Uzņēmumu reģistrs apstiprina partijas PROGRESĪVIE dibināšanu

Trešdien, 2017. gada 8. martā, LR Uzņēmumu reģistrs ir ierakstījis politisko partiju reģistrā jauno partiju “PROGRESĪVIE”.

Partijas dibināšanas sapulce notika 25. februārī un pulcēja 223 dibinātājus. Jaunā partija apvieno progresīvi domājošus cilvēkus, lai piedāvātu alternatīvu Latvijas stagnējošajai politiskajai videi.

Atšķirībā no Latvijas politiskajām tradīcijām, progresīvie lēmuši vienoties ap idejām un to realizēšanas ceļiem, nevis vienu līderi, kura motīviem tiek pakārtota partijas darbība. Kopš dibināšanas sapulces pieteikumus uzņemšanai biedru pulkā aizpildījuši vairāki desmiti cilvēku, un kopskaits jau pārsniedz 300. Vairāk nekā 40% no jaunās partijas biedriem ir sievietes.

Gandarījumu par LR Uzņēmumu reģistra pozitīvo lēmumu neslēpa PROGRESĪVO vadītājs Māris Graudiņš:

“Partijas dibināšanas procesa birokrātiskums un dārdzība mums vēlreiz atgādināja, ar kādu administratīvo slogu ikdienā saskaras Latvijas uzņēmēji.

Līdzīgi kā Ziemeļvalstīs, valstij ir vairāk jāuzticas saviem pilsoņiem un to vēlmei paveikt labas lietas. Nevis, lai izvairītos no dažiem negodprātīgajiem, visu sabiedrību apkraut ar prasībām, ierobežojumiem, likumu un normu kaudzi. Tas kavē valsts veiksmīgu attīstību, un viens no mūsu galvenajiem uzdevumiem būs šī birokrātiskā sloga samazināšana”.

Jaunā politiskā partija iestāsies par to, lai Latviju ekonomiski, sociāli un politiski tuvinātu Ziemeļvalstu modelim. Latvijas ekonomikā ir nepieciešamas nozīmīgas reformas, sākot ar ekonomikas politikas pamatu – nodokļu politiku.

PROGRESĪVIE uzskata: Latvijā ir jāievieš progresīvā nodokļu un nodevu sistēma, kurā pēc progresivitātes principa tiek piemērotas vienādas ienākuma nodokļa likmes visiem ienākumiem – gan darba algai, gan kapitāla pieaugumam, gan citiem ienākumiem. Vidusslānim, ģimenēm ar bērniem un trūcīgajiem valsts iedzīvotājiem ir jāsamazina nodokļi un nodevas. Nodokļu slogs no darbaspēka jāpārceļ uz patēriņu, tādējādi veicinot ražošanas attīstību.

Tāpat partijas veidotāji norāda, ka Latvijas valsts un sabiedrība jāveido uz atvērtības un iekļaušanas principiem. Latvijā ir atlicis tik maz iedzīvotāju, ka ir būtiski rūpēties, lai visi šeit jūtas novērtēti, drošībā un spējīgi realizēt savu potenciālu.

Visiem pilsoņiem neatkarīgi no to mantiskā stāvokļa, dzimuma, reliģiskiem vai politiskiem uzskatiem, seksuālās orientācijas, vai nacionalitātes ir jānodrošina vienlīdzīgas iespējas un tiesības, tādējādi veicinot saliedētas sabiedrības veidošanos.

Jānis Džerijs Šterns www.virziens.lv

Sestdien taps PROGRESĪVĀ partija


Sestdien, 25. februārī, Rīgā tiks dibināta politiska partija, kas apvienos progresīvi domājošus cilvēkus, lai piedāvātu alternatīvu Latvijas stagnējošajai politiskajai videi. Atšķirībā no Latvijas politiskajām “tradīcijām”, partijā biedri vienosies ap idejām un to realizēšanas ceļiem, nevis vienu līderi, kura motīviem tiek pakārtota partijas darbība.

