Regresīvu vai progresīvu sistēmu?


Šodien Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijas sēdē tika aicināti pārstāvji no biedrības PROGRESĪVIE, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Finanšu ministrijas un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK), lai turpinātu diskusiju par Saeimai iesniegto sabiedrisko iniciatīvu par progresīvu nodokļu reformu Latvijā, kuru portālā “Mana Balss” parakstījuši vairāk nekā 11000 iedzīvotāju.

Finanšu ministrijas pārstāvis informēja klātesošos, ka Nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes gala termiņš joprojām ir 2017. gada 1. aprīlis un, termiņam tuvojoties, ministrija nākšot ar plašāku informāciju par savu redzējumu. Tomēr viņš apliecināja, ka “skatīšanās progresīvu nodokļu virzienā” ministrijā notiekot, un aicināja sabiedrisko iniciatīvu sēdē nenoraidīt, bet virzīt to tālākam darbam Finanšu ministrijā.

LDDK pārstāvis Pēteris Leiškalns pauda pretēju viedokli – viņaprāt, valstij nav “jāsponsorē” tie, kas saņem mazāk, jo iemesli varot būt visdažādākie. P. Leiškalns iepazīstināja sēdes dalībniekus ar atlasītiem Pasaules Bankas datiem par Latvijas ekonomiku. Viņaprāt, ideāls līdzeklis Latvijas ekonomikas attīstībai būtu tieši regresīva nodokļu sistēma, kad summai pēc noteikta sliekšņa tiek piemērots mazāks nodoklis.

Darba ņēmēju organizāciju – arodbiedrību pārstāvji sēdē diemžēl nebija ieradušies.

“Bija savādi dzirdēt, ka Pēteris Leiškalns, argumentējot pret progresīvu nodokļu sistēmu, piesauc datus no Pasaules Bankas pētījuma,” atzīst biedrības PROGRESĪVIE valdes loceklis Jānis Džerijs Šterns. “Kā zināms, arī Pasaules Banka ir to institūciju vidū, kas vēl salīdzinoši nesen, tieši otrādi, ieteica Latvijai veikt šādu nodokļu reformu.”

2016. gada vasarā Pasaules Bankas ekonomisti aicināja pārskatīt pašlaik Latvijā pastāvošo sistēmu, ka nodarbinātajiem tiek piemērota vienota iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme, un ieviest atšķirīgas IIN likmes – zemāka likmi mazāku algu saņēmējiem un augstāku likmi – lielāku algu saņēmējiem.

Aizstāvot iniciatīvu, klātesošos uzrunāja biedrības PROGRESĪVIE vadītājs Ansis Dobelis. Viņš pauda viedokli, ka iebildumos diemžēl dzirdējis daudz ačgārnību. Piemēram, LDDK pārstāvja ieteiktā regresīva nodokļu sistēma vēl vairāk samazinātu zemo ienākumu saņēmēju patēriņa līdzekļu apjomu, ierobežotu viņu pieeju veselības aprūpei, kultūras dzīvei u.c. Savukārt, progresīva nodokļu sistēma, kas darbojas daudzās attīstītajās valstīs, paredz cilvēkiem ar zemiem ienākumiem (nevis tikai zemām algām, kā uzsvēra LDDK pārstāvis) palielināt patēriņa līdzekļu apjomu, kas var tikt iztērēti pakalpojumu apmaksai, tajā skaitā personas izglītības un darba kvalifikācijas celšanai.

Klātesošie vienojās, ka iniciatīvas saturs tiks skatīts vēl kādā no nākamajām Mandātu un iesniegumu komisijas sēdēm.

Informāciju sagatavoja Noderīgās informācijas fabrika (NIF)

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Saeimā skata progresīvā nodokļa ideju

Foto autors: Jānis Džerijs Šterns
Foto autors: Jānis Džerijs Šterns

Šodien LR Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijas sēdē piedalījās biedrības PROGRESĪVIE vadītājs Ansis Dobelis, klātesošajiem prezentējot nesen vairāk nekā 11’000 balsu slieksni pārsniegušo “Mana Balss” platformas iniciatīvu par progresīvas nodokļu sistēmas ieviešanu Latvijā.

Uzklausot prezentāciju, sēdes dalībnieki atzina, ka šobrīd ir īstais laiks šādai iniciatīvai, jo arī finanšu ministre paudusi atbalstu lielākai progresivitātei nodokļos, tāpēc jautājums vairs neesot īsti par to, vai to vispār nepieciešams virzīt, bet jau tieši par detaļām, kā ieviest to labāk un efektīvāk. Bez šaubām, izskanēja arī daži no tradicionālajiem iebildumiem, taču plašāka diskusija par iniciatīvu vēl sekos tālākajās sēdēs. Finanšu ministrijas pārstāvis informēja sēdes dalībniekus, ka Nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes gala termiņš ir 2017. gada 1. aprīlis.

Uzstājoties Ansis Dobelis uzsvēra, ka jau ilgāku laiku Latvijas politikā sociālās nevienlīdzības mazināšana tiek minēta kā viena no prioritātēm. Uz to atsaucas, pieņemot dažādus likumus, tajā skaitā – veicot izmaiņas nodokļu politikā. Tomēr līdzšinējie centieni nav devuši vērā ņemamu rezultātu.

Džini koeficients (starptautiski atzīts nevienlīdzības mērīšanas indekss) rāda, ka arvien esam starp sociāli nevienlīdzīgākajām ES dalībvalstīm. Turklāt pēdējos gados nav vērojamas pozitīvas tendences – šobrīd Džini koeficients Latvijai ir pat augstāks nekā 2011. gadā.

Džini koeficienta dinamika Latvijā:
2011 – 35.1
2012 – 35.7
2013 – 35.2
2014 – 35.5
2015 – 35.4

ES vidēji – 31
Eiro zonā vidēji – 30.8

Lai gan nodokļu politika ir viens no efektīvākajiem instrumentiem sociālās nevienlīdzības mazināšanai, Latvijā tā šim mērķim izmantota maz un ļoti piesardzīgi. Turklāt Latvija ir unikāla ar to, ka mums sociālajai atstumtībai un nabadzībai ir pakļauti samērā liels skaits strādājošu cilvēku.

CSP dati liecina, ka 2014. gadā attiecībā pret 2013. gadu ir pieaudzis strādājošo skaits, kuri ir pakļauti nabadzības riskam. Kā šiem cilvēkiem vislabāk palīdzēt? Varam palīdzēt, nevis administrējot jaunus pabalstus un nostādot šo cilvēkus palīdzības lūdzēju lomā, bet vienkārši viņu ienākumiem nosakot zemākas nodokļu likmes.

Ir daudz dažādu stereotipu par progresīvu nodokļu sistēmu:
Piemēram, ka progresīva nodokļu sistēma no Latvijas aizbaidīs investorus un turīgus cilvēkus. Te ir vienkāršs pretjautājums – kādēļ tad līdz šim investori no Zviedrijas, Somijas, Vācijas un citām valstīm masveidā nav bēguši uz Latviju?

