērā ātri jāiepazīstas ar ļoti apjomīgu dokumentu (piemēram, CETA sastāv no aptuveni 1500 lappusēm), jo arī viņi lielākoties nepiedalās sarunās un par līguma saturu zina tikpat maz, cik pārējie pilsoņi.

Cik noprotams, visādi lobiju pārstāvji gan tiek aicināti pie sarunu galdiem un drīkst dot “padomus”. Demokrātiskās valstīs parasti sabiedrībai un parlamentam ir iespēja publiski apspriest vērienīgus likumprojektus. Kritika un ierosinājumi no opozīcijas un no nevalstiskām organizācijām ir neatņemama demokrātijas sastāvdaļa. Diemžēl diskutēt par kaut ko, kas ir pilnīgi slepens, ir pagrūti.

Parastais Eiropas Savienības pilsonis (un arī parastais Eiroparlamenta deputāts) savos spriedumos par TTIP var balstīties tikai uz vairāk vai mazāk pamatotu zīlēšanu par tā precīzo saturu. CETA mēdz uzskatīt par paraugu, pēc kā cenšas veidot arī TTIP.

Viens no CETA un TTIP mērķiem ir arī izveidot vienādus standartus gandrīz visās tirdzniecības jomās, jo tas mazinātu nevajadzīgu birokrātiju, kuru izraisa standarti, kas ir it kā atšķirīgi, bet panāk vienu un to pašu efektu. Tikai problēma ir tā, ka dažās jomās standarti atšķiras kvalitatīvi. Piemēram, Eiropas Savienības noteikumi attiecībā un jaunām ķīmiskām vielām ir daudz stingrāki nekā ASV likumi. Lai šeit varētu kādu jaunu vielu sākt tirgot, vispirms ir dažādās pārbaudēs jāpārliecinās par tās nekaitīgumu. Toties ASV pieeja ir drīzāk tāda, ka viss ir atļauts, – bet, ja kaut kas izrādās kaitīgs, patērētājs drīkst iesūdzēt tiesā ražotāju, pierādot preces kaitīgumu.

Ķīmiskās rūpniecības lobijs cenšas panākt, lai ES un ASV savstarpēji atzītu visas otrās puses atļautās vielas. Sarunu virzītāji konsultējas ar lobijiem, lai radītu pēc iespējas labākos noteikumus biznesam, un lobiji to, protams, ļoti aktīvi izmanto un droši vien uztver ar sajūsmu. TTIP atbalstītāji mēdz apgalvot, ka nav jau teikts, ka vienošanās par standartiem novedīs pie zemākiem standartiem. Šajā līgumā jau varot arī ierakstīt jaunus standartus, kas būtu vēl augstāki par esošajiem, lai lielākā tirgū vēl efektīvāk aizsargātu patērētāju tiesības. Bet dīvainā kārtā ar nevalstiskām organizācijām, kas aizstāv patērētāju tiesības, nekādas dižas konsultācijas nenotiek.

Savukārt finanšu jomā stingrāki likumi šobrīd ir ASV. Eiropas Savienības finanšu sektora lobijs, visticamāk, cenšas panākt ASV finanšu tirgus liberalizāciju. CETA līgumā tas ir izdevies attiecībā uz Kanādu. Vai Eiropas interesēs ir atkal deregulēt ASV finanšu sektoru, lai tas tur nekontrolēti „burbuļotu” tāpat kā pirms krīzes? Mums vajadzētu pašiem beidzot sakārtot savu likumdošanu šajā jomā, nevis aizstāvēt pašmāju finanšu mafijas intereses arī okeāna otrā pusē.

TTIP, visticamāk, saturēs arī noteikumus par “normatīvo sadarbību” starp ASV un ES. Arī CETA tādi ir. Tas nozīmē, ka ES un Kanāda (vai attiecīgi ES un ASV) apspriedīs un saskaņos savā starpā visus jaunos likumprojektus, kas attiecas uz tirdzniecību, vēl pirms šos projektus iztirzā parlamentā. Turklāt var noprast, ka ir doma šajā posmā arī īpaši uzklausīt lobiju pārstāvjus, lai nodrošinātu biznesam pēc iespējas labvēlīgākus likumus. Arī šeit tirdzniecības līgumi apies demokrātiju. Likumus vairs nerakstīs mūsu parlamenti, bet kāda Normatīvās sadarbības padome kopā ar lobijiem, un parlamentiem tikai atliks piekrist vai, ja pietiek dūšas, noraidīt.