Partijas veidošanas iniciatīva nāk no biedrības PROGRESĪVIE biedriem un atbalstītājiem. Kā norāda Ervins Labanovskis, viens no dibināšanas iniciatoriem: ”Agri vai vēlu mēs būtu nonākuši pie tā, ka Latvijā izveidojas moderna kreisa politiskā partija. Tomēr šoreiz to pasteidzināja valdošo partiju mazspēja – mēs visi atceramies bardaku, kas tika radīts nodokļu politikā pieņemot šī gada budžetu. Lai gan politiķi pirms tam runāja, ka jāmazina nodokļu slogs darbaspēkam, ka jāpārceļ tas uz kapitālu, ka jāievieš progresīva nodokļu sistēma, rezultāts bija pilnīgi pretējs – atkal smagāko nodokļu pieaugumu saņēma tieši mazie uzņēmēji. Tas lika izšķirties, ka vienīgā iespēja ir rīkoties pašiem”.

Jaunā politiskā partija iestāsies par to, lai Latviju ekonomiski, sociāli un politiski tuvinātu Ziemeļvalstu modelim. Latvijas ekonomikā ir nepieciešamas nozīmīgas reformas, sākot ar ekonomikas politikas pamatu – nodokļu politiku. Latvijā ir jāievieš progresīvā nodokļu un nodevu sistēma, kurā pēc progresivitātes principa tiek piemērotas vienādas ienākuma nodokļa likmes visiem ienākumiem – gan darba algai, gan kapitāla pieaugumam, gan citiem ienākumiem. Vidusslānim un trūcīgajiem valsts iedzīvotājiem ir jāsamazina nodokļi un nodevas. Nodokļu slogs no darbaspēka jāpārceļ uz patēriņu, tādējādi veicinot ražošanas attīstību.

Tāpat partijas veidotāji norāda, ka Latvijas valsts un sabiedrība jāveido uz atvērtības un iekļaušanas principiem. Mūsu Latvijā ir atlicis tik maz, ka ir būtiski rūpēties, lai visas sabiedrības grupas šeit jūtas novērtētas, drošībā un spējīgas realizēt savu potenciālu. Visiem pilsoņiem neatkarīgi no to mantiskā stāvokļa, dzimuma, seksuālās orientācijas, reliģiskiem vai politiskiem uzskatiem, nacionalitātes ir jānodrošina vienlīdzīgas iespējas un tiesības, tādējādi veicinot saliedētas sabiedrības veidošanos.

Interesenti ar topošās politiskās kustības pamatprincipiem var iepazīties un dibināšanas sapulcei reģistrēties interneta vietnē www.progresivapartija.lv.

Dibināšana sapulce notiks Rīgā, Durbes ielā 4. Sapulces sākums plānots plkst. 11:00, bet reģistrācija tai sāksies jau no plkst. 9:00.

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Foto orientēšanās – brīvdienu iespēja!

Image - Copy
Piektdien, 1. maijā, Latvijā un vēl vairāk kā 80 valstīs tiks atzīmēti darba svētki. Šī diena nav talkas diena vai vienkārši pavasara brīvdiena. Šajā dienā tiek atzīmēta iepriekšējo paaudžu cīņa par darba ņēmēju tiesībām. Pateicoties tai mēs šodien strādājam 5 dienas nedēļā un 8 stundas dienā, nevis 7 dienas nedēļā un 16 stundas dienā, mums ir darba līgumi, iespēja stāties arodbiedrībā, minimālā alga, darba drošības noteikumi un iespēja savas tiesības aizstāvēt tiesā!

Biedrības PROGRESĪVIE aicina šo dienu atzīmēt aktīvā veidā, atceroties un novērtējot mums dotās brīvības, iespējas un tiesības.

Aicinām ikvienu interesentu piedalīties DARBA SVĒTKU PROGRESĪVAJĀ foto orientēšanās piedzīvojumā, kurā meklēsim, atpazīsim un iemūžināsim Rīgas centrā esošos objektus, kam ir būtiska nozīme Latvijas vēsturē, cīņā par darba tiesībām un mūsu šodienas politiskajā dzīvē.