Un viena no atbildēm ir tā, ka progresīva nodokļu sistēma bagātos nepadara par nabagiem, bet gan nodrošina tiem kvalitatīvu dzīves vidi – izglītotu, kulturālu, drošu un laimīgu sabiedrību. Tajā skaitā – darba spēku, kas nereti nepieciešams investoru uzņēmumos.

Progresīva nodokļu sistēma dos vairākus būtiskus ieguvumus:

mazinās sociālo nevienlīdzību;
ļaus veidoties plašākam sabiedrības vidusslānim;
stimulēs ekonomikas izaugsmi un veicinās vietējo preču un pakalpojumu patēriņu;
cels sabiedrības veselības un izglītības līmeni;
dos iespēju krietni lielākai sabiedrības daļai kļūt ekonomiski aktīvai.

Tādēļ iniciatīvas parakstītāji aicina pieņemt Nodokļu politikas pamatnostādnes, kas noteiktu, ka:

– veicot jebkuras izmaiņas nodokļu likumdošanā, Saeimas deputātiem ir jāveicina ienākumu atšķirību mazināšanu līdz Eiropas Savienības vidējam līmenim;
– materiālā nevienlīdzība, kas noteikta ar Džini koeficientu, Latvijā jāsamazina līdz Eiropas Savienības vidējam līmenim tuvāko piecu gadu laikā;
– pakāpeniski jāpārveido nodokļi tā, lai palielinātos visbagātāko iedzīvotāju un luksusa patēriņa nodokļi, bet samazinātos nodokļu nasta mazo algu saņēmējiem, – pirmkārt, ieviešot progresivitāti ienākumu nodokļa likmēs.

Publiski pieejamā informācija liecina, ka tieši šobrīd notiek darbs pie Nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes, ko plānots skatīt un apstiprināt pavasarī. Tā ir lieliska iespēja šos priekšlikumus, kurus parakstījuši vairāk nekā 11 000 iedzīvotāju, ņemt vērā un iestrādāt nodokļu politikas patanostādnēs.

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

2016. gads Progresīvo zīmē

img_0122
Biedrība “PROGRESĪVIE” ir dibināta 2011. gada pavasarī un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā un varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Tuvojoties gada noslēgumam, kā vienmēr gribas gan ļaudīm pašiem, gan veselām biedrībām gaišās domās apkopot padarīto un nepaspēto, lai Jaunajā – 2017. gadā dotos ar jaunu sparu un divtik augstiem mērķiem.

Protams, te pieminēšu tikai redzamākos darbus, jo citādi pārskatam būtu jāaizņem vai 365 lapaspuses – runājot par ik dienu biedrības un tās aktīvāko entuziastu rosībā.

2016. gadu PROGRESĪVIE tradicionāli iesāka ar aktīvu pašas kādreiz sabiedriskajā portālā “Mana Balss” iesniegto iniciatīvu popularizēšanu – un tādas bija jau veselas trīs, divas par progresīvu nodokļu ieviešanu (vienai no tām tobrīd bija jau vairāk nekā 5000 parakstu) un viena par bezmaksas ēdināšanu pašvaldību bērnudārzos visā valsts teritorijā, kuras ieviešana uzsākama jau no šī gada 1. septembra.

Pavasarī trešā no minētajām sasniedza nepieciešamo 10 tūkstošu balsu slieksni, lai nonāktu Saeimas dienaskārtībā. Petīcijas autori paredzējuši, ka ēdināšanas izdevumi tiks segti no paaugstināta akcīzes nodokļa noteiktām preču grupām; iepazīties plašāk ar iniciatīvas aprakstu un saturu ikviens var https://manabalss.lv/i/814.

Diemžēl Saeima šo iniciatīvu skatīja pēc saturā norādītā vēlamā ieviešanas datuma. Dažas nedēļas pēc tā – 22. septembrī nolēma uzdot iespējas izvērtēšanu Pārresoru koordinācijas centra sadarbības platformai “Demogrāfisko lietu centrs”. Tāpat tika uzdots līdz nākamā gada 1.martam sagatavot informatīvu ziņojumu Saeimai un Ministru kabinetam.

Pavisam nesen 10 tūkstošu balsu slieksni sasniegusi un nule Saeimā iesniegta vēl viena PROGRESĪVO iniciatīva sabiedriskajā portālā “Mana Balss” – par progresīvu nodokļu sistēmu, kuru iesniedzām stipri senāk, vēl 2011. gadā. Ar tās saturu var iepazīties https://manabalss.lv/i/169; diemžēl tā pašiem jau šķiet toreiz pieredzes trūkuma dēļ vājāk izstrādāta un pārāk virspusēja. Dažus gadus vēlāk iesniegta iniciatīva, kurā minētas jau konkrētas nodokļu likmes dažādiem ienākumu līmeņiem, ir vēl tikai ceļā uz nepieciešamo parakstu skaitu un alkst Jūsu atbalsta – gan parakstīšanā, gan popularizēšanā: https://manabalss.lv/i/517.

Gada gaitā aktīvi atbalstījām vairākas citas sabiedriskās iniciatīvas, arodbiedrību akcijas un patvēruma meklētāju aizstāvību, sekojām ASV Prezidenta vēlēšanām un 2017. gada Latvijas budžeta pieņemšanai, kā arī dažādiem nodokļu grozījumiem.

Kā darvas karote šajā jāmin, ka nācās protestēt pret Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Pensionāru federācijas atbalstīto pensiju reformas ieceri “Pensija bez nodokļa”, kuras realizēšana portālā “Mana Balss” iesniegtajā redakcijā mūsuprāt novestu pie nevienlīdzības palielināšanās. Pirmajā brīdī ideja izklausījās laba un cēla, tomēr iedziļinoties atklājās, ka papildus ienākumus gūs lielo pensiju saņēmēji, bet trūcīgākie var zaudēt pašvaldību sniegto sociālo atbalstu. Tomēr iniciatīva ir sasniegusi 10 tūkstošu balsu slieksni un iesniegta Saeimā. Plašāks skaidrojums par biedrības pozīciju atrodams http://www.progresivie.lv/2016/04/04/iniciativa-lielo-pensiju-sanemeju-atbalstam/.

Kā jau visā Latvijas sabiedrībā, arī mūsu sašutumu izraisīja Saeimas plāns būtiski palielināt nodokļu slogu mikrouzņēmumiem un personām, kas tiek nodarbinātas nepilnu slodzi; tūdaļ steidzām organizēt iedzīvotāju elektronisko vēstuļu akciju, kauninot atbildīgos (līdzīgi kā agrākos gadus esam organizējuši vēstuļu akcijas saistībā ar progresīvo nodokļu sistēmu, adekvātu atalgojumu un sociālajām garantijām, strādājot brīvdienās, u.c.).

