Regresīvu vai progresīvu sistēmu?


Šodien Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijas sēdē tika aicināti pārstāvji no biedrības PROGRESĪVIE, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Finanšu ministrijas un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK), lai turpinātu diskusiju par Saeimai iesniegto sabiedrisko iniciatīvu par progresīvu nodokļu reformu Latvijā, kuru portālā “Mana Balss” parakstījuši vairāk nekā 11000 iedzīvotāju.

Finanšu ministrijas pārstāvis informēja klātesošos, ka Nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes gala termiņš joprojām ir 2017. gada 1. aprīlis un, termiņam tuvojoties, ministrija nākšot ar plašāku informāciju par savu redzējumu. Tomēr viņš apliecināja, ka “skatīšanās progresīvu nodokļu virzienā” ministrijā notiekot, un aicināja sabiedrisko iniciatīvu sēdē nenoraidīt, bet virzīt to tālākam darbam Finanšu ministrijā.

LDDK pārstāvis Pēteris Leiškalns pauda pretēju viedokli – viņaprāt, valstij nav “jāsponsorē” tie, kas saņem mazāk, jo iemesli varot būt visdažādākie. P. Leiškalns iepazīstināja sēdes dalībniekus ar atlasītiem Pasaules Bankas datiem par Latvijas ekonomiku. Viņaprāt, ideāls līdzeklis Latvijas ekonomikas attīstībai būtu tieši regresīva nodokļu sistēma, kad summai pēc noteikta sliekšņa tiek piemērots mazāks nodoklis.

Darba ņēmēju organizāciju – arodbiedrību pārstāvji sēdē diemžēl nebija ieradušies.

“Bija savādi dzirdēt, ka Pēteris Leiškalns, argumentējot pret progresīvu nodokļu sistēmu, piesauc datus no Pasaules Bankas pētījuma,” atzīst biedrības PROGRESĪVIE valdes loceklis Jānis Džerijs Šterns. “Kā zināms, arī Pasaules Banka ir to institūciju vidū, kas vēl salīdzinoši nesen, tieši otrādi, ieteica Latvijai veikt šādu nodokļu reformu.”

2016. gada vasarā Pasaules Bankas ekonomisti aicināja pārskatīt pašlaik Latvijā pastāvošo sistēmu, ka nodarbinātajiem tiek piemērota vienota iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme, un ieviest atšķirīgas IIN likmes – zemāka likmi mazāku algu saņēmējiem un augstāku likmi – lielāku algu saņēmējiem.

Aizstāvot iniciatīvu, klātesošos uzrunāja biedrības PROGRESĪVIE vadītājs Ansis Dobelis. Viņš pauda viedokli, ka iebildumos diemžēl dzirdējis daudz ačgārnību. Piemēram, LDDK pārstāvja ieteiktā regresīva nodokļu sistēma vēl vairāk samazinātu zemo ienākumu saņēmēju patēriņa līdzekļu apjomu, ierobežotu viņu pieeju veselības aprūpei, kultūras dzīvei u.c. Savukārt, progresīva nodokļu sistēma, kas darbojas daudzās attīstītajās valstīs, paredz cilvēkiem ar zemiem ienākumiem (nevis tikai zemām algām, kā uzsvēra LDDK pārstāvis) palielināt patēriņa līdzekļu apjomu, kas var tikt iztērēti pakalpojumu apmaksai, tajā skaitā personas izglītības un darba kvalifikācijas celšanai.

Klātesošie vienojās, ka iniciatīvas saturs tiks skatīts vēl kādā no nākamajām Mandātu un iesniegumu komisijas sēdēm.

Informāciju sagatavoja Noderīgās informācijas fabrika (NIF)

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Saeimā skata progresīvā nodokļa ideju

Foto autors: Jānis Džerijs Šterns
Foto autors: Jānis Džerijs Šterns

Šodien LR Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijas sēdē piedalījās biedrības PROGRESĪVIE vadītājs Ansis Dobelis, klātesošajiem prezentējot nesen vairāk nekā 11’000 balsu slieksni pārsniegušo “Mana Balss” platformas iniciatīvu par progresīvas nodokļu sistēmas ieviešanu Latvijā.

Uzklausot prezentāciju, sēdes dalībnieki atzina, ka šobrīd ir īstais laiks šādai iniciatīvai, jo arī finanšu ministre paudusi atbalstu lielākai progresivitātei nodokļos, tāpēc jautājums vairs neesot īsti par to, vai to vispār nepieciešams virzīt, bet jau tieši par detaļām, kā ieviest to labāk un efektīvāk. Bez šaubām, izskanēja arī daži no tradicionālajiem iebildumiem, taču plašāka diskusija par iniciatīvu vēl sekos tālākajās sēdēs. Finanšu ministrijas pārstāvis informēja sēdes dalībniekus, ka Nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes gala termiņš ir 2017. gada 1. aprīlis.