Latvijas viedoklis

Citās ES valstīs jau notiek protesti pret CETA un TTIP. Francijas parlaments ir izteicis bažas sakarā ar CETA iekļauto ieguldījumu aizsardzību un pieprasījis, lai par šo līgumu lemj ne tikai ES institūcijas, bet arī pašas dalībvalstis. Arī Nīderlandes parlaments nevēlas redzēt ieguldījumu aizsardzību nevienā no abiem līgumiem. Pat komisijas prezidents Junkers attiecībā uz TTIP pret to ir izteicies kritiski.

Savukārt 14 ministri no dažādām ES dalībvalstīm, tostarp arī mūsu ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, ir parakstījuši vēstuli Junkeram, kurā viņi lūdz pieturēties pie ieceres iekļaut TTIP arī ieguldījumu aizsardzību, kura padarīs jebkādus regulējošus likumus par pārāk riskantiem, lai tos kāds parlaments uzdrošinātos pieņemt…

Insa Krēmere, biedrības PROGRESĪVIE valdes locekle

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Moris savu padarījis… un kandidē atkal?

Tuvojoties vēlēšanām, biedrība PROGRESĪVIE apkopojusi pēdējo gadu lielākos politiskos lēmumus un iniciatīvas, kuras būtiski veicinājušas vai to apstiprināšanas gadījumā veicinās nabadzības pieaugumu, sociālo nevienlīdzību sabiedrībā un mazinās pilsoniskās sabiedrības iespējas ietekmēt politiķus un viņu lēmumus.

„Esam apkopojuši šādus lēmumus – un to galvenos virzītājus un atbalstītājus,” stāsta biedrības PROGRESĪVIE vadītājs Ansis Dobelis. „Ja esat jau veikuši izvēli, par kuru partiju balsot šajās vēlēšanās, mēs nepieprasām šo izvēli mainīt. Gandrīz katrā partijā ir cilvēki, kurus var atbalstīt, taču ir arī tādi, kuriem no politikas labāk būtu turēties tālāk. Skatieties uz uzvārdiem!”

Apkopotie politiķu „melnie darbi” atrodami mājaslapā www.MelnieDarbi.lv, kur par tiem var ne tikai izlasīt, bet arī sniegt savus komentārus – cik katrs no šiem darbiem bijis kaitīgs valstij un sabiedrībai kopumā.
Biedrība PROGRESĪVIE, pamatojoties uz lapā uzskaitītajiem faktiem, aicina vēlētājus neatbalstīt konkrētus politiķus, kuri visaktīvāk ar savu rīcību veicinājuši to pieņemšanu vai virzīšanu.

Latvijas Republikas 12. Saeimas vēlēšanas visā Latvijā norisināsies šī gada 4. oktobrī. Vēlēšanu iecirkņu saraksts atrodams http://cvk.lv/pub/public/29861.html.

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Vienlīdzība un ekonomiskā izaugsme

DSC_8125
Nereti ekonomiskā izaugsme un sociālās nevienlīdzības mazināšana tiek savstarpēji pretnostatītas – īpaši izteikti tas ir redzams Latvijā, diskutējot par nodokļu politiku. Plaši izplatīti argumenti, kādēļ Latvijā nevar ieviest progresīvu nodokļu sistēmu, ir – ka tādējādi tiks aizbiedēti investori un uzņēmumi zaudēs konkurētspējas cīņā. Šie un citi apgalvojumi īsti neiztur kritiku – labs piemērs tam ir daudzas veiksmīgas Eiropas valstis, kurās nodokļu politika ir progresīva, bet investori tās izvēlas daudz biežāk nekā Latviju.