Novembra beigās biedrības vadītājs Ansis Dobelis publicēja plašāku rakstu par nodokļiem Latvijā, ar kuru aicinām iepazīties http://www.progresivie.lv/2016/11/25/nodoklu-tamboretaji/ vai ziņu portālos un citos medijos. Autora skatījumā Latvijas politiķi pārāk bieži aizmirst paši savus kampaņu solījumus par nodokļu sloga mazināšanu darbaspēkam, sociālās nevienlīdzības mazināšanu un uzņēmējdarbībai draudzīgas vides radīšanu – rezultātā ģenerējot visai dīvainus nodokļu hibrīdus, kuri adresātiem nenes solīto labumu un tā vietā tikai rada arvien jaunas galvassāpes. Rakstā ne vien pausta kritika esošajiem “risinājumiem”, bet arī piedāvāts pamatots modelis, kā šķetināt šo samilzušo problēmu.

2017. gada ieskaņā biedrība “PROGRESĪVIE” plāno intensīvi strādāt ar progresīvo nodokļu reformas iniciatīvām, veicinot sabiedrības izpratni par to saturu un tās kopīgo spiedienu uz valdošajiem politiķiem, kā arī pastiprināti pievērst uzmanību politiķu darbiem un nedarbiem gaidāmo pašvaldību vēlēšanu gaisotnē.

Mums un visiem Jums vēlam laimīgu Jauno, 2017. gadu!

Džerijs Šterns, biedrības PROGRESĪVIE valdes loceklis

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Nodokļu tamborētāji

tamboretaji

Katru rudeni valdošās koalīcijas politiķi ir jau aizmirsuši to, ko paši solīja pavasarī. Solījumos mēs dzirdam par nodokļu sloga mazināšanu darbaspēkam, par sociālās nevienlīdzības mazināšanu un par uzņēmējdarbībai draudzīgas vides radīšanu. Bet rudenī galvenā problēma jau ir tā, kā mehāniski papildināt valsts budžetu un īstermiņā ērti palielināt nodokļu ieņēmumus…

Tad nu teju katrs uzskata par savu goda lietu piedāvāt pēc iespējas oriģinālākus risinājumus, kā to paveikt. Tā mēs esam tikuši pie tādiem interesantiem nodokļu hibrīdiem kā “solidaritātes nodoklis” un “diferencētais neapliekamais minimums”. Nemaz nerunājot par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām pat tad, ja nestrādā un neko nenopelni, un mikrouzņēmuma nodokļa režīmu, kuru godīgam mikrouzņēmējam teju nav pa spēkam samaksāt…

Tā ir jau gadu gadiem “pārbaudīta metode”, ka visvieglāk nodokļus paņemt no vienkāršā darba ņēmēja un mazā uzņēmēja. Viņam nav grāmatvežu un juristu armijas, kas palīdzēs sashēmot tā, lai no neskaitāmajiem nodokļiem izspruktu. Daļa aizvērsies un emigrēs, bet pārējie samaksās!

Kā no nātrēm politiķi izvairās samērīgus nodokļus piemērot tiem, kuri savus ienākumus gūst no kapitāla pieauguma un dažādām spekulācijām vai miljonus nopelna dividendēs. Ja no darba algas, ko saņem strādnieks, kopējais nodokļu slogs var pārsniegt 40%, tad par ienākumiem no kapitāla pieauguma, pat ja tie ir miljoni, no tevis paņems vien 10%. Tāda sajūta, ka strādāt algotu darbu un saņemt darba algu ir kaut kas sodāms, bet ienākumu gūšana no, piemēram, tirgošanās ar nekustamajiem īpašumiem – godājams un no nodokļiem sargājams arods.

Nevienam nav noslēpums, ka daudzi, kuriem to ļauj resursi un iespējas, savus ienākumus noformē kā dividendes, kaut gan patiesībā viņiem būtu jāsaņem darba alga. Skolotājs, lielveikala kasieris un apkopējs nevar atļauties šādu greznību – un tādēļ maksā nodokļus “pēc pilnas programmas”. Piemērojot dažādas nodokļu likmes dažādām ienākumu formām, valsts ir radījusi legālu veidu, kā tiem, kuri var atļauties veiklus konsultantus, maksāt minimālus nodokļus.

Bail pat iedomāties, kāda būs mūsu nodokļu sistēma vēl pēc pieciem gadiem, ja, slēpjoties aiz nevienlīdzības samazināšanas lozungiem un sociālās drošības vajadzībām, labējā koalīcija turpinās izdomāt jaunus nodokļu hibrīdus. Varbūt VID pat nāksies dubultot darbinieku skaitu, lai izsekotu un noķertu tos, kuri apjukuši nodokļu labirintos.

Ko vajadzētu darīt citādi? Ieviest vienkāršu, progresīvu nodokļu sistēmu. Ar tās palīdzību iespējams gan risināt sociālās nevienlīdzības problēmu, gan atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus, kam nepieciešams laiks, lai atspertos un attīstītos, gan nodrošināt nepieciešamos ieņēmumus valsts budžetā. Bet sistēmai jābūt visaptverošai – tai jāattiecas vienādi uz visām ienākumu formām, tā jāiemēro gan fiziskām personām, gan juridiskām personām.

Fiziskām personām ir jāpiemēro vienādas nodokļu likmes visiem ienākumu veidiem. Tas nozīmē – ja Tavi ienākumi ir nelieli, tad Tev ienākumu nodoklis ir pāris procenti vai netiek piemērots vispār, neatkarīgi no tā, vai ienākumus gūsti no darba algas, dividendēm, kapitāla pieauguma vai citā formā. Un, jo Tev ienākumi lielāki, jo ienākumu augstākai daļai pieaug ienākumu nodokļu likme. Piemēram, Taviem ienākumiem līdz 300 eiro mēnesī tiek piemērots 0%, bet par katru nākamo eiro 10%, bet par katru nopelnīto eiro, kas ir virs 1000, tiktu piemēroti 15% utt. Un pats būtiskākais – visu veidu ienākumi tiek aplikti ar vienādu likmi. Tas nodrošinās to, ka nebūs kārdinājuma savus ienākumus no darba algas pārformēt par dividendēm, lai samazinātu IIN likmi.

Līdzīgs princips būtu jāpiemēro arī juridiskajām personām jeb uzņēmumiem. Kamēr uzņēmums mazs un tam ir neliels apgrozījums, maz darbinieku – nodokļu likmes ir mazas. Tiem uzņēmumiem, kuri aug un pārsniedz noteiktu slieksni, nodokļu slogs var sākt pakāpeniski pieaugt.

Visaptveroša progresīvā nodokļu sistēma atrisinātu arī šobrīd sasāpējušo mikrouzņēmumu problēmu, jo, kamēr Tavs uzņēmums būtu mazs un algas nesniegtos vairākos tūkstošos, gan uzņēmuma, gan darba ņēmēju nodokļu slogs būtu samērīgs. Un, augot uzņēmumam un tā darbinieku algām, augtu arī nodokļu slogs.

Tas mums beidzot ļautu par 180 grādiem mainīt Latvijā pastāvošo sistēmu, kurā, saņemot darba algu 500 eiro apmērā, nodokļos tiek samaksāti 40%, bet, nopelnot gadā 10 000 000 eiro, valsts no Tevis neiekasēs vairāk kā 10%.

Tā ir iespēja nodokļu sistēmu padarīt vienkāršu, ērtu un saprotamu. Automātiski zustu nepieciešamība pēc solidaritātes nodokļiem, diferencēta neapliekamā minimuma un citiem mūsu nodokļu tamborētāju meistardarbiem.