• Piedalīties var ikviens. Komandā 1 līdz 3 cilvēki;
• Tiekamies 1. maijā pulksten 16:00 Līvu laukumā pie Coffee Tower;
• Norises laiks – 2 stundas (līdz 18:00);
• Katrai komandai jābūt līdzi vismaz vienai digitālajai fotokamerai, kurā iespējams iemūžināt līdz 40 fotoattēliem (loģiski – der arī atbilstoši telefoni);
• Labākajām komandām BALVĀS dāvanu kartes no veikala Dabasdobe.lv. Pirmajai vietai – 35 eiro, otrajai – 25 eiro, bet trešajai 15 eiro! + arī veicināšanas balvas!

Piesaki savu komandu ŠEIT

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Domā un dari 2014. gadā!

Image

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Progresīvi nodokļi-kāda būtu mana alga?

Cik es saņemtu “uz rokas”, ja Latvijā ieviestu progresīvu ienākumu nodokļu sistēmu, kā tas ir modernās Eiropas valstīs? Lūk – ērta iespēja pārbaudīt!

Tev tikai jānorāda darba alga pirms nodokļu nomaksas un apgādībā esošo personu skaits! Kalkulators ļauj aprēķināt standarta darba algas apmēru un par pamatu ir izmantots biedrības PROGRESĪVIE piedāvājums Saeimai taisnīgi mazināt darba spēka nodokļus (piedāvājums).








Alga pēc progresīvā nodokļa: Ls

Ja atbalsti taisnīgu darba spēka nodokļu samazināšanu, apliecini to parakstoties ŠEIT!

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

ROKAS NOST NO DARBA LIKUMA!

sargat_darba_likumu
MĒS NEDRĪKSTAM TO PIEĻAUT!

ROKAS NOST NO DARBA LIKUMA!

Darba devēji ir sākuši aktīvi rīkoties, lai valdības kabinetos virzītu idejas par kārtējo darbinieku tiesību ierobežošanu!

Darba devēji negrib maksāt par virsstundām!
Darba devēji grib atņem tiesības arodbiedrībām aizstāvēt savus biedrus!

„Jostu savilkšanas un tiesību samazināšanas” periods ir beidzies, tā arī neradot jaunas darbavietas un lielāku drošību strādājošajiem.

Darba devēju priekšlikumi neatbilst šīs dienas vajadzībām, vērtībām un realitātei – aizsargāt darbiniekus Latvijas Republikas demokrātiskuma un labklājības stiprināšanai!

LATVIJAS BRĪVO ARODBIEDRĪBU SAVIENĪBA AICINA:
PARAKSTĪSIMIES PAR MŪSU TIESĪBĀM!

Paraksties ŠEIT

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Kampaņai ir nepieciešams Jūsu un Latvijas atbalsts!

Atbalstot arodbiedrību LAKRS, kas piedalās EPSU uzsāktajā kampaņā, aicinam visus Latvijas iedzīvotājus iesaistīties uzsāktās kampaņas parakstu vākšanā. Atsevišķi pievienota sīkāka informācija – parakatu veidlapa (vārds, uzvārds, dzimšanas datums un vieta, valsts piederība, personas kods, datums un paraksts), kampaņas logo un kampaņas informācisas izklāsts. Šo informāciju, lūdzam, izvietot cilvēkiem pieejamās vietās un aicināt atstāt savu parakstu. Continue Reading

Ilmārs Gromuls

Valsts kā komercbanka


Tieši nodokļu politika ir galvenais instruments, kas ir Latvijas politiķu rokās un ļauj būtiski ietekmēt ekonomikas attīstību. Lemjot par nodokļu likmēm un sistēmu kopumā, veicam izvēli – kādu tautsaimniecību un sabiedrību vēlamies redzēt Latvijā. Nodokļu sistēma mums ļauj attīstīt ražošanu vai finanšu sektoru, spekulatīvu biznesu vai tādu, kurā tiek radītas jaunas vērtības; tā dod iespēju radīt spēcīgus mazos un vidējos uzņēmumus vai veicināt tikai lielkapitālam piederošu biznesu. Nodokļu slogs un tā sadalījums arī nosaka, vai dzīvosim bagātā un apmierinātā sabiedrībā, vai tomēr būsim nabadzīgi un nevienlīdzīgi.