Lai veicinātu Latvijas ekonomisko izaugsmi, ir nepieciešams piesaistīt investīcijas, kas rada jaunas darbavietas. Investīcijām pamatā ir jābūt industriālajā sektorā, nevis finanšu sektorā vai nekustamajos īpašumos, kā tas ir noticis līdz šim. Tāpat svarīga ir Latvijas uzņēmumu un cilvēku konkurētspējas paaugstināšana. Šobrīd mēs esam starp tām valstīm Eiropā, kur cilvēki visvairāk stundas pavada darbā, bet rada vienas no mazākajām vērtībām. Konkurētspēju varam veicināt nevis ar zemām algām vai zemiem nodokļiem kapitālam, bet ar investīcijām izglītībā, zinātnē – un gudru un sabalansētu nodokļu politiku.

Ja investors vēlas ieguldīt industriālajā sektorā, meklējot labāko valsti vai reģionu šim ieguldījumam, vērā tiek ņemti vairāki apstākļi. Lielākā nozīme ir darbaspēka pieejamībai, tirgus lielumam un pieejamībai, izmaksu struktūrai un nodokļiem, bet mazāk tiek vērtēta arī biznesa vide, dzīves kvalitāte, infrastruktūra (transports) un telekomunikācijas.

Latvijā ar pirmajiem trim kritērijiem ir slikti. Arvien biežāk dzirdam par to, ka uzņēmumi sūdzas par darbaspēka trūkumu. Un tas nav tādēļ, ka pēdējos gados mēs būtu piedzīvojuši fantastisku jaunu darbavietu radīšanas „bumu”, bet gan tādēļ, kas Latviju ir pametuši tūkstošiem cilvēku darbaspējīgā vecumā. Pētījumi apliecina, ka absolūtajam vairākumam emigrantu galvenais iemesls aizbraukšanai bijusi ekonomiskā situācijā, nodokļu slogs, zemais atalgojums, kas nespēj nosegt dzīves dārdzību. Lai gan bezdarbs arvien vēl ir augsts, daļai bezdarbnieku ir pārāk zema kvalifikācija, lai viņi spētu veiksmīgi iekļauties darba tirgū, daļa nav gatava arī strādāt par zemo atalgojumu.
Arī pirktspējīgu vai miljonos mērāmu noieta tirgu mēs potenciālajam investoram nevaram piedāvāt. Vēl šogad GfK veikts pētījums parāda, ka Baltijas valstīs vairāk nekā puse iedzīvotāju pārtikai tērē vismaz pusi no saviem ienākumiem, bet tikai aptuveni 20% iedzīvotāju izdevumi pārtikas iegādei nepārsniedz 25% no viņu ienākumiem. Tas liecina, ka teju 80% sabiedrības ekonomiskā aktivitāte beidzas ar pārtikas iegādi, nodokļu nomaksu un komunālo rēķinu samaksāšanu. Līdz ar to divu miljonu patērētāju vietā investors redz vien nepilnu pusmiljonu pirktspējīgu patērētāju – tādēļ daudzi investori izvēlas pie mums neinvestēt nevis tādēļ, ka esam vien divi miljoni, bet gan tādēļ, ka neesam pirktspējīgi.

Trešais kritērijs, kas ir izmaksu struktūra, tajā skaitā nodokļi, ir pievilcīgs tiem, kuri plāno investēt nekustamajos īpašumos un citā spekulatīvajā biznesā, jo šāda veida biznesam mums nodokļu slogs ir nepieklājīgi zems, – un tas nerada daudz jaunas darbavietas. Ja investors plāno ieguldīt industriālajā sektorā un radīt daudz darbavietas, tad viņš kā būtisku faktoru vērtēs darbaspēka nodokļu slogu. Un tas mums ir viens no lielākajiem visā Eiropas Savienībā. Ja vērtējam vidējās un zemās algas, šādiem ienākumiem nodokļu slogs ir pats lielākais ES. Ja Latvijā darba algā samaksājam 1 eiro, nodokļos vēl papildus jāmaksā 81 centu. Šajā ziņā apsteidzam ne vien mūsu kaimiņus Lietuvā un Igaunijā, bet pat tādas valstis kā Zviedriju, Nīderlandi, Somiju un Dāniju.