Protams, daudziem uzreiz nāk prātā mītiskais “arguments”, ka progresīva nodokļu sistēma no Latvijas aizbiedēs investorus un to nelielo mūsu bagātnieku slānīti… Tad man ir tikai viens pretjautājums: kādēļ pie mums masveidā nepārceļas zviedri, somi un norvēģi, kurus jau gadiem “izputina” un “žmiedz” briesmīgie progresīvie nodokļi?

Ansis Dobelis - "Progresīvo Ideju Kustības" priekšsēdētājs

10 000 paraksti par progresivitāti!

photo

Jau tuvākajā laikā politiķiem nāksies lemt par progresīvas nodokļu sistēmas ieviešanu Latvijā. Biedrības PROGRESĪVIE sagatavotā petīcija par progresīvu nodokļu sistēmu iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” tuvākajās dienās būs savākusi 10 000 iedzīvotāju parakstus, kas nepieciešami, lai tā tiktu nodota LR Saeimai un LR Ministru kabinetam. 

Petīcijā tiek prasīts izstrādāt un pieņemt „Nodokļu politikas pamatnostādnes”, kurās noteikts, ka ar Džini koeficientu noteiktā materiālā nevienlīdzība Latvijā jāsamazina līdz Eiropas Savienības vidējam līmenim nākamo piecu gadu laikā.

„Nodokļu politikas pamatnostādņu” ietvaros, veicot jebkuras izmaiņas nodokļu likumdošanā, Saeimas deputātu pienākums ir veicināt ienākumu atšķirību mazināšanu līdz Eiropas Savienības vidējam līmenim. Mēs prasām Saeimai un LR Ministru kabinetam pakāpeniski pārveidot nodokļus tā, lai palielinātos visbagātāko iedzīvotāju un luksusa patēriņa nodokļi, bet samazinātos nodokļu nasta mazo algu saņēmējiem, – pirmkārt ieviešot progresivitāti darba algām noteikto nodokļu iekasēšanā.

Diemžēl līdz šim nodokļu politika galvenokārt veidota, vadoties pēc tā, cik viegli un ērti būs ar jauniem nodokļiem palielināt valsts budžeta ieņēmumus. Un teju vienmēr no jauniem nodokļiem cietuši darba algu saņēmēji, īapši mazo algu pelnītāji. Un tas notiek joprojām. Piemēram, no 2017. gada būtiski kāps tā dēvētā “sociālā nodokļa” maksājums tiem, kuri strādā nepilnu slodzi. Šāda nodokļu politika padarījusi Latviju par vienu no sociāli nevienlīdzīgākajām sabiedrībām Eiropā.

Progresīvā nodokļu sistēma ir veids, kā rast līdzekļus Latvijas ģimeņu atbalstam, pieejamai veselības aprūpei un kvalitatīvai valsts finansētai izglītībai.

Progresīvo nodokļu nozīmība un nepieciešamība labklājības valsts būvēšanā ir pierādījusies visā Eiropā. Šīs sistēmas sniegtais nodokļu samazinājums mazāko ienākumu saņēmējiem kopumā palielinās Latvijas rūpniecības un eksporta konkurētspēju.

Progresīva nodokļu sistēma bagātos nepadara par nabagiem, bet nodrošina tiem kvalitatīvu dzīves vidi – izglītotu, kulturālu, drošu un laimīgu sabiedrību. Tā rada iespēju valstij nodrošināt kvalitatīvus resursus un priekšnosacījumus veselīgai un ilglaicīgai ekonomikas izaugsmei, kas vairo ikviena sabiedrības locekļa labklājību.

Ar petīciju iespējams iepazīties šeit: https://manabalss.lv/i/169

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Nosūti deputātam iesniegumu!

photo
Gan ekonomikas eksperti, gan nevalstiskās organizācijas pamatoti kritizē nodokļu izmaiņas, ko plāno ieviest no 2016. gada. Starptautisku organizāciju spiediena rezultātā, valdošās koalīcijas politiķi cenšas caur sētas durvīm Latvijā ieviest progresīvu nodokļu sistēmu. Diemžēl šis piedāvājums ir neveikls, sarežģīts un visas izmaiņas attiecas tikai uz darba algas saņēmējiem. Īstie lielo ienākumu guvēji arī nākamgad turpinās nodokļos maksāt vien 10 – 15 %.

Tieši šobrīd Saeimā tiek skatīts nākamā gada budžets un šīs nodokļu izmaiņas.

Tādēļ aicinām Tevi nosūtīt LR Saeimas priekšsēdētājai un LR Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātiem iesniegumu, lai diferencētā neapliekamā minimuma un solidaritātes nodokļa vietā tiktu ieviesta klasiska progresīva nodokļu sistēma. Nosūtot šo vēstuli, deputāts to saņems no Tava norādītā e-pasta un arī atbildi sniegs uz to. Tukšajos laukos jānorāda Tavs e-pasts un vārds/uzvārds.

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Solis pareizajā virzienā

bentlijs

Šobrīd valdošā koalīcija diskutē par sociālo iemaksu “griestu nodokli”. Šāda iecere kopumā vērtējama atzinīgi, jo tā mazinās regresivitāti mūsu nodokļu sistēmā. Bet cik daudzus no lielo ienākumu guvējiem šis risinājums patiesībā skars?

Līdz šim personas, kuras darba algā gadā nopelna vairāk nekā 48 600 eiro (4050 eiro mēnesī), no darba algas virs šīs summas ir atbrīvotas no sociālo iemaksu veikšanas, tādējādi nodokļu slogu darba algām padarot netaisnīgu. Koalīcija plāno ieviest īpašu sociālo iemaksu griestu nodokli, kas būtu jāmaksā no tās ienākumu daļas, kurai netiek piemērotas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Tātad, tiek plānots ieviest jaunu nodokli, kaut gan pēc būtības tas būs vēl viens iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN).

Daudz vienkāršāk un saprotamāk būtu nevis izdomāt jaunu nodokli, bet ienākumu daļai, no kuras netiek maksāts VSAOI, piemērot augstāku esošā IIN likmi. Līdzīgi šī problēma tiek risināta arī citās valstīs. Šķiet, vienīgais iemesls, kādēļ mēs Latvijā atkal cenšamies izdomāt no jauna divriteni, ir bailes no vārdu salikuma “progresīvais nodoklis”.

Jaunais priekšlikums maz risinās ienākumu nevienlīdzības problēmu Latvijā. Darba algas formā ienākumus virs 4050 eiro mēnesī saņem mazāk nekā 1% no nodarbinātajiem, un lielākoties tie ir cilvēki, kuri strādā valsts uzņēmumos vai dažos lielajos uzņēmumos, kur ir prestiža jautājums arī uzņēmuma vadībai ienākumus noformēt darba algas veidā.