Uzstājoties Ansis Dobelis uzsvēra, ka jau ilgāku laiku Latvijas politikā sociālās nevienlīdzības mazināšana tiek minēta kā viena no prioritātēm. Uz to atsaucas, pieņemot dažādus likumus, tajā skaitā – veicot izmaiņas nodokļu politikā. Tomēr līdzšinējie centieni nav devuši vērā ņemamu rezultātu.

Džini koeficients (starptautiski atzīts nevienlīdzības mērīšanas indekss) rāda, ka arvien esam starp sociāli nevienlīdzīgākajām ES dalībvalstīm. Turklāt pēdējos gados nav vērojamas pozitīvas tendences – šobrīd Džini koeficients Latvijai ir pat augstāks nekā 2011. gadā.

Džini koeficienta dinamika Latvijā:
2011 – 35.1
2012 – 35.7
2013 – 35.2
2014 – 35.5
2015 – 35.4

ES vidēji – 31
Eiro zonā vidēji – 30.8

Lai gan nodokļu politika ir viens no efektīvākajiem instrumentiem sociālās nevienlīdzības mazināšanai, Latvijā tā šim mērķim izmantota maz un ļoti piesardzīgi. Turklāt Latvija ir unikāla ar to, ka mums sociālajai atstumtībai un nabadzībai ir pakļauti samērā liels skaits strādājošu cilvēku.

CSP dati liecina, ka 2014. gadā attiecībā pret 2013. gadu ir pieaudzis strādājošo skaits, kuri ir pakļauti nabadzības riskam. Kā šiem cilvēkiem vislabāk palīdzēt? Varam palīdzēt, nevis administrējot jaunus pabalstus un nostādot šo cilvēkus palīdzības lūdzēju lomā, bet vienkārši viņu ienākumiem nosakot zemākas nodokļu likmes.

Ir daudz dažādu stereotipu par progresīvu nodokļu sistēmu:
Piemēram, ka progresīva nodokļu sistēma no Latvijas aizbaidīs investorus un turīgus cilvēkus. Te ir vienkāršs pretjautājums – kādēļ tad līdz šim investori no Zviedrijas, Somijas, Vācijas un citām valstīm masveidā nav bēguši uz Latviju?

Un viena no atbildēm ir tā, ka progresīva nodokļu sistēma bagātos nepadara par nabagiem, bet gan nodrošina tiem kvalitatīvu dzīves vidi – izglītotu, kulturālu, drošu un laimīgu sabiedrību. Tajā skaitā – darba spēku, kas nereti nepieciešams investoru uzņēmumos.

Progresīva nodokļu sistēma dos vairākus būtiskus ieguvumus:

mazinās sociālo nevienlīdzību;
ļaus veidoties plašākam sabiedrības vidusslānim;
stimulēs ekonomikas izaugsmi un veicinās vietējo preču un pakalpojumu patēriņu;
cels sabiedrības veselības un izglītības līmeni;
dos iespēju krietni lielākai sabiedrības daļai kļūt ekonomiski aktīvai.

Tādēļ iniciatīvas parakstītāji aicina pieņemt Nodokļu politikas pamatnostādnes, kas noteiktu, ka:

– veicot jebkuras izmaiņas nodokļu likumdošanā, Saeimas deputātiem ir jāveicina ienākumu atšķirību mazināšanu līdz Eiropas Savienības vidējam līmenim;
– materiālā nevienlīdzība, kas noteikta ar Džini koeficientu, Latvijā jāsamazina līdz Eiropas Savienības vidējam līmenim tuvāko piecu gadu laikā;
– pakāpeniski jāpārveido nodokļi tā, lai palielinātos visbagātāko iedzīvotāju un luksusa patēriņa nodokļi, bet samazinātos nodokļu nasta mazo algu saņēmējiem, – pirmkārt, ieviešot progresivitāti ienākumu nodokļa likmēs.

Publiski pieejamā informācija liecina, ka tieši šobrīd notiek darbs pie Nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes, ko plānots skatīt un apstiprināt pavasarī. Tā ir lieliska iespēja šos priekšlikumus, kurus parakstījuši vairāk nekā 11 000 iedzīvotāju, ņemt vērā un iestrādāt nodokļu politikas patanostādnēs.

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Kā mums jāmaina nodokļu politika?

Foto autors: Jānis Džerijs Šterns
Foto autors: Jānis Džerijs Šterns

Biedrības PROGRESĪVIE vadītāja Anša Dobeļa runa uzstājoties Saeimā:

Vēl pirms pieciem-septiņiem gadiem runāt par progresīvu nodokļu sistēmu Latvijā bija teju nepieklājīgi. Progresīvas sistēmas piedāvātājus nereti vainoja vēlmē apturēt ekonomisko izaugsmi, attīstību un aizbaidīt no Latvijas investorus. Tādēļ man ir ļoti liels prieks, ka šodien par šo jautājumu mēs jau droši runājam likumdevēju mājvietā Saeimā.