Arī ar pārējiem kritērijiem – biznesa vidi, dzīves kvalitāti un infrastruktūru (transports) – mēs nevaram lepoties. Vienīgais faktors, kurš raisa lepnumu, ir mūsu sasniegumi telekomunikāciju jomā. Tomēr ar to ne tuvu nav pietiekami, un tas ir maznozīmīgs faktors uz pārējo fona.

Kā viena no izejām esošajā situācijā ir progresīvas nodokļu sistēmas ieviešana. Ilgtermiņā tā uzlabotu Latvijas rādītājus vairākos faktoros, ko vērtē investors, kurš vēlas ieguldīt industriālajās nozarēs. Progresīvas likmes iedzīvotāju ienākumu nodoklim būtiski samazinātu darbaspēka nodokļu slogu vidējām un zemākajām algām. Ne mazāk būtiski būtu tas, ka palielinātos neto ienākumi lielai sabiedrības daļai, līdz ar to pieaugtu arī cilvēku pirktspēja. Progresīva darbaspēka nodokļu samazināšana arī daudzu strādājošo neto algām vairs neliktu būt pabalstu līmenī. Savukārt, tas vismaz daļai bezdarbnieku varētu kļūt par stimulu, lai atgrieztos darba tirgū. Ir skaidrs, ka neto atalgojumu pieaugums ļautu samazināt darbaspēka aizplūšanu un, iespējams, nākotnē to pat pavērst pretējā virzienā. Progresīva nodokļu sloga samazināšana lielas sabiedrības daļas ienākumiem ilgtermiņā noteikti vairotu arī kopējo sabiedrības dzīves kvalitāti Latvijā.

Turklāt progresīva nodokļu sistēma arī pildītu sociālas nevienlīdzības mazināšanas funkciju. Tomēr, lai tas notiktu, jāievēro būtiski priekšnosacījumi.

Pirmkārt, progresīva nodokļu sistēma būtu ieviešama, samazinot nodokļa likmes mazajām un vidējām algām. Darba algām jau šobrīd nodokļu slogs ir aptuveni 40%, kas Latvijas apstākļiem ir pietiekams lielo algo saņēmējiem.

Otrkārt, nosakot nodokļu likmes, jāņem vērā ne vien ienākumu līmenis, bet arī apgādībā esošo personu skaits.

Treškārt, vienādas vai līdzīgas progresīvas nodokļu likmes būtu jāattiecina uz visa veida ienākumiem – dividendēm, darba algām, kapitāla pieaugumu u.c. Ienākumu gūšana no spekulācijām finanšu tirgos vai kapitāla pieauguma nav cienījamāka nodarbošanās par ārsta vai skolotāja darbu. Bet nodokļu slogs šīm spekulācijām šobrīd ir nepieklājīgi zems – vien 10%.

Ceturtkārt, nodokļu slogs būtu jāceļ un jāievieš progresīvas likmes arī nekustamajiem īpašumiem. Tas jādara, nosakot nepaliekamo minimumu un dažādus atvieglojumus, ja īpašums tiek izmantots, piemēram, rūpniecībā. Ir jābūt atšķirīgām nodokļu likmēm, ja īpašumā ir viens vai desmit dzīvokļi.

Tas, vai valstī ir proporcionāla, regresīva vai progresīva nodokļu sistēma, patiesībā ir ideoloģisks jautājums – racionāli argumenti, lai neieviestu progresīvu nodokļu sistēmu, īsti nepastāv. Tomēr saprātīgi ekonomiskie argumenti, kādēļ tas būtu jādara, paliek nesadzirdēti un neuzklausīti. Daudzi politiķi un partijas, kuras ilgstoši atbalstījušas esošo sistēmu un radījušas negatīvus mītus par progresīvu nodokļu sistēmu, baidās mainīt savu viedokli un atzīt kļūdu. Šāda rīcība nav raksturīga Latvijas politikai arī citos jautājumos.