Personām, kuras gadā nopelna vismaz 48 600 eiro, Latvijā ir iespēja legāli ne tikai nemaksāt sociālās iemaksas, bet arī savus ienākumus noformēt tā, lai maksājamā IIN likme būtu būtiski zemāka nekā darba algām. Ja nodokļu likmes darba algām ir vairākkārt augstākas nekā ienākumiem no kapitāla, kādēļ personai ar lieliem ienākumiem legāli “neoptimizēt” savus nodokļu maksājumus?

Lai arī koalīcijas iecere vērtējama pozitīvi, daudz būtiskāk un nepieciešamāk ir izlīdzināt nodokļu likmes dažādiem ienākumu veidiem! Šāds solis gan ļautu palielināt ienākumus valsts budžetā, gan dotu iespēju mazināt darbaspēka nodokļu likmes mazo algu saņēmējiem.

Ansis Dobelis - "Progresīvo Ideju Kustības" priekšsēdētājs

Kā mums jāmaina nodokļu politika?

Foto autors: Jānis Džerijs Šterns
Foto autors: Jānis Džerijs Šterns

Biedrības PROGRESĪVIE vadītāja Anša Dobeļa runa uzstājoties Saeimā:

Vēl pirms pieciem-septiņiem gadiem runāt par progresīvu nodokļu sistēmu Latvijā bija teju nepieklājīgi. Progresīvas sistēmas piedāvātājus nereti vainoja vēlmē apturēt ekonomisko izaugsmi, attīstību un aizbaidīt no Latvijas investorus. Tādēļ man ir ļoti liels prieks, ka šodien par šo jautājumu mēs jau droši runājam likumdevēju mājvietā Saeimā.

Turklāt mēs vairs nerunājam par to, vai Latvijā ir nepieciešama progresīva nodokļu sistēma, bet par to – kāda tieši progresīva nodokļu sistēma Latvijai nepieciešama! Esmu pārliecināts, ka tas nozīmē, ka esam krietni tuvāk taisnīgākai nodokļu sistēmai Latvijā.

Tomēr vēl arvien publiskajā telpā, runājot par progresīvu nodokļu sistēmu, nereti izskan dažādi mīti, puspatiesības, kā arī progresīva nodokļu sistēma tiek nepamatoti sašaurināta līdz vienam nodoklim, kas visbiežāk ir iedzīvotāju ienākumu nodoklis (IIN) no darba algām.

Un tā ir liela problēma, jo mēģināt būtiski mazināt sociālo nevienlīdzību, veicot izmaiņas tikai vienā konkrētā nodoklī, ir neiespējami. Tādēļ dažādi piedāvājumi, kā Latvijas nodokļus padarīt taisnīgākus, vai nu rada būtisku negatīvu fiskālu efektu valsts budžetam, vai arī nesniedz nepieciešamo ieguldījumu nevienlīdzības mazināšanā. Klasisks piemērs tam bija agrākā finanšu ministra Eināra Repšes piedāvājums, kas paredzēja progresīvu nodokļu sistēmu ieviest, būtiski paaugstinot IIN likmi ienākumiem no darba algas jau virs 300 latiem, bet nevienam to nesamazinot.

Šodien no Finanšu ministrijas puses ir aktualizēts jautājums par diferencētu neapliekamo minimumu, kas arī attiecas tikai uz darba algām piemēroto ienākumu nodokli.

Uz nodokļu sistēmu ir nepieciešams skatīties kompleksi. Ja skatāmies šauri, piemēram, tikai uz darba algām piemēroto ienākumu nodokli, tad varam maldīgi jau šodien apgalvot, ka Latvijā ir progresīva nodokļu sistēma, jo tiek taču piemērots neapliekamais minimums. Tādējādi mēs neredzam vai negribam redzēt tās ačgārnības nodokļu sistēmā kopumā, kas to patiesībā padara regresīvu. Tas ir, kopējo nodokļu slogu bagātiem ļoti zemu, bet mazo algu saņēmējiem – nesamērīgi augstu.

Lai saprastu ačgārnību Latvijas nodokļu sistēmā, varam to vienkārši ilustrēt, apskatot divas dažādas mājsaimniecības.

Piemēram, vienu mājsaimniecību, kas saņem vidējos ienākumus Latvijā. 2014. gada izskaņā vidējā darba samaksa bija tuvu 800 eiro mēnesī. Lielākoties šāda tipiska mājsaimniecība savus ienākumus gūst darba algas veidā un teju no visas algas nodokļos samaksā 23%. Tāpat cilvēkam nākas no visiem saviem ienākumiem veikt sociālas iemaksas, kas, lai gan var tikt saukta par apdrošināšanu, faktiski ir nodoklis. Mājsaimniecība ar šādiem ienākumiem faktiski ir spiesta visus vai gandrīz visus savus ienākumus novirzīt patēriņam, tādējādi samaksājot vēl patēriņa nodokļus, galvenokārt PVN. Saskaitot šos nodokļus kopā, slogs sanāks krietni pāri 50%.

Savukārt, krietni turīgākas mājsaimniecības, kur ikmēneša ienākumi, piemēram, ir 5000 eiro, nodokļu slogs ir zemāks. Teiksim, ja ienākumi tiek gūti darba algas veidā, par ienākumiem virs 4050 eiro to guvējs ir atbrīvots no sociālajām iemaksām. Ja vien cilvēks nestrādā valsts pārvaldē vai kādā prestižā uzņēmumā, viņš savus ienākumus bieži izvēlas nenoformēt darba algas veidā, bet, piemēram, saņemt dividendes – un 23% IIN vietā maksā vairs tikai 10%. Un sociālo nodokli nemaksā nemaz. Tāpat krietni retāk visi ienākumi tiek novirzīti patēriņam, un līdz ar to patēriņa nodokļi tiek maksāti tikai no daļas ienākumu.

Un šo ačgārnību nav iespējams likvidēt, veicot izmaiņas tikai darba algām piemērojamajām IIN likmēm.
Te arī noteikti jāmin diskusijās plaši izmantotais arguments, ka Latvijā ir ļoti maz lielo algu saņēmēju, kas ir patiesība. Un tādēļ, ieviešot progresīvu nodokļu sistēmu, nemaz nebūtu, kam īsti piemērot paaugstinātas ienākuma nodokļa likmes, lai mazo algu saņēmējiem tās varētu samazināt. Un atkal tas parāda, ka, apskatot nodokļu politiku tikai viena nodokļa griezumā, mēs nonākam strupceļā.

Ja Latvijā nav lielo algu saņēmēju, tad par lielo ienākumu guvējiem privātpersonu vidū tā apgalvot gan vairs nevar. 2013. gadā 100 privātpersonas, kuras saņēma lielākos ienākumus dividendēs, kopā nopelnīja aptuveni 73 miljonus. Runa ir par tikai simts cilvēkiem un tikai dividendēm, bet ir vēl arī citi ienākumu veidi, piemēram, kapitāla pieaugums, kas arī tiek aplikts vien ar 10%.

Un te rodas jautājums: ja darba algām ir 23% IIN, plus vēl jamaksā ļoti lielas sociālās iemaksas, – kādēļ cilvēkam, kurš gūst lielus ienākumus un var atļauties savus ienākumus noformēt dažādos veidos, izvēlēties darba algu, ja nodokļu atšķirība starp dažādām ienākumu formām ir tik milzīga? Kamēr būs šādas nodokļu likmju atšķirības dažādu ienākumu veidiem, lielo algu saņēmēju Latvijā vienmēr būs ļoti maz.