Turklāt mēs vairs nerunājam par to, vai Latvijā ir nepieciešama progresīva nodokļu sistēma, bet par to – kāda tieši progresīva nodokļu sistēma Latvijai nepieciešama! Esmu pārliecināts, ka tas nozīmē, ka esam krietni tuvāk taisnīgākai nodokļu sistēmai Latvijā.

Tomēr vēl arvien publiskajā telpā, runājot par progresīvu nodokļu sistēmu, nereti izskan dažādi mīti, puspatiesības, kā arī progresīva nodokļu sistēma tiek nepamatoti sašaurināta līdz vienam nodoklim, kas visbiežāk ir iedzīvotāju ienākumu nodoklis (IIN) no darba algām.

Un tā ir liela problēma, jo mēģināt būtiski mazināt sociālo nevienlīdzību, veicot izmaiņas tikai vienā konkrētā nodoklī, ir neiespējami. Tādēļ dažādi piedāvājumi, kā Latvijas nodokļus padarīt taisnīgākus, vai nu rada būtisku negatīvu fiskālu efektu valsts budžetam, vai arī nesniedz nepieciešamo ieguldījumu nevienlīdzības mazināšanā. Klasisks piemērs tam bija agrākā finanšu ministra Eināra Repšes piedāvājums, kas paredzēja progresīvu nodokļu sistēmu ieviest, būtiski paaugstinot IIN likmi ienākumiem no darba algas jau virs 300 latiem, bet nevienam to nesamazinot.

Šodien no Finanšu ministrijas puses ir aktualizēts jautājums par diferencētu neapliekamo minimumu, kas arī attiecas tikai uz darba algām piemēroto ienākumu nodokli.

Uz nodokļu sistēmu ir nepieciešams skatīties kompleksi. Ja skatāmies šauri, piemēram, tikai uz darba algām piemēroto ienākumu nodokli, tad varam maldīgi jau šodien apgalvot, ka Latvijā ir progresīva nodokļu sistēma, jo tiek taču piemērots neapliekamais minimums. Tādējādi mēs neredzam vai negribam redzēt tās ačgārnības nodokļu sistēmā kopumā, kas to patiesībā padara regresīvu. Tas ir, kopējo nodokļu slogu bagātiem ļoti zemu, bet mazo algu saņēmējiem – nesamērīgi augstu.

Lai saprastu ačgārnību Latvijas nodokļu sistēmā, varam to vienkārši ilustrēt, apskatot divas dažādas mājsaimniecības.

Piemēram, vienu mājsaimniecību, kas saņem vidējos ienākumus Latvijā. 2014. gada izskaņā vidējā darba samaksa bija tuvu 800 eiro mēnesī. Lielākoties šāda tipiska mājsaimniecība savus ienākumus gūst darba algas veidā un teju no visas algas nodokļos samaksā 23%. Tāpat cilvēkam nākas no visiem saviem ienākumiem veikt sociālas iemaksas, kas, lai gan var tikt saukta par apdrošināšanu, faktiski ir nodoklis. Mājsaimniecība ar šādiem ienākumiem faktiski ir spiesta visus vai gandrīz visus savus ienākumus novirzīt patēriņam, tādējādi samaksājot vēl patēriņa nodokļus, galvenokārt PVN. Saskaitot šos nodokļus kopā, slogs sanāks krietni pāri 50%.

Savukārt, krietni turīgākas mājsaimniecības, kur ikmēneša ienākumi, piemēram, ir 5000 eiro, nodokļu slogs ir zemāks. Teiksim, ja ienākumi tiek gūti darba algas veidā, par ienākumiem virs 4050 eiro to guvējs ir atbrīvots no sociālajām iemaksām. Ja vien cilvēks nestrādā valsts pārvaldē vai kādā prestižā uzņēmumā, viņš savus ienākumus bieži izvēlas nenoformēt darba algas veidā, bet, piemēram, saņemt dividendes – un 23% IIN vietā maksā vairs tikai 10%. Un sociālo nodokli nemaksā nemaz. Tāpat krietni retāk visi ienākumi tiek novirzīti patēriņam, un līdz ar to patēriņa nodokļi tiek maksāti tikai no daļas ienākumu.

Un šo ačgārnību nav iespējams likvidēt, veicot izmaiņas tikai darba algām piemērojamajām IIN likmēm.
Te arī noteikti jāmin diskusijās plaši izmantotais arguments, ka Latvijā ir ļoti maz lielo algu saņēmēju, kas ir patiesība. Un tādēļ, ieviešot progresīvu nodokļu sistēmu, nemaz nebūtu, kam īsti piemērot paaugstinātas ienākuma nodokļa likmes, lai mazo algu saņēmējiem tās varētu samazināt. Un atkal tas parāda, ka, apskatot nodokļu politiku tikai viena nodokļa griezumā, mēs nonākam strupceļā.