Līdz šim nodokļu politika Latvijā veidota tāda, kas veicina spekulatīvu biznesu ar mazu nodarbināto skaitu, tā ir draudzīgāka lielkapitālam, kavē vietējo mazo un vidējo uzņēmumu attīstību un izaugsmi. Latvijas nodokļu sistēma arī veicina sociālo noslāņošanos un arvien pieaugošu nevienlīdzību. Ne tikai šī brīža nodokļu politika veicina nevienlīdzību, bet arī pabalstu sistēma. Pabalstiem nedrīkstot noteikt maksimālo apmēru, jo tad bagātajiem nebūs motivācijas maksāt nodokļus – tā ačgārno pabalstu sistēmu ačgārni skaidro vadošie ministri.

Tas viss liek domāt, ka valsts vairs netiek vadīta vienkārši kā uzņēmums, kā tas bija Šķēles laikā, bet jau specifiskāk – kā komercbanka. Tam, kuram ir vairāk naudas, ir pieejami labāki un dāsnāki valsts pakalpojumi, lielāki pabalsti un sociālās garantijas, kurām bieži nav noteikti pat maksimālie apmēri. Gluži kā bankā – jo Tev vairāk naudas, jo zemāki kredītprocenti un citas dāsnas klienta priekšrocības. Savukārt, ja esi ar zemiem ienākumim, labākajā gadījumā varēsi tikt pie patēriņa kredīta ar nesamērīgiem procentiem.

No banku sektora nākošie politiķi – gan esošie, gan bijušie, – šķiet nesaprotam, ka valsts nav banka, uzņēmums vai virtuāla grāmatvedības bilance, kur „gali vienkārši jāsavelk kopā”. Valsts ir sociāls institūts, kur par cipariem svarīgāki ir cilvēki.

Esošā nodokļu sistēma gadiem ilgi tikusi attaisnota ar visdažādākajiem stereotipiem un mītiem. Viens no tiem – zemie nodokļi lielo algu saņēmējiem ļaušot mums piesaistīt ārvalstu investīcijas un radīt jaunas darba vietas, veicināšot ekonomikas attīstību un izaugsmi. Katrs pats varam secināt, cik šādi apgalvojumi ir patiesi un kur 20 gadu laikā mūsu ekonomika ir nonākusi… Pēc piesaistītajām ārvalstu investīcijām esam ES lejasgalā, bet ar to radītajām jaunajām darba vietām mums ir pārliecinoša pēdējā vieta pat starp Baltijas valstīm.

Patiesībā tieši progresīva nodokļu sistēma ļoti daudzās valstīs pierādījusi, ka tā var būt būtisks instruments ekonomikas straujākai izaugsmei, konkurētspējas veicināšanai, tieši uz ražošanu orientētas ekonomikas veidošanai, ēnu ekonomikas mazināšanai un kopējās sabiedrības labklājības celšanai.

Taisnīgāki nodokļi kā vietējās uzņēmējdarbības stimuls

Šobrīd vidējā bruto darba samaksa Latvijā ir 485 lati, un no tās mēs maksājam augstākos darbaspēka nodokļus Eiropas Savienībā. Kopējais darbaspēka nodokļu slogs Latvijā ir apmēram 45 %, kas ir vienāds gan lielo, gan mazo algu saņēmējiem. Tomēr, apzinoties, ka bagātie cilvēki bieži ienākumus gūst ne no darba algas, bet no dividendēm, kapitāla pieauguma vai nekustāmā īpašuma, varam teikt, ka viņu ienākumi tiek aplikti pat ar trīs reizes mazākām nodokļu likmēm.