Finanšu ministrijas piedāvātajam diferencētā neapliekamā minimuma modelim ir vēl arī citi būtiski trūkumi. Tas paredz, ka strādājošie, kuru bruto alga pārsniedz 1500 eiro, neapliekamo minimumu nākotnē vairs nesaņems vispār, bet tas pakāpeniski tiks samazināts visiem, kuru alga bruto pārsniedz 380 eiro mēnesī. Sanāk, ka Latvijā neapliekamais minimums tiks samazināts vai atņemts tiem, kuru ienākumi ir pat zemāki nekā daudzās citās ES valstīs noteiktā minimālā alga.

Lai saprastu, cik tad katram būs neapliekamais minimums šajā „vienkāršajā” sistēmā, nāksies piemērot īpašu aprēķināšanas formulu. Turklāt neapliekamais minimums darba algām vairs netiks piemērots ik mēnesi, bet to reizi gadā kā pārmaksātus nodokļus atgūs tikai tie strādājošie, kuri VID iesniegs gada ienākuma nodokļa deklarācijas. Tas nozīmē to, ka regulārie ikmēneša ieguvumi saruks visiem. Tomēr cilvēkam, kurš saņem algā dažus simtus, katrs nopelnītais eiro ir nepieciešams konkrētajā mēnesī un komunālos rēķinus ir grūti atlikt līdz deklarācijas iesniegšanai.

Noteikti būs gana daudz sētnieku, ugunsdzēsēju, šoferu, medmāsu, sociālo darbinieku un citu profesiju pārstāvju, kuri dažādu iemeslu dēļ deklarācijas VID neiesniegs. Kāds nepratīs, cits būs pārāk aizņemts vai noguris darbā, vēl kāds vienkārši nesapratīs likuma prasības… Un tie nav cilvēki, kuri var atļauties algot grāmatvedi vai konsultantu. Nepiemērojot neapliekamo minimumu uzreiz, faktiski valsts būs uz aptuveni pusotru gadu aizņēmusies naudu no sabiedrības sociāli mazaizsargātākās daļas. Turklāt uzkrāvusi administratīvo slogu gan VID, gan mazo algu saņēmējiem. Un ietaupījusi uz tiem, kuri deklarācijas neiesniegs.

Šī nozīmīgā IIN reforma paredz radīt sarežģītu sistēmu, kas būs grūti saprotama lielākajai sabiedrības daļai un faktiski pārdalīs nodokļus tikai mazo darba algu saņēmēju un vidusslāņa starpā, tādējādi atņemot naudu viduslānim un sniedzot niecīgu atbalstu mazaizsargātākajiem. Bet lielo ienākumu guvēji – tie, kuri pelna no kapitāla pieauguma, – faktiski arvien paliks priviliģētā statusā ar ļoti zemu nodokļu slogu.

Alternatīva tam ir ieviest klasisku un vienkāršu progresīvo nodokļu sistēmu, kas ir pārbaudīta un veiksmīgi funkcionē vairumā ekonomiski veiksmīgu demokrātisko valstu. Klasiska progresīvā nodokļu sistēma paredz, ka noteiktam ienākumu līmenim tiek piemērota konkrēta nodokļu likme, respektīvi, nodokļu likme tiek attiecināta uz konkrētu ienākumu daļu. Un ienākumu zemākajai daļai likme ir niecīga, bet tā pākāpeniski pieaug. Turklāt to nedrīkst attiecināt tikai uz darba algu, bet jāiekļauj apliekamajā bāzē visi ienākumi.

Biedrība PROGRESĪVIE ir vairākkārtīgi ar šādiem piedāvājumiem vērsusies pie Finanšu ministrijas un Saeimas frakcijām. Līdzīgus piedāvājumus esam snieguši arī manabalss.lv, un tos ir parakstījuši tūkstošiem cilvēku.
No Saeimas deputātiem esam saņēmuši dažādas atbildes uz mūsu priekšlikumiem – gan vienkāršu atrunāšanos (kas vairāk izklausās nevis pēc „nevaram”, bet gan pēc „negribam”), gan deputātu pašu redzējumus par to, kādai progresīvai nodokļu sistēmai būtu jābūt.

Pozitīvi ir tas, ka šķiet, vairums deputātu sliecas to atbalstīt. Tomēr tālāku šī jautājuma virzību parlamentā kavējis ir tas, ka katrai frakcijai un nereti arī deputātam ir savs redzējums un sava vīzija, bet nav bijis neviena deputāta, kuram tā būtu prioritāte un kurš šos viedokļus apkopotu un saskaņotu.

Tādēļ mums bija liels prieks, ka Saeimas deputāts Igors Pimenovs šā gada budžeta gatavošanas procesā parlamentā izskatīšanai iesniedza piedāvājumu ieviest klasisku progresīvo nodokļu sistēmu, kas bija balstīta tieši uz mūsu biedrības priekšlikumu. Patīkami arī tas, ka par priekšlikumu nobalsoja ne vien opozīcijas deputāti, bet pozīcijas vidū bija tādi, kuri atturējās.

Piedāvājums paredzēja ienākumu daļai līdz 1200 eiro mēnesī piemērot 15% IIN likmi, no 1201 eiro līdz 2000 eiro 25% likmi, bet ienākumu daļai virs 2000 eiro piemērot 30% likmi. Līdzās būtu jāapaugstina arī neapliekamais minimums, arī par apgādībā esošām personām. Un likmes jāttiecina uz visiem ienākumu veidiem, ne tikai darba algu. Vai tas nav vienkāršāk un saprotamāk nekā diferencētais neapliekamais minimums?

Šie cipari nav akmenī cirsti – tie ir diskutējami, labojami un pilnveidojami. Tomēr, ja ritenis ir jau izgudrots, mums nav jāmēģina to izgudrot vēlreiz. Un progresīvai nodokļu sistēmai ir jākalpo kā instrumentam, kas palīdz izveidot sabiedrību ar plašu vidusslāni, lai nodrošinātu valstī ilgtspējīgu ekonomisko attīstību, sociālo stabilitāti un drošību.

Jau 25 gadus mēs veicam izvēli starp zemiem nodokļiem kapitālam un augstiem darbaspēkam. Izvēle vienmēr nosvērusies par labu kapitālam, solot, ka tā piesaistīsim investīcijas, radīsim darbavietas un nodrošināsim veiksmīgu attīstību. Šāda politika investīcijas ļāvusi piesaistīt galvenokārt nozarēs, kurās nav liels nodarbināto skaits, jo nodokļu politika vienkāršās darba vietas investoru acīs padarījusi ļoti dārgas.
Tas ir viens no iemesliem, kādēļ darbaspējīgi cilvēki pamet valsti. Bet kapitāls ilgtermiņā arī te nepaliks, jo tam vajag cilvēkus.