Ja Latvijā nav lielo algu saņēmēju, tad par lielo ienākumu guvējiem privātpersonu vidū tā apgalvot gan vairs nevar. 2013. gadā 100 privātpersonas, kuras saņēma lielākos ienākumus dividendēs, kopā nopelnīja aptuveni 73 miljonus. Runa ir par tikai simts cilvēkiem un tikai dividendēm, bet ir vēl arī citi ienākumu veidi, piemēram, kapitāla pieaugums, kas arī tiek aplikts vien ar 10%.

Un te rodas jautājums: ja darba algām ir 23% IIN, plus vēl jamaksā ļoti lielas sociālās iemaksas, – kādēļ cilvēkam, kurš gūst lielus ienākumus un var atļauties savus ienākumus noformēt dažādos veidos, izvēlēties darba algu, ja nodokļu atšķirība starp dažādām ienākumu formām ir tik milzīga? Kamēr būs šādas nodokļu likmju atšķirības dažādu ienākumu veidiem, lielo algu saņēmēju Latvijā vienmēr būs ļoti maz.

Finanšu ministrijas piedāvātajam diferencētā neapliekamā minimuma modelim ir vēl arī citi būtiski trūkumi. Tas paredz, ka strādājošie, kuru bruto alga pārsniedz 1500 eiro, neapliekamo minimumu nākotnē vairs nesaņems vispār, bet tas pakāpeniski tiks samazināts visiem, kuru alga bruto pārsniedz 380 eiro mēnesī. Sanāk, ka Latvijā neapliekamais minimums tiks samazināts vai atņemts tiem, kuru ienākumi ir pat zemāki nekā daudzās citās ES valstīs noteiktā minimālā alga.

Lai saprastu, cik tad katram būs neapliekamais minimums šajā „vienkāršajā” sistēmā, nāksies piemērot īpašu aprēķināšanas formulu. Turklāt neapliekamais minimums darba algām vairs netiks piemērots ik mēnesi, bet to reizi gadā kā pārmaksātus nodokļus atgūs tikai tie strādājošie, kuri VID iesniegs gada ienākuma nodokļa deklarācijas. Tas nozīmē to, ka regulārie ikmēneša ieguvumi saruks visiem. Tomēr cilvēkam, kurš saņem algā dažus simtus, katrs nopelnītais eiro ir nepieciešams konkrētajā mēnesī un komunālos rēķinus ir grūti atlikt līdz deklarācijas iesniegšanai.

Noteikti būs gana daudz sētnieku, ugunsdzēsēju, šoferu, medmāsu, sociālo darbinieku un citu profesiju pārstāvju, kuri dažādu iemeslu dēļ deklarācijas VID neiesniegs. Kāds nepratīs, cits būs pārāk aizņemts vai noguris darbā, vēl kāds vienkārši nesapratīs likuma prasības… Un tie nav cilvēki, kuri var atļauties algot grāmatvedi vai konsultantu. Nepiemērojot neapliekamo minimumu uzreiz, faktiski valsts būs uz aptuveni pusotru gadu aizņēmusies naudu no sabiedrības sociāli mazaizsargātākās daļas. Turklāt uzkrāvusi administratīvo slogu gan VID, gan mazo algu saņēmējiem. Un ietaupījusi uz tiem, kuri deklarācijas neiesniegs.

Šī nozīmīgā IIN reforma paredz radīt sarežģītu sistēmu, kas būs grūti saprotama lielākajai sabiedrības daļai un faktiski pārdalīs nodokļus tikai mazo darba algu saņēmēju un vidusslāņa starpā, tādējādi atņemot naudu viduslānim un sniedzot niecīgu atbalstu mazaizsargātākajiem. Bet lielo ienākumu guvēji – tie, kuri pelna no kapitāla pieauguma, – faktiski arvien paliks priviliģētā statusā ar ļoti zemu nodokļu slogu.

Alternatīva tam ir ieviest klasisku un vienkāršu progresīvo nodokļu sistēmu, kas ir pārbaudīta un veiksmīgi funkcionē vairumā ekonomiski veiksmīgu demokrātisko valstu. Klasiska progresīvā nodokļu sistēma paredz, ka noteiktam ienākumu līmenim tiek piemērota konkrēta nodokļu likme, respektīvi, nodokļu likme tiek attiecināta uz konkrētu ienākumu daļu. Un ienākumu zemākajai daļai likme ir niecīga, bet tā pākāpeniski pieaug. Turklāt to nedrīkst attiecināt tikai uz darba algu, bet jāiekļauj apliekamajā bāzē visi ienākumi.