Tuvojoties vēlēšanām, vairums politisko partiju sola nodokļu sloga samazināšanu mazo algu saņēmējiem, lielākus atvieglojumus par apgādībā esošām personām vai pat progresīvas nodokļu sistēmas ieviešanu pēc vēlēšanām. Tikai jāatceras, ka līdzīgi solījumi bijuši arī pirms iepriekšējām vēlēšanām, kad nevienlīdzības mazināšana tika noteikta par prioritāti. Ja šie solījumi tiks pildīti tikpat „sparīgi” kā pēdējos gados, ES vidējo līmeni sociālās nevienlīdzības ziņā sasniegsim vien pēc gadiem 25-30…

Plašāku ieskatu politiķu un ekspertu (arī starptautisku) redzējumā iespējams gūt, noskatoties augusta beigās notikušās konferences „Vai nodokļu politika vienlaicīgi var veicināt ekonomisko izaugsmi un mazināt sociālo nevienlīdzību?” video materiālus.

Ansis Dobelis - "Progresīvo Ideju Kustības" priekšsēdētājs

Diskusija par sieviešu līdztiesību politikā

9035712_orig
Šā gada 7. martā biedrība PROGRESĪVIE un Sieviešu tiesību institūts organizē publisku diskusiju par sieviešu līdztiesību politikā. Diskusija notiks ES mājā, Aspazijas bulvārī 28. Diskusijas sākums paredzēts pulksten 12:00, bet reģistrācija no pulksten 11:30.

Ar diskusijas programmu un dalībniekiem varat iepazīties ŠEIT.

Sievietēm ir bijusi būtiska loma Latvijas kultūrā un vēsturē, jo īpaši kopš Atmodas laikiem. Latvijas sievietes soli solī ar vīriešiem veidojušas Latvijas politisko un kultūras dzīvi, ietekmējušas sabiedrisko domu. Atsaucoties uz Māra Graudiņa rakstu laikrakstā „Diena” (20.06.2013.), arī jāatzīmē, ka Latvija bijusi pirmā vieta Eiropā, kur sievietēm piešķirtas balsstiesības. Sieviešu devums līdz šim vēl nav pienācīgi novērtēts nedz Latvijas, nedz Eiropas un pasaules kontekstā, par spīti atsevišķām akadēmisko institūciju un nevalstisko organizāciju iniciatīvām.

Sieviešu līdzvērtīga pārstāvniecība politiskajās partijās, partiju vēlēšanu sarakstos un demokrātiski ievēlētajās institūcijās ir ne tikai ANO un ES politiku mērķis, bet nepieciešamība, lai veidotu sociāli atbildīgu un caurspīdīgu lēmumu pieņemšanas procesu. Ilggadīgi pētījumi liecina par sieviešu līdzvērtīgas līdzdalības pozitīvo ietekmi uz sabiedrības ekonomisko un sociālo attīstību.

Sieviešu pārstāvniecībai ir vairāki šķēršļi, to skaitā aizspriedumi par sieviešu lomu politikā, sieviešu bieži vien neatbilstoši zemās vietas vēlēšanu sarakstos un neproporcionālā pārstāvniecība, kā arī nepietiekama atpazīstamība sabiedrībā. Taču dažādās pasaules valstīs pastāv dažādi mehānismi un brīvprātīgas iniciatīvas, lai nodrošinātu līdzvērtīgu un proporcionālu pārstāvniecību.

Par šiem izaicinājumiem, problēmām un jautājumiem runāsim diskusijā.

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Suņi rej, karavāna… grimst

700928_300
Sekojot ministru kabineta veidošanas peripetijām, neviļus nāk prātā senais teiciens – suņi rej, bet karavāna iet tālāk… Tikai šoreiz tas viss ir atšķirīgi. Savā starpā tukši rejas politiķi, bet karavāna grimst – mūsu valsts, mūsu Latvija ieslīgst nevienlīdzības un bezatbildības purvā.

Uz politiskās skatuves – īsta jezga. Te kāds skaļi atsakās no kāda amata, te atkal runā par savu neaizstājamību. Te sauc pēc profesionāļiem, te prasa pilnīgu partejisku piederību. Un vēl citi berzē rokas, iesildoties mūsu algu nodokļu tērēšanai un Eiropas naudas dalīšanai. Un visas skaļās kņadas vidū tā vien aizmirstas solītā cīņa pret oligarhiem, sarkanās līnijas, kā arī citi solījumi, kas rakstīti uz papīra, saukti no televīzijas un publicēti medijos.

