Tiks dibināta progresīva partija


Latvijā ir nepieciešama progresīva politiskā partija. Ir nepieciešama politiska kustība, kas var pagriezt Latviju Ziemeļvalstu virzienā gan politiski, gan ekonomiski.

Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, atvērtība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte. Šo vērtību īstenošana ļaus Latvijai uzplaukt un katram tās iedzīvotājam dzīvot labklājībā.

Mēs iestājamies par sociāli atbildīgu politiku, pilsoņu līdzdalību un līdzatbildību par valstī notiekošo, visu sabiedrības locekļu lojālu attieksmi pret Latvijas valstiskumu. Mēs iestājamies par ziemeļvalstu labklājības modeļa ieviešanu Latvijā, kurā tiek īstenota politika, kuras pamatā ir solidāras attiecības starp visiem sabiedrības locekļiem.

Aicinām arī Tevi reģistrēties un kļūt par progresīva politiska spēka veidotāju: www.progresivapartija.lv

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Latvieša solidaritāte

forums
Vērojot to, kas notiek mūsu informatīvajā telpā, arvien vairāk pārņem šausmas par mūsu solidaritātes izpratni un skatījumu gan uz pašmāju, gan starptautiskiem notikumiem.

Pirmkārt, grieķus mēs kategoriski pasludinām par sliņķiem un slaistiem. Turklāt viņi neesot pelnījuši nekādu finansiālu palīdzību, īpaši no nabadzīgās Latvijas ne, jo nepilda mājas darbus, paši neievēro fiskālo disciplīnu un citas savas apņemšanās.

Tajā pašā laikā sagaidām, ka par Latvijas drošību rūpēsies visi – gan NATO, gan ES. Gadiem ilgi neesam pildījuši un arvien nepildām savas apņemšanās par solidārām investīcijām savā aizsardzībā. Bet neskatoties uz to, citu valstu nodokļu maksātājiem jāiegulda mūsu drošībā, jo mums tas pienākas un to paredz solidaritāte. Arī valstīm, kuras ir nabadzīgākas par mums. Piemēram, Rumānija un Turcija, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir zemāks kā Latvijā, ir piedalījušās Baltijas gaisa patrulēšanas misijā.

Arī Krievijas noteikto sankciju dēļ radušos zaudējumus Latvijas uzņēmējiem pieprasām solidāri kompensēt no ES līdzekļiem. Āfrikas cūku mēris Latvijā pavisam noteikti ir visas ES problēma un finansiāli ar to jācīnās kopīgiem spēkiem. Rail Baltica dzelzceļa līnija, pirmkārt, vajadzīga vāciešiem, itāļiem, spāņiem, tādēļ viņiem jāsedz 80 % no dzelzceļa būvniecības izmaksām.

Bet bēgļi ES dienvidvalstīs nekādā gadījumā nav mūsu problēma. Tā ir tikai un vienīgi Itālijas, Grieķijas, Maltas… problēma.

Tāda izskatās mūsu izpratne par solidaritāti.

Mūsu valsts nākotne un pastāvēšana ir ļoti cieši saistīta ar ES un NATO nākotni. Savukārt šo institūciju efektivitāte un pastāvēšana ir tieši atkarīga no dalībvalstu spējas kopīgi un patiesi solidāri risināt problēmas. Apzinoties Latvijas drošības un pastāvēšanas atkarību no starptautiskās situācijas, mums būtu jābūt pirmajās rindās iestājoties par patiesu solidaritāti Eiropas Savienībā. Arī bēgļu jautājumā. Un arī apzinoties, ka ne vienmēr un visos jautājumos citi ir bijuši solidāri pret mums.

Bet šodien, diemžēl, šķiet, ka solidaritāti gribam tikai tad, kad palīdzība nepieciešama pašiem. Arī ES un NATO vēlamies redzēt kā organizācijas, kas sniedz palīdzību vien mums svarīgos jautājumos un situācijās, nevis kopīgi risina problēmas.

Vai vēlamies, lai amerikāņi, zviedri, vācieši, itāļi un citi mūsu partneri uz problēmām skatās tāpat kā mēs šodien?

Ansis Dobelis, biedrības PROGRESĪVIE priekšsēdētājs

Ansis Dobelis - "Progresīvo Ideju Kustības" priekšsēdētājs

Aicinām atbalstīt ģimenes ar bērniem!

11267521_10153323177809609_1118807326_n
Ar biedrības PROGRESĪVIE atbalstu un līdzdalību tapusi petīcija ar aicinājumu Latvijas bērnudārzos nodrošināt bezmaksas ēdināšanu visiem bērniem. Petīcija ir ievietota līdzdalības portālā Manabalss.lv un sākta parakstu vākšana!