Tas nozīmē, ka absolūtajam vairākumam no darba ņēmējiem, kuri saņem mazas vai vidējas algas, lielu daļu savu ienākumu nākas samaksāt nodokļos. Tādējādi šie cilvēki faktsiki tiek izslēgti no aktīvas ekonomiskās dzīves – samaksājot mājokļa izdevumus un iegādājoties pārtiku, 90% Latvijas sabiedrības neatliek līdzekļu citu preču iegādei.

Ja mēs palielinātu neapliekamo minimumu un samazinātu IIN tieši mazo un vidējo algu saņēmējiem, mēs dotu būtisku stimulu vietējai ekonomikai: pirmkārt, šie cilvēki parasti nevar atļauties pirkt dārgas importa preces – kā elektropreces, automašīnas, – vai doties ārzemju ceļojumos, bet ienākumu pieaugumu galvenokārt novirzītu tieši pirmās nepieciešamības preču iegādei, kas lielākoties tiek ražotas Latvijā. Savukārt, turīgie papildus ienākumus daudz biežāk iztērēs importa precēm vai, piemēram, dodoties ārzemju ceļojumā. Otrkārt, atšķirībā no turīgajiem, kuri no saviem ienākumumiem var veidot uzkrājumus, mazo un vidējo algu saņēmēji šo naudu tūlīt laistu ekonomikā, tādējādi valstij radot papildus ieņēmumus no PVN, bet privātajam sektoram – radot preču noietu un pieprasījumu, stimulējot to izaugsmi un jaunu darba vietu radīšanu.

Tas būtu būtisks atbalsts ļoti daudzām vietējām nozarēm, piemēram, pārtikas ražotājiem, vietējam tūrismam, izklaides industrijai. Nemaz nerunājot par to, ka, uzlabojoties cilvēku materiālajai situācijai, viņi paši kļūtu ekonomiski aktīvāki un daudz ātrāk, biežāk nonāktu paši pie savu ideju realizācijas biznesā.

Šobrīd jauna darba vieta – ļoti dārga

No netaisnīgās nodokļu sistēmas cieš ne vien strādājošie, bet arī darba devēji. Katrs jauns darbinieks uzņēmumam izmaksā ļoti dārgi. Būtu saprotams, ja 45% nodokļos būtu jāmaksā par vadošo darbinieku ar lielu algu, bet neadekvāti lielais slogs gulstas pat uz vienkāršākā darba veicēju ar mazu algu. Līdz ar to uzņēmējs nevar samaksāt cilvēkam par darbu tādu samaksu, kā darbinieks būtu pelnījis. Tas, savukārt, mazina darbanieka motivāciju labi veikt savus pienākumus, sadārdzina Latvijā ražotās vērtības un mazina produktivitāti.

Tadēļ ļoti bieži uzņēmumi, kuri vēlas investēt ražošanā, kas ir darbaspēka ietilpīga, izvēlas savu ražotni atvērt citā valstī. Un pie mums biežāk nāk investīcijas nekustamajā īpašumā, finanšu sektorā vai citā biznesā, kas apgroza lielus līdzekļus un nodarbina vien dažus cilvēkus ar lielu atalgojumu, ko nereti izmaksā citā formā, ne darba algā.

Ja vēlamies ārvalstu investīcijas, īpaši tādas, kas rada jaunas darba vietas un reālas vērtības, ir jāmazina nodokļu slogs tieši mazo un vidējo algu saņēmējiem. Tas veicinātu arī jaunu darbavietu rašanos esošajos uzņēmumos un celtu produktivitāti, jo ļautu darbiniekiem saņemt atbilstošāku samaksu par padarīto.

Cik ilgi valdība uzskatīs, ka nodokļu politikai nav sakara ar ēnu ekonomiku?

Ja tiek aktualizēts jautājums par progresīvo nodokļu sistēmu, vairums politiķu un viņiem pakļauto ierēdņu metas mūs biedēt, ka tas veicinās pēlēko ekonomiku un daudzi slēps savus ienākumus. Pirmā doma, kas man tad ienāk prātā, ir jautājums – vai ES dalībvalstī ir iespējama vēl lielāka pelēkā ekonomika, nekā tas jau šobrīd ir Latvijā – aptuveni 40%?