Kas notiek Latvijā? Šo jautājumu sev uzdod daudzi, un tikpat daudzi steidz paslēpt kā strausi galvu dziļāk smiltīs. “Tāpat neko neizmainīsim! Ko tad mēs varam darīt?”

Izmainīt var daudz, ja to vēlas. Ja vēlies cilvēka cienīgu dzīvi, ir jāpieceļas, jānokrata paša uzvilktās iedomu važas, jānokrata makaroni no ausīm, jānoņem klapes no acīm un jāmeklē tos, kuri domā līdzīgi, kuri aizstāv sabiedrības un valsts intereses, nevis šauru grupu finansiālu labturību.

Amatus valsts pārvaldē dala līdzīgi kā Āfrikā, tiesa, ar nelielu atšķirību, dalītāja svaru nosaka nevis automātu skaits, bet gan skaitļi banku kontos. Ja tas šķiet nepareizi, – jāsaka paldies, ka dzīvojam Eiropā, kurā ikkatram ir brīvība un tiesības izteikties, iestāties kādā biedrībā vai arodbiedrībā un nevis balsot par mazāko ļaunumu, bet tiešā veidā atbalstīt tos, kas aizstāv sabiedrības intereses.

Vienotības, ZZS, Nacionālās apvienības un Reformu partijas „politiķi” ar visu savu uzvedību šobrīd ļoti degradē savu profesiju un ilgtermiņā nodara kaitējumu ne tikai sev, bet arī demokrātijas attīstībai valstī kopumā. Šeit var arī pajautāt, kādēļ šie muļķīgie pretnostatījumi – profesionālis vai politiķis no partijas. Vai tad te ir obligāti jābūt pretrunai? Vai politiķis nevar būt profesionālis? Ilgtermiņā šāda retorika var radīt negatīvas un neprognozējamas sekas.

Lai mainītu politiku Latvijā un panāktu tās rezultātu sabiedrības interesēs, pirms nepilniem trim gadiem kopā ar domubiedriem dibinājām biedrību PROGRESĪVIE. Šobrīd aicinu visus līdzīgi domājošos, kuriem tāpat krīt uz nerviem notiekošais ārprāts Latvijas valdībā, iesaistīties biedrībā un kopīgiem spēkiem veicināt labas pārmaiņas valstī!

Ja Jums ir jautājumi par biedrības PROGRESĪVIE darbības principiem, mērķiem un galvenajiem darbiem, droši rakstiet man uz ilmars@progresivie.lv!

Ilmārs Gromuls, biedrības PROGRESĪVIE valdes loceklis

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Viens procents koalīcijas izredzētie

lati
Biedrība PROGRESĪVIE ir vērsusies ar iesniegumu pie visām Saeimas frakcijām, kurā aicina deputātus veikt nepieciešamās izmaiņas likumos, lai nepieļautu tā saukto „sociālā nodokļa griestu” atjaunošanu no nākamā gada 1. janvāra. Plānotās izmaiņas paredz, ka cilvēkiem, kuru gada kopējā darba alga pārsniegs 46 000 eiro, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) jeb sociālais nodoklis no ienākumiem virs šīs summas vairs nebūs jāmaksā.

Kā norāda biedrības vadītājs Ansis Dobelis – „Izrādās, ka īsto solīto un plaši reklamēto straujo darbaspēka nodokļu samazināšanu patiesībā izjutīs tikai aptuveni 1% strādājošo. Kamēr skolotājiem, medmāsām, ugunsdzēsējiem un līdzīga profesiju loka pārstāvjiem nāksies samierināties ar ienākuma nodokļa neapliekamā minimuma paaugstināšanu vien par 8 latiem, – lielo algu saņēmējiem koalīcijas sastrādātie nodokļu atvieglojumi sasniegs pat vairākus simtus latu! Tikai nav skaidrs, kādēļ ar šo „nevienlīdzības mazināšanas” soli savās uzrunās plaši nelepojas atbildīgie ministri un deputāti?”