Ja argumenti, ko šodien dzirdat, nav pietiekami, ieklausīsimies beidzot starptautiskās organizācijās – tādās kā OECD, SVF, Eiropas Komisija, – kas arvien biežāk un skaidrāk norāda, ka nodokļu slogs Latvijā ir sadalīts nesamērīgi un sociālā nevienlīdzība ir viens no galvenajiem draudiem Latvijas ilgtspējīgai attīstībai.

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Nodokļu akrobāti

Foto:Jānis Džerijs Šterns
Foto:Jānis Džerijs Šterns

Finanšu ministrija, vadoties pēc koalīcijas iniciatīvas, ir aktīvi ķērusies pie ar iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) neapliekamā minimuma diferencēšanas. Šī iniciatīva nereti no koalīcijas puses tiek piedāvāta kā atbilde jautājumam par to, kad Latvijā varētu tikt ieviesta progresīva nodokļu sistēma un sperti soļi nevienlīdzības mazināšanai.

Ja niez mugura, var to vienkārši pakasīt, pasniedzoties pār plecu vai sānu. Bet var arī veikt akrobātisku triku, stiepjot roku starp kājām… Līdzīgi var komentēt Finanšu ministrijas piedāvāto variantu neapliekamā minimuma diferencēšanai, ar ko tā cer mazināt nevienlīdzību. Lielākajā daļā ES valstu, kā arī citās ekonomiski veiksmīgās demokrātijās ir ieviesta progresīva nodokļu sistēma, vienkārši piemērojot noteiktas nodokļu likmes konkrētai ienākumu daļai. Turklāt neapliekamais minimums, tāpat kā zemākās nodokļu likmes, attiecas kā uz lielo ienākumu guvējiem, tā mazo algu saņēmējiem, jo likme tiek piemērota konkrētai ienākumu daļai, nevis visiem cilvēka ienākumiem.

No valdošo politiķu puses mums regulāri tiek stāstīts, ka Latvija ir ļoti īpaša, jo Latvijai veiksmīgās valstīs pārbaudītas lietas neder. Mums nepieciešama „akrobātiska izlocīšanās”. Šķiet, ka šie politiķi dzīvo kādā citā realitātē pastāvošā karaļvalstī un uzskata, ka vēl viens eksperiments ar Latvijas nodokļu politiku ir tieši tas, kas mūsu sabiedrībai un ekonomikai ir vajadzīgs.

Tāpat ilgus gadus mums stāstīts, ka viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ nevaram ieviest progresīvu nodokļu sistēmu, ir tas, ka tā ir sarežģīta, grūti administrējama – un līdz ar to tās sniegtie ieguvumi neatmaksāsies. Bet tagad Finanšu ministrija sagatavojusi pārsteigumu, kas paredz ienākuma nodokļa sistēmas aprēķināšanu sarežģīt līdz nepazīšanai, bet niecīgs labums no tās būs tikai pašiem trūcīgākajiem.

Finanšu ministrijas piedāvātais modelis paredz, ka strādājošie, kuru bruto alga pārsniedz 1500 eiro, neapliekamo minimumu vairs nesaņems vispār, bet tas pakāpeniski tiks samazināts visiem, kuru alga bruto pārsniedz 380 eiro mēnesī. Sanāk, ka Latvijā neapliekamais minimums tiks samazināts vai atņemts tiem, kuru ienākumi ir pat zemāki nekā daudzās citās ES valstīs noteiktā minimālā alga. Rezultātā piedāvātā sistēmā sniegs nelielu atbalstu pašu zemāko algu saņēmējiem, bet slogs tiks palielināts jau tā niecīgajam vidusslānim. Bet lielo ienākumu guvējus šie grozījumi faktiski neskars.

Lai saprastu, cik tad katram būs neapliekamais minimums šajā „vienkāršajā” sistēmā, nāksies piemērot īpašu aprēķināšanas formulu. Turklāt neapliekamais minimums darba algām vairs netiks piemērots ik mēnesi, bet to reizi gadā kā pārmaksātus nodokļus atgūs tikai tie strādājošie, kuri VID iesniegs gada ienākuma nodokļa deklarācijas. Tas nozīmē to, ka regulārie ikmēneša ieguvumi saruks visiem. Protams, ministram Reiram ir grūti iedomāties, ka cilvēkam, kurš saņem algā dažus simtus, katrs nopelnītais eiro ir nepieciešams konkrētajā mēnesī un komunālos rēķinus ir grūti atlikt līdz deklarācijas iesniegšanai.

Gan jau arī jaunā modeļa izgudrotāji ministra pārraudzībā ir padomājuši par to, ka būs gana daudz sētnieku, ugunsdzēsēju, šoferu, medmāsu, sociālie darbinieku un citu profesiju pārstāvju, kuri dažādu iemeslu dēļ deklarācijas VID neiesniegs. Kāds nepratīs, cits būs pārāk aizņemts vai noguris darbā, vēl kāds vienkārši nesapratīs likuma prasības… Un atkal nevienlīdzības mazināšanas vietā valsts būs ietaupījusi tieši uz sociāli mazaizsargātākajiem.

Bet lielo ienākumu guvējus, kā jau minēju, šī reforma faktiski neskars. Nav noslēpums, ka Latvijā lielo algu saņēmēju ir pavisam maz, jo parasti šīs grupas pārstāvji izvēlas savus ienākumus nenoformēt kā darba algu, bet saņemt tos citos veidos un nodokļos samaksāt vien 10% no ienākumiem. Turklāt tas dod iespēju nemaksāt arī sociālo nodokli. Lai arī lielo algu saņēmēji, kuru ikmēneša ienākumi pārsniedz 4050 eiro, no sociālā nodokļa maksāšanas virs šīs summas Latvijā ir atbrīvoti! Tā vien šķiet, ka šī sociālā grupa koalīcijas skatījumā ir neaizskarama – un uz to, ka darba algu nodokļi tiks izlīdzināti ar kapitāla nodokļiem, nav ko cerēt. Bet kamēr tas nenotiks, lielo ienākumu guvēji ērti optimizēs savus darba algu citā formā…

Iespējams, Finanšu ministrijas piedāvājums līdz apstiprināšanai Saeimā nemaz nenonāks. Nebūtu jau pirmā reize, kad politiķi nāk ar šādiem piedāvājumiem vienkārši tāpēc, lai sabiedrības acīs degradētu progresīvas nodokļu sistēmas ideju.

Tā vien šķiet, ka labējās partijas ir gatavas izdomāt jebko, lai tikai nebūtu jāmaina pamati, uz kuriem uzbūvēta mūsu valsts nodokļu sistēma: būt bagātam Latvijā ir ļoti lēti, bet nabagam – ļoti dārgi.

Ansis Dobelis - "Progresīvo Ideju Kustības" priekšsēdētājs

Ansis Dobelis: Latvijā izdzīvo stiprākais!

Foto:Jānis Džerijs Šterns
Foto:Jānis Džerijs Šterns

Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, kad cīņā par brīvību un demokrātiju solidāri stāvējām plecu pie pleca, uzvaras gājienu ir piedzīvojis individuālisms. Devīzi „izdzīvos stiprākais” sabiedrībā plaši tiražējuši un popularizējuši gan politiķi, gan dažnedažādi eksperti, gan masu mediji. Rezultātā šis princips jūtams gan cilvēku savstarpējās attiecībās, gan veiksmīgi nostiprināts pat mūsu valsts likumdošanā.