Šobrīd lielāko pelēkās ekonomikas daļu sastāda tieši mazo un vidējo algu saņēmēji, jo viņi ir spiesti piekrist aplokšņu algu darījumam ar darba devējo. Citādi var nākties zaudēt savu darbu vai uz neto saņemt tik niecīgu atlīdzību, ka izdevīgāk būs kļūt par pabalstu saņēmēju, nevis strādāt. Savukārt, darba devējs gluži vienkārši nevar samaksāt legālu algu ar esošo nodokļu slogu.

Samazinot darbaspēka nodokļus tieši cilvēkiem ar maziem ienākumiem, varam sagaidīt būtisku pelēkās ekonomikas mazināšanos. Jo ne jau mazo uzņēmumu vadītāji un viņu darbinieki ir laimīgi, ka nepārtraukti jāuztraucas par VID pārbaudēm, par sociālo garantiju neesamību; gluži vienkārši – nodokļu slogs nav „ceļams”. Būtiski samazinot darbaspēka nodokļus mazo algu saņēmējiem, būtu adekvāti no valdības arī rosināt vienošanos, ka uzņēmumi pamet pelēko ekonomiku, bet pret tiem, kuri principā nav gatavi maksāt, tiek vērstas attiecīgas represijas. Samaksājami un taisnīgāki nodokļi arī sāks veidot nodokļu maksāšanas kultūru Latvijā un vairos neiecietību pret nemaksātājiem.

Nodokļu sistēmai ir jābūt vienkāršai, saprotamai un tādai, ko var samaksāt. Un lai to var izdarīt jebkurš čakls pilsonis, ne vien saujiņa bagāto. Tādi, kuri „shēmos” un nemaksās, būs vienmēr, un cīņai ar viņiem ir domātas represīvās iestādes. Savukārt, pārējiem ir jādod IESPĒJA samaksāt. Šobrīd šīs iespējas ir maz – un bieži pat nav vispār.

Divi ceļi. Kuru iesim?

Protams, ja uzskata, ka valsti var vadīt un attīstīt ar grāmatvedības programmas starpniecību, tādā gadījumā šādas likumsakarības nesaprast… Tad arī turpmāk kļūsim arvien nevienlīdzīgāki, nabagāki, atkarīgāki no ES palīdzības. Nabadzības un nevienlīdzības sekas būs graujošas ilgtermiņā – mēs iegūsim slimu un mazizglītotu darbaspēku, noziedzību, sabrukušu infrastruktūru, demotivētus strādniekus un citas sociālās problēmas, no kurām izrauties ar katru dienu kļūst grūtāk un grūtāk.

Ir arī alternatīva. Iet to ceļu, ko izvēlējušās labklājības valstis. Tās neieviesa progresīvus nodokļus tikai tad, kad kļuva par labklājības valstīm. Gluži otrādi – tās kļuva par labklājības valstīm, jo ieviesa progresīvu nodokļu sistēmu. Lai ietu šo ceļu, mums šobrīd būtiski jāmazina nodokļu slogs mazajām un vidējām algām – gan mazinot IIN, gan ceļot neapliekamo minimumu. Savukārt, darbaspēka nodokļi lielajām algām var tikt saglabāti esošajā apmērā, jo jau ir gana lieli. Nodokļu sloga palielinājums vajadzīgs uz ienākumiem, kas tiek gūti par dažāda veida spekulatīviem darījumiem. Savukārt, valsts budžets darbaspēka nodokļu samazinājumu varēs kompensēt, būtiski mazinoties pelēkajai ekonomikai, papildus gūstot ienākumus no PVN, atdzīvojoties ekonomikai un rodoties jaunām darba vietām.

Ansis Dobelis - "Progresīvo Ideju Kustības" priekšsēdētājs

PROGRESĪVIE par godīgu tirdzniecību


Jau gadu biedrība “Zaļā brīvība” piešķir zīmi “Godīgai tirdzniecībai draudzīgs” viesnīcām, veikaliem un restorāniem. Šobrīd Zaļā brīvība ir uzsākusi šāda statusa piešķiršanu arī uzņēmumu, nevalstisko organizāciju un valsts iestāžu birojiem.