Iesniegumā PROGRESĪVIE atgādina deputātiem, ka valsts kā vienu no šī brīža prioritātēm ir noteikusi nabadzības un sociālās nevienlīdzības samazināšanu: „Ņemot vērā, ka Latvijā – atšķirībā no vairākuma ES dalībvalstu – iedzīvotāju ienākumu nodoklim nav piemērotas progresīvas likmes, VSAOI griestu atjaunošana faktiski nozīmē Latvijas darbaspēka nodokļu sistēmas padarīšanu par izteikti regresīvu, tādējādi nevienlīdzību pat palielinot. Piemēram, cilvēks, kura ikmēneša bruto darba alga ir 4000 latu, pateicoties šīm izmaiņām, ik mēnesi iegūs teju 100 latu vairāk „uz rokas”; vēl lielāks būs šī darbinieka darba devēja ieguvums. Savukārt, skolotāji, medmāsas, pārdevēji un daudzi jo daudzi citi turpinās maksāt VSAOI no visiem saviem ienākumiem un nekādus atvieglojumus neizjutīs.”

Kā viens no iemesliem, kādēļ nepieciešams noteikt VSAOI griestus, šobrīd tiek minēts arguments, ka tas ļaušot noteikt ierobežojumus arī pensiju un pabalstu maksimālajam apmēram. Tomēr, neskatoties uz to, ka šobrīd VSAOI griestu nav, valsts jau ir noteikusi dažādus ierobežojumus vairākiem pabalstiem. Līdz ar to var secināt, ka nav obligāti jānosaka VSAOI iemaksu griesti, lai ierobežotu izmaksu apmēru no sociālā budžeta.

Vienam no ilgtspējīgas un veiksmīgas valsts nodokļu politikas, kā arī sociālās sistēmas stūrakmeņiem jābūt solidaritātes principam. Tas nozīmē, ka no samaksātajiem nodokļiem tiek nodrošinātas sabiedrības kopējās vajadzības, kā arī uzturētas un atbalstītas dažādas sabiedrības sociālās grupas. Ikvienas civilizētas sabiedrības pienākums ir sniegt atbalstu jaunajām ģimenēm, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, bērniem, pensijas vecuma ļaudīm un citiem, kuriem īslaicīgi vai ilgstoši nav iespējas nodrošināt sev cilvēka cienīgu dzīvi. Tādēļ, veidojot valsts nodokļu politiku, nedrīkst to būvēt pēc principa – cik lielas iemaksas esi veicis budžetā, tik saņemsi no valsts atpakaļ; šādi sabiedrība nespēs funkcionēt. Tas apliecina, ka arguments „jānosaka VSAOI griesti, lai varētu noteikt maksimālo izmaksu griestus,” neiztur kritiku.

Pilns iesnieguma teksts atrodams ŠEIT!

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Pinokio efekts

nodokli_mazajiem
„Atbalstām mazos uzņēmējus” – tādi ir vārdi. Kādi ir darbi? Kāds izskatās Pinokio deguns?

Latvijai nonākot ekonomiskās krīzes situācijā, tika radīts jauns uzņēmējdarbības formas veids – mikrouzņēmums. Tas deva iespēju daudziem cilvēkiem dibināt savu uzņēmumu, attīstīt nelielu ģimenes uzņēmējdarbību un izkļūt no ekonomikas pelēkās zonas.

Nozīmīgākā mikrouzņēmumu priekšrocība ir tā, ka uzņēmuma ienākumu nodokļa vietā tiem ir noteikts īpašais mikrouzņēmuma nodoklis ar pazemināto likmi 9% apmērā no apgrozījuma, kas daļēji iekļauj IIN un VSAOI. Šāda vienota nodokļu likme ir ne vien ekonomisks atspaids, bet arī administratīvā sloga un birokrātijas samazināšana.

Tad kāpēc labējo partiju koalīcija no 2015. gada 1. janvāra plāno mikrouzņēmumu nodokļa likmi pakāpniski paaugstināt no 9% līdz 15% no apgrozījuma? Tas ir tikpat, cik pašreiz parasts (ne mikro) uzņēmums maksā no peļņas! Tādā gadījumā šī mazo uzņēmēju atbalsta forma būtībā izzūd, jo tiek padarīta par bezjēdzīgu vai mazjēdzīgu. Un to ierosinājuši Saeimas deputāti – Elīna Siliņa un Jānis Reirs. Atcerēsimies!