Biedrība PROGRESĪVIE ir vairākkārtīgi ar šādiem piedāvājumiem vērsusies pie Finanšu ministrijas un Saeimas frakcijām. Līdzīgus piedāvājumus esam snieguši arī manabalss.lv, un tos ir parakstījuši tūkstošiem cilvēku.
No Saeimas deputātiem esam saņēmuši dažādas atbildes uz mūsu priekšlikumiem – gan vienkāršu atrunāšanos (kas vairāk izklausās nevis pēc „nevaram”, bet gan pēc „negribam”), gan deputātu pašu redzējumus par to, kādai progresīvai nodokļu sistēmai būtu jābūt.

Pozitīvi ir tas, ka šķiet, vairums deputātu sliecas to atbalstīt. Tomēr tālāku šī jautājuma virzību parlamentā kavējis ir tas, ka katrai frakcijai un nereti arī deputātam ir savs redzējums un sava vīzija, bet nav bijis neviena deputāta, kuram tā būtu prioritāte un kurš šos viedokļus apkopotu un saskaņotu.

Tādēļ mums bija liels prieks, ka Saeimas deputāts Igors Pimenovs šā gada budžeta gatavošanas procesā parlamentā izskatīšanai iesniedza piedāvājumu ieviest klasisku progresīvo nodokļu sistēmu, kas bija balstīta tieši uz mūsu biedrības priekšlikumu. Patīkami arī tas, ka par priekšlikumu nobalsoja ne vien opozīcijas deputāti, bet pozīcijas vidū bija tādi, kuri atturējās.

Piedāvājums paredzēja ienākumu daļai līdz 1200 eiro mēnesī piemērot 15% IIN likmi, no 1201 eiro līdz 2000 eiro 25% likmi, bet ienākumu daļai virs 2000 eiro piemērot 30% likmi. Līdzās būtu jāapaugstina arī neapliekamais minimums, arī par apgādībā esošām personām. Un likmes jāttiecina uz visiem ienākumu veidiem, ne tikai darba algu. Vai tas nav vienkāršāk un saprotamāk nekā diferencētais neapliekamais minimums?

Šie cipari nav akmenī cirsti – tie ir diskutējami, labojami un pilnveidojami. Tomēr, ja ritenis ir jau izgudrots, mums nav jāmēģina to izgudrot vēlreiz. Un progresīvai nodokļu sistēmai ir jākalpo kā instrumentam, kas palīdz izveidot sabiedrību ar plašu vidusslāni, lai nodrošinātu valstī ilgtspējīgu ekonomisko attīstību, sociālo stabilitāti un drošību.

Jau 25 gadus mēs veicam izvēli starp zemiem nodokļiem kapitālam un augstiem darbaspēkam. Izvēle vienmēr nosvērusies par labu kapitālam, solot, ka tā piesaistīsim investīcijas, radīsim darbavietas un nodrošināsim veiksmīgu attīstību. Šāda politika investīcijas ļāvusi piesaistīt galvenokārt nozarēs, kurās nav liels nodarbināto skaits, jo nodokļu politika vienkāršās darba vietas investoru acīs padarījusi ļoti dārgas.
Tas ir viens no iemesliem, kādēļ darbaspējīgi cilvēki pamet valsti. Bet kapitāls ilgtermiņā arī te nepaliks, jo tam vajag cilvēkus.

Ja argumenti, ko šodien dzirdat, nav pietiekami, ieklausīsimies beidzot starptautiskās organizācijās – tādās kā OECD, SVF, Eiropas Komisija, – kas arvien biežāk un skaidrāk norāda, ka nodokļu slogs Latvijā ir sadalīts nesamērīgi un sociālā nevienlīdzība ir viens no galvenajiem draudiem Latvijas ilgtspējīgai attīstībai.

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Vai Latvijā drīz būs progresīvi nodokļi?

photo
Jaunākajā raidījumā PROGRESĪVĀ STUDIJA risinām nodokļu jautājumu. Arvien vairāk ietekmīgas starptautiskas organizācijas Latvijai norāda, ka nevienlīdzība un nodokļu slogs zemāk atalgotajam darbaspēkam ir nopietns drauds mūsu ekonomikas ilgtspējīgai attīstībai. Tas piespiedis pat labējās partijas domāt par izmaiņām nodokļu politikā.

Vai FM tikko piedāvātais diferencētais neapliekamais minimums ir veiksmīgs risinājums? Vai ekonomiskā situācija ir piemērota progresīvas nodokļu sistēmas ieviešanai? Vai mainās politiķu attieksme pret šo jautājumu? Par šiem un citiem jautājumiem runājam diskusijā!

Diskusijā piedalās Gints Turlajs (ekonomists, SIA “Smart Continent LV Ekoterm” ģenerāldirektors), Igors Pimenovs (Saeimas deputāts, frakcija “Saskaņa”) un Ansis Dobelis (biedrības ROGRESĪVIE priekšsēdētājs).