Labs piemērs tam ir Latvijas nodokļu politika. Lai gan veiksmīgās demokrātiskās valstīs nodokļu politikas pamatā ir likta solidaritāte, pie mums ir gluži pretēji. Kamēr darba ņēmējs ar zemiem vai vidējiem ienākumiem no savas algas nodokļos spiests samaksāt vairāk nekā 40%, lielo ienākumu guvēji, kuriem apstākļi bieži ļauj variēt ar ienākumu gūšanas formu, no saviem ienākumiem nodokļos var maksāt vien 10%. Turklāt tiek uzskatīts, ka no šiem cilvēkiem lielākus nodokļus prasīt nedrīkst – viņi ir daudz strādājuši, riskējuši, ieguldījuši laiku un naudu, lai kļūtu bagāti. Bet vai ugunsdzēsējs un policists neriskē? Vai skolotāji un medmāsas, strādājot vairākas slodzes, neiegulda savu potenciāli brīvo laiku? Jā, stiprie un veiksmīgie tak neizvēlēsies tādas profesijas! Paši vainīgi, ka kļuva par sociālajiem darbiniekiem, sētniekiem, robežsargiem.

Ne vien nodokļos, bet arī valsts sniegtajos pakalpojumos mēs jūtam devīzi „izdzīvos stiprākais”. Piemēram, ja esi no savas darba algas godīgi maksājis nodokļus, tas vēl nenozīmē, ka savlaicīgi varēsi tikt pie ārsta. Lai tiktu pie speciālista valsts slimnīcā, rindā var nākties gaidīt mēnešiem ilgi. Un bez rindas tajā pašā valsts slimnīcā pie valsts algota speciālista tiks tie, kuri varējuši atļauties nopirkt papildus veselības apdrošināšanu. Līdzīgi principi ir ielikti arī mūsu izglītības sistēmā, ģimeņu atbalsta politikā un pat dažādu sabiedrības grupu komunikācijā ar valsti.

Rezultātā esam uzcēluši valsti, kurā viena trešdaļa sabiedrības dzīvo nabadzībā vai tuvu tai, sociālās nevienlīdzības līmenī esam starp Eiropas valstu „pirmrindniekiem”, bet masveidīga emigrācija ir labs veids, kā risināt bezdarba problēmas… Toties neliela sabiedrības daļa, tie stiprākie, kuri izvēlējušies pareizās profesijas, dzīvo ļoti labi.

Tomēr viss nav tik drūmi. Neskatoties uz plašo individuālisma slavināšanu, sabiedrībā arvien vairāk vērojamas dažādas solidaritātes izpausmes. Īpaši tas jūtams situācijās, kad visi kopā saskaramies ar pārbaudījumiem vai traģēdijām. Piemēram, pēc „Maxima” veikala sabrukšanas liela sabiedrības daļa iesaistījās palīdzības sniegšanā un ziedojumu vākšanā cietušajiem un viņu tuviniekiem. Arvien vairāk cilvēki līdzdarbojas dažādās labdarības kampaņās un atsaucas aicinājumiem ziedot līdzcilvēkiem, kuriem nepieciešama medicīniskā palīdzība, dārgi medikamenti, sociālā aprūpe vai vienkārši atbalsts, lai izrautos no krīzes situācijas dzīvē. Arī mākslinieki un mūziķi biežāk rīko dažādas oriģinālas labdarības akcijas, bet ziedojumu kastītes pie veikalu kasēm jau kļuvušas pašsaprotamas.

Tas parāda, ka solidaritātes princips joprojām sabiedrībā ir dzīvs. Brīžiem pat šķiet, ka tā iegūst jaunu elpu. Katrā ziņā, sabiedrība solidaritātē ir platu soli priekšā valstij! Diemžēl politiķi to neizmanto, lai mainītu līdzšinējo praksi. Gluži pretēji… Šķiet, ka par pieņemamām ir kļuvušas situācijas, kad cilvēks krīzes brīdī vēršas pie valsts vai pašvaldības pēc palīdzības, bet saņem atteikumu kopā ar ieteikumu pēc palīdzības vērsties pie labdarības organizācijām. Organizācijas, kas administrē ziedojumu vākšanu, faktiski ir kļuvušas par valsts funkciju pildītājām. Un labējiem politiķiem šāda situācija ir ērta un pieņemama. Galu galā, arī izmaksas var šķist lētākas, jo vienmēr būs daļa cilvēku, kas palīdzību lūgt neuzdrīkstēsies.

Tomēr ilgtermiņā tas nav ne lēti, ne izdevīgi. Ja valstiskajos mehānismos (nodokļu politikā, sociālās palīdzības sistēmā, veselības aprūpē utt.) solidaritātes princips izpaužas vāji vai nav vispār un kā alternatīva tiek piedāvāta ziedojumu lūgšana, – daudziem, kuriem palīdzība tiešām nepieciešama, tas var likt justies pazemojoši. Nonākot grūtībās, cilvēks tiek nostādīts lūdzēja lomā, liekot tam justies kā neveiksminiekam un nastai saviem līdzcilvēkiem. Tas ne vien daļu cilvēku attur no palīdzības lūgšanas, bet plašā sabiedrības daļā rada apziņu par sociālo nedrošību.

Esmu pārliecināts, ka ir pienācis laiks solidaritāti iestrādāt valsts mehānismos un izbeigt pazemot cilvēkus. Ja absolūts vairākums ES valstu ir varējušas ieviest progresīvu nodokļu sistēmu, nenostādīt šauras sabiedrības grupas priviliģētā stāvoklī, ieviest funkcionējošu sociālās drošības sistēmu, – nav iemeslu, lai arī mēs to nevarētu. Nepieciešama tikai politiskā griba un sabiedrības pieprasījums. Cilvēkam, kurš maksā nodokļus, ir jājūtas drošam, ka neatkarīgi no tā, kādu profesiju izvēlējies, krīzes situācijā viņš saņems nepieciešamo palīdzību bez lūgšanas. Ziedojumi būtu jāvāc to cilvēku labā, kas cietuši karā, dabas katastrofās vai cieš badu trešajās pasaules valstīs, nevis ikdienišķām vajadzībām – kā medikamentiem, skolas precēm, pajumtei mūsu līdzcilvēkiem… Mēs taču dzīvojam valstī, kas pretendē tūdaļ iestāties OECD?!

Politiķi bieži pat neapzinās, cik būtiska ir sociālā drošība cilvēkiem, kuri lemj – emigrēt no Latvijas vai palikt šeit. Tā ir vitāli būtiska sabiedrības kopējam veselības līmenim, darbaspēka kvalitātei, – un būtisks priekšnosacījums, lai uzlabotos valsts demogrāfiskā situācija. Un bez solidaritātes principiem valsts politikā sociālo drošību radīt nespēsim.

Ansis Dobelis - "Progresīvo Ideju Kustības" priekšsēdētājs