Zaļās brīvības vadītājs Jānis Brizga: “Ar šo iniciatīvu mēs vēlamies veicināt “Godīgās tirdzniecības”, jeb Fair trade kustības popularitāti Latvijā. Tagad uzņēmumiem, valsts iestādēm un biedrībām būs iespēja pastāstīt arī citiem, ka viņi ir sociāli atbildīgi, iespējams, tādējādi, veicinot citus birojus un cilvēkus rīkoties līdzīgi.”

Biedrības “Progresīvie” vadītājs A.Dobelis: “Mums ir ļoti simpātiska ideja ko pārstāv Godīgās tirdzniecības, jeb Fairtrade kustība, tādēļ priecājamies, ka esam pirmais birojs Latvijā, kurš iegūst Godīgai tirdzniecībai draudzīga biroja statusu. Vienīgais, ko mums ikdienā ir jāapņemas darīt ir dzert Fairtrade sertificēto kafiju, tēju un kakao, respektīvi Fairtrade sertificētus produktus, ko ražo jaunattīstības valstīs un bez kuriem mums ir tik grūti iedomāties ikdienas dzīvi Latvijā. Tādējādi mēs kaut nedaudz samazinām nabadzību un dodam šo valstu zemnieku bērniem lielākas iespējas izglītoties un saņemt atbilstošu veselības aprūpi.”

Runājot par nākotnes plāniem J.Brizga piebilst, ka “Cerams izpratne par šo kustība Latvijā ies plašumā un izpratne par to, kā produkti trešās pasaules valstīs tiek radīti palielināsies, palīdzot izskaust bērnu darbu, cilvēku paverdzināšanu un samazināt dabai nodarīto kaitējumu. Iespējams, kādreiz arī Latvijā, līdzīgi kā Zviedrijā – Malmo, būs sava Fair trade pilsēta.”

Biedrība Zaļā brīvība no šī gada 6. līdz 8.septembrim ar godīgās tirdzniecības stendu piedalīsies BT1 organizētajā izstādē Riga Food 2012, Ķīpsalā. Vairāk informācijas par godīgo tirdzniecību un “Godīgai tirdzniecībai draudzīgs” marķējumu variet saņemt biedrības mājaslapā (http://www.zb-zeme.lv/godiga-tirdznieciba), mūsu stendā Riga Food 2012 izstādē vai rakstot uz janis@zb-zeme.lv.

Fairtrade jeb godīgā tirdzniecība ir alternatīva tirdzniecības sistēma, kura nodrošina, ka ražotāji un audzētāji attīstības valstīs saņem godīgu atlīdzību par savu darbu, netiek nodarīts pāri videi un darba apstākļi ir atbilstoši starptautiski pieņemtiem standartiem, kā arī papildus tiek ieguldīts vietējo nabadzīgo zemnieku veselības aprūpē un izglītībā. Visizplatītākie Fairtrade produkti ir kafija, tēja un šokolāde, un to pārdošanas apjoms pasaulē ar katru gadu palielinās.

Biedrība “Zaļā Brīvība” sadarbībā ar starptautisko Fairtrade organizāciju no 2011.gada piešķirt uzņēmumiem zīmi – Godīgai tirdzniecībai draudzīgs. Šo zīmi var iegūt jebkura viesnīca, restorāns, kafejnīca vai veikals, un tagad arī birojs, kas atbalsta godīgās tirdzniecības principus un saviem darbiniekiem un klientiem pastāvīgi nodrošina pieejamību Fairtrade marķētiem produktiem. Latvijas vairumtirgotāju klāstā šobrīd ir gan Fairtrade kafija un tēja, šokolāde, atspirdzinošie dzērieni, dažādas uzkodas, bakalejas preces, arī Fairtrade vīni. Liela daļa no šiem produktiem ir arī bioloģiski sertificēti.