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Reāli darbi vai preambumbulēšanās?

preambumbulesanas

Saeimā ir deputāti, kuri Satversmes preambulas pieņemšanu uzskata par 11. Saeimas lielāko un nozīmīgāko darbu! Preambulas projektā ir sarakstīts daudz kas, tajā skaitā tas, ka Latvija ir sociāli atbildīga valsts un mūsu sabiedrības pamats ir taisnīgums, solidaritāte, vienlīdzība… Bet vai tā tiešām ir?

Vai deputāti līdz šim ir Latviju veidojuši par sociāli atbildīgu valsti? Nodokļu sistēma ir izdevīga pašiem bagātākajiem, bet trūcīgos dzen vēl lielākā nabadzībā. Politiķi vispirms lemj par mikrouzņēmuma nodokļa pacelšanu, nevis par to, kā iekasēt naudu no spekulantiem un nodokļu nemaksātājiem. Par desmitiem miljoniem tiek celtas jaunas valsts administratīvās ēkas, kamēr neskaitāmi īpašumi stāv tukši un nauda trūkst veselībai, izglītībai…

Vai koalīcijas politiķi saprot, ko raksta preambulā? Vai šie Satversmes grozījumi nav vien pseidoproblēma un preambumbulēšanās, lai nerisinātu patiešām būtiskas lietas?

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Vai Saeimā zina, kas ir taisnīgums?

OLYMPUS DIGITAL CAMERA
Pavasarī vērsāmies ar priekšlikumiem ieviest progresīvu nodokļu sistēmu gan pie LR Finanšu ministrijas, gan pie visām Saeimas frakcijām. Ar mūsu priekšlikumu iepazīties un to atbalstīt var ŠEIT.

Dodam iespēju ikvienam iepazīties ar Saeimas frakciju un ministrijas atbildēm:

LR Finanšu ministrijas atbilde

Nacionālās apvienības atbilde

Reformu partijas atbilde

Zaļo un zemnieku savienības atbilde

Saskaņas centra frakcija neuzskatīja par nepieciešamu atbildēt.

Ja vēlies panākt pārmaiņas, PARAKSTIES!

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Diskusija ar Alekseju Loskutovu

rounded
Otrdien aicinājām ciemos uz biedrības PROGRESĪVIE biroju Saeimas deputātu, agrāko Korupcijas un novēršanas biroja (KNAB) vadītāju Alekseju Loskutovu, lai pārrunātu politisko partiju finansēšanas problēmas Latvijā, valsts līmeņa korupcijas attīstību un cīņas efektivitāti ar to, kā arī tiesu sistēmas darbības uzlabošanu.

Tikšanās gaitā deputāts A. Loskutovs izrādījās ļoti atsaucīgs, ne tikai atbildot uz klātesošo jautājumiem, bet arī ar interesi un izpratni ieklausoties biedrības PROGRESĪVIE sagatavotajos priekšlikumos.

Lūk, daži no tiem:

– politiskajām organizācijām un partijām piešķirto valsts finansējumu liegt tērēt priekšvēlēšanu reklāmām, bet noteikt, ka tas jānovirza politiskās partijas kapacitātes celšanai, biedru piesaistei, politiskās izglītības pasākumiem, reģionālo organizāciju stiprināšanai un veidošanai;

– pirmsvēlēšanu periodā politiskajām organizācijām un partijām par visiem pakalpojumiem, kas saistīti ar priekšvēlēšanu aktivitātēm, jānorēķinās pirms pakalpojuma saņemšanas, tādējādi izvairoties no situācijas, ka vēlēšanu kampaņa tiek organizēta “uz parāda”, lai patiesībā pārsniegtu izmantošanai atļauto līdzekļu apjomu;

– ieviest progresīvu sodu sistēmu, kas ir atkarīga no cilvēka gūtajiem ienākumiem;

– šobrīd politiskās partijas Latvijā valsts finansējumu saņem atkarībā no tā, cik vēlētāju balsu politiskā organizācija saņēmusi Saeimas vēlēšanās. Rosinām radīt mehānismu, kurā pilsoņiem būtu iespēja reizi gadā (piemēram, elektroniskā formā) nobalsot par partijām, kurām novirzīt zināmu nodokļu daļu vai valsts finansējumu. Sistēma varētu tikt ērti sasaistīta ar ikgadējo deklarāciju iesniegšanu. Tas partijas motivētu regulārāk un nopietnāk uzturēt kontaktus ar sabiedrību;

– samazināt atļauto vienas personas ziedojuma apjomu politiskai organizācijai, lai motivētu partijas piesaistīt vairāk ziedotāju, nevis darboties dažu lielāku interesēs.

Pateicamies deputātam A. Loskutovam par ierosmi atbalstīt mūsu priekšlikumu virzību LR Saeimā – un ceram uz šo vārdu drīzu apstiprinājumu ar darbiem!