Savulaik koalīcijas politiķi gan no Vienotības, gan Reformu partijas, gan Nacionālās apvienības entuziastiski atbalstīja mikrouzņēmumu izveidi – norādot, ka šāda uzņēmējdarbības forma nepieciešama, gan lai atrisinātu bezdarba problēmu, gan lai uzņēmumu īpatsvars Latvijā sasniegtu vismaz ES vidējos rādītājus. Tagad bezdarbs joprojām augsts, uzņēmumu īpatsvars tāpat nepietiekams, bet tie paši politiķi jau steidz faktiski likvidēt uzņēmējdarbības formu, kura tik tikko daudziem ļāvusi uzdrīkstēties, uzņemties risku un realizēt savas ieceres.

Daļa mikrouzņēmumu nu būs spiesta likvidēties, samazināsies ienākumi tieši cilvēkiem ar zemu un vidēju atalgojumu, kā arī palielināsies ēnu ekonomika. Mazināsies cilvēku izvēle par labu uzņēmējdarbības uzsākšanai, kas Latvijā šobrīd ar tās mazo tirgu, iedzīvotāju mazo pirktspēju, birokrātiskajām procedūrām un lielo nodokli uz darbaspēku jau tāpat ir „neiespējamā misija”.

Kā vienu no iemesliem nodokļa celšanai tā iniciatori min nepieciešamību gūt papildus ienākumus valsts budžetā. Taču kāpēc budžeta problēmas jāsāk risināt ar pašiem mazākajiem? Ir daudzi veidi, kā palielināt budžeta ienākumus, būtiski nekaitējot uzņēmējdarbībai, īpaši tās trauslākajam posmam. Var, piemēram, ieviest progresivitāti nodokļos, palielināt akcīzes preču nodokļus vai ar nodokļiem aplikt spekulācijas ar nekustamajiem īpašumiem. Tāpat vēl ir virkne citu nodokļu veidu, tādi kā luksus preču nodoklis, kuri nepalielinās sociālo nevienlīdzību un tik ļoti nekaitēs uzņēmējdarbībai.

Mēs aicinām LR Saeimu saglabāt mikrouzņēmuma statusu un noteikt, ka tā nodokļa likme ilgtermiņā saglabājama 9% apmērā, kā arī nenoteikt citus papildus apgrūtinājumus mikrouzņēmuma izveidošanai un darbībai!

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Izdzīvot vai dzīvot?

plakats_A

Kad saņemam algu, mums pietiek izdzīvošanai vai dzīvošanai? Ugunsdzēsējam – glābējam pēc ikdienas izdevumu segšanas nekas daudz pāri nepaliek. Ja vēl ir kāds apgādājamais, tad pat ikdienas izdevumiem nepietiek. Savukārt, piemēram, Latvenergo šefam pēc ikdienas nepieciešamāko izdevumu segšanas pāri paliek krietni vairāk kā 90 % no algas!

Šobrīd abi no saviem ienākumiem nodokļos samaksā vienādi – ap 44 %. Nākamgad valdība plāno Latvenergo šefam noteikt sociālo iemaksu griestus, tādējādi viņa neto ienākumi būtiski augs un nodokļu slogs saruks. Ugunsdzēsēja – glābēja alga pieaugs vien par pāris latiem. Ir labi, ka cilvēki saņem lielu algu un tādiem cilvēkiem jākļūst arvien vairāk! Tomēr vai valstij nav jānodrošina samērīgums?

Modernās un ekonomiski veiksmīgās valstīs ir progresīva nodokļu sistēma, kas ļauj dzīvot ne vien lieliem šefiem, bet arī medmāsām, skolotājiem, ugunsdzēsējiem, policistiem. Gan šefa, gan pārējo minēto darbs sabiedrībai ir vienlīdz svarīgs un nozīmīgs. Un visi ir pelnījuši dzīvot!

Paraksties par taisnīgākiem nodokļiem Latvijā: Manabalss.lv

Patēriņa izdevumu sastāvs un struktūra vidēji uz 1 mājsaimniecības locekli mēnesī (LVL): Statistika

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.