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

PROGRESĪVIE izslēdz Berdņikovu

Vērojot Latvijas labējo politiķu ikdienas retoriku, diemžēl nākas secināt, ka pie varas esošo partiju politiķi tikai vairo to krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju skaitu, kuri kā protestu šim labējo cinismam izvēlas pievienošanos Vladimiram Lindermanam un viņam līdzīgiem. Kā spilgts piemērs tam ir arvien biežākie dzirdamie aicinājumi pirms pašvaldību vēlēšanām Rīgā apvienoties „latviešu” partijām, cīnīties pret krievisko Saskaņas Centru, konsolidēties, lai apvienotu Rīgas latviešu balsis vēlēšanās pret krieviem. Kāda ir Latvijā dzīvojoša krieva un citas tautības pilsoņa rīcība, lasot vadošo politiķu aicinājumus cīnīties pret viņiem? Pavisam loģiska – protests!

Šādu protesta soli ir izvēlējies arī biedrības PROGRESĪVIE bijušais biedrs Andrejs Berdņikovs. PROGRESĪVIE ir sarūgtināti par to un uzskata, ka viņš ir pieņēmis kļūdainu lēmumu. Līdzšinējā darbībā Andrejs Berdņikovs bija tolerants, piedāvāja politiskas iniciatīvas, kas bija vērstas uz kompromisu atrašanu un sabiedrības saliedēšanu. Viņa izteikumi un rīcība ļāva spriest, ka viņš kā vienīgo ceļu uz Latvijas sabiedrības attīstību un izaugsmi redz diskusiju, iecietību un veiksmīgu visu Latvijā dzīvojošo etnisko grupu sadarbību Latvijas labklājības veicināšanā. Protams, jāapzinās, ka apstākļos, kad pat lielākās Latvijas partijas nepārtraukti nodarbojas ar etnisko grupu sanaidošanu, šāds ceļš nebūs viegls un ātrs.

Politiķiem, kuri nevēlas naidot sabiedrību, ir jādomā par valsti ne vien personīgiem ieguvumiem, tuvojoties vēlēšanām. Atbildīgi un tālredzīgi būtu aicināt savu un citas partijas uzrunāt visas vēlētāju grupas, lai kopīgiem spēkiem pārtrauktu sabiedrības šķelšanu, apturētu emigrāciju un domātu par ekonomisko izaugsmi. Bet pagaidām diemžēl šādi aicinājumi nav dzirdami.

Pēc Andreja Berdņikova lēmuma pievienoties Lindermana vadītajai partijai „Par dzimto valodu”, biedrība PROGRESĪVIE ir nolēmusi Berdņikovu izslēgt no biedrības. PROGRESĪVIE uzskata, ka darbība partijā, kuras rīcība provocē un saasina etniskās attiecības Latvijā dzīvojošo cilvēku starpā, nav savienojama ar tādām sociāldemokrātiskām vērtībām kā tolerance, iecietība, brīvība un demokrātija.

Biedrība PROGRESĪVIE uzskata, ka protests, kādu izvēlējies bijušais biedrības biedrs, nav pareizais ceļš un nerisinās sasāpējušās problēmas. Gluži pretēji – var tās pat padziļināt. Uz netoleranci un neiecietību nedrīkst atbildēt ar to pašu. Pret etniskā naida kurināšanu, apvainojumiem un lētu nacionālismu ir jāatbild ar argumentētu viedokli, iecietību, atklātu diskusiju un neatlaidīgu cīņu par brīvību, vienlīdzīgām iespējām un solidaritāti. Diemžēl Andreja Berdņikova pēdējais lēmums neved pa šo ceļu.

PROGRESĪVIE turpinās konsekventi iestāties par brīvību, vienlīdzīgām iespējām un solidaritāti sabiedrībā, tādējādi cenšoties vienot Latvijas sabiedrību un iestājoties par tādu ekonomisko izaugsmi, kuras rezultātā aug visas sabiedrības labklājība un lepnums par savu valsti.

Biedrības PROGRESĪVIE valde

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.