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Atbilde LR Finanšu ministrijai

DSC_0355
Šī gada 7. martā biedrība PROGRESĪVIE vērsās pie Finanšu ministrijas ar konkrētiem priekšlikumiem par progresīvās nodokļu sistēmas ieviešanu Latvijā, minot noteiktas procentu likmes. Tās pašas dienas vakarā Finanšu ministrija izplatīja publisku paziņojumu, kurā biedrības aprēķinus nodēvēja par kļūdainiem, gan vienlaicīgi tekstā atzīstot, ka detalizēti ar tiem nemaz nav mēģināts iepazīties.

Biedrība PROGRESĪVIE šādu argumentāciju no ministrijas puses uzskata par apšaubāmu – tā ne ar ko neatšķiras no gadiem ilgi labējo politiķu atkārtotajām divrindēm.

Biedrības PROGRESĪVIE vadītājs Ansis Dobelis uzskata:

„Finanšu ministrija apgalvo, ka PROGRESĪVO sagatavotie priekšlikumi, kas paredz būtisku algas nodokļu samazinājumu cilvēkiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem un nelielu sloga pieaugumu ļoti lielo algu saņēmējiem, veicinās ēnu ekonomiku un ienākumu slēpšanu. Ir zināms, ka lielāko ēnu ekonomikas daļu veido tieši nelielu un vidēju ienākumu slēpšana, jo nodokļu slogs šādām algām ir teju nesamaksājams. Kā nodokļa sloga samazināšana šīm iedzīvotāju grupām var palielināt ēnu ekonomiku? Gluži pretēji – būtisks sloga samazinājums var kalpot par motivāciju pamest ēnu ekonomikas sektoru gan uzņēmējam, gan darba ņēmējam.”

Biedrība PROGRESĪVIE aicina apzināties, ka jebkurā nodokļu sistēmā un ar jebkādām likmēm vienmēr būs neliela daļa negodīgu un nesolidāru indivīdu, kuri nevēlēsies maksāt nodokļus, kaut gan to spēs atļauties. Taču Finanšu ministrijas argumentācija konkrētajā gadījumā liecina, ka tā nespēj izstrādāt pietiekamu normatīvo bāzi, lai līdz minimumam samazinātu iespējas izvairīties no nodokļu nomaksas. „Izskatās, ka ministrija pat to necenšas,” saka Ansis Dobelis, „bet vairāk domā, kā pielāgot nodokļu sistēmu tiem, kuri nevēlas maksāt nodokļus un, lai no tiem izvairītos, spēj algot dārgus grāmatvežus un finansistus.”

Tāpat Finanšu ministrija norāda, ka progresīva nodokļu sistēma un dividenžu aplikšana ar nodokļiem atbaidīs investorus. Patiesībā PROGRESĪVO priekšlikumos paredzētais samazinās nodokļu slogu un radīs priekšrocības reālās ekonomikas sektoram – uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar ražošanu, nodarbina lielu skaitu cilvēku. Un vēl būtiskāks atbalsts tas būs mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

„Jā, varam atzīt, ka mūsu priekšlikumi Latviju padarīs mazāk draudzīgu spekulatīvajam biznesa, kuru vēlme nav Latvijā darboties ilgtermiņā un radīt nozīmīgu darba vietu skaitu,” saka Ansis Dobelis. „Tāpēc ir jautājums, kādus investorus īsti vēlas Finanšu ministrija – tos, kas rada finanšu un nekustamo īpašumu burbuļus, vai tos, kas ceļ rūpnīcas? Progresīva nodokļu sistēma ir priekšrocība rūpniekiem.”

Tāpat PROGRESĪVAJIEM no Finanšu ministrijas puses tiek pārmests, ka priekšlikumi nav fiskāli neitrāli. Biedrība piekrīt – ja tiek skatīts tikai IIN, ieņēmumi no tā budžetā sākotnēji tiešām samazināsies. Tomēr būtisku darbaspēka nodokļu samazināšanu ir noteikti jāskata kontekstā ar ieņēmumu palielināšanos valsts budžetā no citiem nodokļiem, izdevumu samazināšanos sociālās palīdzības programmām un nodokļu izmaiņu kopējo ietekmi uz visu tautsaimniecību, tajā skaitā izmaiņām patēriņā un nodarbinātībā. Patiesībā nespēja paskatīties plašāk, nespēja finanšu un nodokļu politiku veidot kopā ar tautsaimniecības mērķiem ir problēma, kas mūsu politiķiem ir hroniska.

Visabsurdākais, ka savā paziņojumā vienlaikus ministrija saka, ka nevienlīdzības mazināšana ir viņu lielākā prioritāte. Kā tas savienojams ar plāniem saglabāt regresīvās tendences mūsu nodokļu sistēmā, vēlmi tikai proporcionāli mazināt nodokļu slogu visiem? Tas patiesībā atkal atbalstīs tikai turīgākos. Priekšlikums diferencēt neapliekamo minimumu robežās līdz 90 latiem ir nebūtisks, to pat grūti nosaukt par simbolisku. Lai risinātu Latvijas sociālās un ekonomiskās problēmas, ir nepieciešami nopietni risinājumi.

Biedrība PROGRESĪVIE cer, ka Saeimas frakcijas, kurām arī ir nosūtīti sagatavotie priekšlikumi, tos vērtēs pēc būtības, būs gatavas diskutēt un uzklausīt argumentus, nevis atrunāsies ar populistiskiem argumentiem.

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Nododam savus priekšlikums Saeimai

photo
Ņemot vērā to, ka jau šobrīd notiek darbs pie 2014. gada valsts budžeta izstrādes, biedrība PROGRESĪVIE ir sagatavojusi un iesniegusi priekšlikumus Finanšu ministrijai un visām Saeimas frakcijām. Šie priekšlikumi paredz būtisku samazināšanu iedzīvotāju ienākuma nodoklim, ieviešot Latvijā progresīvu nodokļu sistēmu.

Valsts netaisnīgā nodokļu sistēma lielā mērā ir iemesls tam, kādēļ ļoti daudzos rādītājos Eiropas Savienībā esam zemākajās pozīcijās. Visefektīvākais instruments nabadzības un sociālās nevienlīdzības būtiskai mazināšanai ir progresīva nodokļu sistēma – un vienlaikus tā stimulē arī ekonomisko izaugsmi, jo mazinās kopējais nodokļu slogs darbaspēkam, un ar to tiek veicināta nodokļu maksāšanas kultūras pozitīva attīstība.

Biedrība PROGRESĪVIE, apzinot un izmantojot par pamatu daudzu Eiropas valstu pieredzi un praksi ienākumu nodokļu likmju noteikšanā, rosina atbildīgās iestādes jau no nākamā gada arī Latvijā ieviest progresīvu nodokļu sistēmu, ievērojot šādus principus:

• ar iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) neapliekamo minimumu noteikt 150 LVL apmērā;
• darba algām noteikt 15 % IIN bāzes likmi;
• sākot no 800 LVL, par katru nākamo latu noteikt 25 % IIN likmi;
• sākot no 1500 LVL, par katru nākamo latu noteikt 30 % IIN likmi;
• par katru apgādībā esošu personu noteikt ar IIN neapliekamo minimumu 150 LVL apmērā;
• jebkura cita veida personas ienākumiem (dividendes, kapitāla pieaugums u.c.) piemērot tādas pašas IIN limes, kā ienākumiem no darba algas.

„Izmantojot statistikas datus par Latvijas iedzīvotāju atalgojumu, valsts budžeta ieņēmumiem un par strādājošo apgādībā esošajām personām, esam aprēķinājuši, ka gadījumā, ja tiks ieviestas šādas izmaiņas, valsts budžets necietīs fiansiālus zaudējumus. Gluži pretēji, ilgtermiņā valsts budžeta ieņēmumi pieaugs straujāk nekā, saglabājot esošo nodokļu sistēmu,” norāda biedrības PROGRESĪVIE vadītājs Ansis Dobelis.

„Veicot progresīvas reformas ienākumu nodokļu aprēķināšanā, to ietekme uz valsts budžetu jāskata kompleksi. Jāsaprot, ka, atstājot vairāk līdzekļus cilvēkiem jeb tautsaimniecībai, augs ekonomiskā aktivitāte un palielināsies ieņēmumi no citiem nodokļiem,” skaidro Ansis Dobelis, papildinot, ka faktiski šādas izmaiņas nodokļu politikā būtu automātisks reālās algas pielikums ļoti daudziem strādājošajiem gan privātajā, gan valsts sektorā. “Būtisku algas pielikumu saņemtu skolotāji, medmāsas, ārsti, iekšlietu sistēmas darbinieki un daudzi jo daudzi citi. Līdz ar to attiecīgajā periodā valsts budžetā nebūtu jāparedz papildus līdzekļi algu palielināšanai, jo visiem mazāk atalgotajiem valsts sektora darbiniekiem tāpat automātiski notiktu algas pieaugums.”

PROGRESĪVIE cer uz nopietnu priekšlikumu izvērtēšanu no politiķu un Finanšu ministrijas puses, kā arī to pilnīgu vai daļēju ieviešanu.

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Par nodokļu politiku pēc 11. Saeimas vēlēšanām

Informācija plašsaziņas līdzekļiem: 11. Saeimas uzdevums – taisnīgas, progresīvas nodokļu sistēmas ieviešana

Biedrība PROGRESĪVIE atzinīgi vērtē daudzus svarīgus mērķus, kas iekļauti Vienotības priekšvēlēšanu programmā. Kā būtiskākos jāmin – ražošanas attīstīšana, elektroniskās valsts pārvaldes ieviešana, dažāda veida atbalsts ģimenēm ar bērniem un izglītībai. Taču šos mērķus būs iespējams pilnībā sasniegt tikai tad, ja Latvijā tiks beidzot sakārtota nodokļu sistēma. Continue Reading

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.