Petīciju aicinām parakstīt, jo:

• šāds atbalsts būtu krietni efektīvāks nekā finansiāls pabalsts. Galvenais ieguvējs būtu bērns, kurš neatkarīgi no ģimenes materiālā stāvokļa saņemtu un regulāru un pilnvērtīgu uzturu;
• valsts jau nodrošina bezmaksas ēdināšanu skolās no 1. – 4. klasei, to pamatojot ar rūpēm par jaunāko klašu bērnu veselību. Būtu tikai loģiski, ka arī pirmsskolas vecuma bērniem tiktu nodrošināta ēdināšana izglītības iestādēs neatkarīgi no viņu materiālā stāvokļa;
• šobrīd ir izveidojusies situācija, kad daļā pašvaldību jau tiek nodrošināta bezmaksas ēdināšana bērnudārzos, bet citur nē. Tas ģimenes ar bērniem daļā novadu nostāda būtiski labākā stāvoklī un tādējādi palielina nevienlīdzību starp dažādos reģionos dzīvojošām ģimenēm. Bērns ir pelnījis līdzvērtīgu atbalstu neatkarīgi no pašvaldības, kurā dzīvo;
• šāds atbalsts pamudinātu vecākus ātrāk atgriezties darba tirgū. Tas ir īpaši būtiski, ņemot vērā to, ka Latvijā arvien vairāk saskaramies ar darbaspēka deficītu;
• tas būtu būtisks atbalsts daudzbērnu ģimenēm, kam vienlaikus bērnudārzu apmeklē vairāki bērni. Ilgtermiņā šāds atbalsts valstij atmaksātos.

Petīcija parakstīt varat šeit: https://manabalss.lv/i/814

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Ansis Dobelis: Latvijā izdzīvo stiprākais!

Foto:Jānis Džerijs Šterns
Foto:Jānis Džerijs Šterns

Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, kad cīņā par brīvību un demokrātiju solidāri stāvējām plecu pie pleca, uzvaras gājienu ir piedzīvojis individuālisms. Devīzi „izdzīvos stiprākais” sabiedrībā plaši tiražējuši un popularizējuši gan politiķi, gan dažnedažādi eksperti, gan masu mediji. Rezultātā šis princips jūtams gan cilvēku savstarpējās attiecībās, gan veiksmīgi nostiprināts pat mūsu valsts likumdošanā.

Labs piemērs tam ir Latvijas nodokļu politika. Lai gan veiksmīgās demokrātiskās valstīs nodokļu politikas pamatā ir likta solidaritāte, pie mums ir gluži pretēji. Kamēr darba ņēmējs ar zemiem vai vidējiem ienākumiem no savas algas nodokļos spiests samaksāt vairāk nekā 40%, lielo ienākumu guvēji, kuriem apstākļi bieži ļauj variēt ar ienākumu gūšanas formu, no saviem ienākumiem nodokļos var maksāt vien 10%. Turklāt tiek uzskatīts, ka no šiem cilvēkiem lielākus nodokļus prasīt nedrīkst – viņi ir daudz strādājuši, riskējuši, ieguldījuši laiku un naudu, lai kļūtu bagāti. Bet vai ugunsdzēsējs un policists neriskē? Vai skolotāji un medmāsas, strādājot vairākas slodzes, neiegulda savu potenciāli brīvo laiku? Jā, stiprie un veiksmīgie tak neizvēlēsies tādas profesijas! Paši vainīgi, ka kļuva par sociālajiem darbiniekiem, sētniekiem, robežsargiem.

Ne vien nodokļos, bet arī valsts sniegtajos pakalpojumos mēs jūtam devīzi „izdzīvos stiprākais”. Piemēram, ja esi no savas darba algas godīgi maksājis nodokļus, tas vēl nenozīmē, ka savlaicīgi varēsi tikt pie ārsta. Lai tiktu pie speciālista valsts slimnīcā, rindā var nākties gaidīt mēnešiem ilgi. Un bez rindas tajā pašā valsts slimnīcā pie valsts algota speciālista tiks tie, kuri varējuši atļauties nopirkt papildus veselības apdrošināšanu. Līdzīgi principi ir ielikti arī mūsu izglītības sistēmā, ģimeņu atbalsta politikā un pat dažādu sabiedrības grupu komunikācijā ar valsti.

Rezultātā esam uzcēluši valsti, kurā viena trešdaļa sabiedrības dzīvo nabadzībā vai tuvu tai, sociālās nevienlīdzības līmenī esam starp Eiropas valstu „pirmrindniekiem”, bet masveidīga emigrācija ir labs veids, kā risināt bezdarba problēmas… Toties neliela sabiedrības daļa, tie stiprākie, kuri izvēlējušies pareizās profesijas, dzīvo ļoti labi.

Tomēr viss nav tik drūmi. Neskatoties uz plašo individuālisma slavināšanu, sabiedrībā arvien vairāk vērojamas dažādas solidaritātes izpausmes. Īpaši tas jūtams situācijās, kad visi kopā saskaramies ar pārbaudījumiem vai traģēdijām. Piemēram, pēc „Maxima” veikala sabrukšanas liela sabiedrības daļa iesaistījās palīdzības sniegšanā un ziedojumu vākšanā cietušajiem un viņu tuviniekiem. Arvien vairāk cilvēki līdzdarbojas dažādās labdarības kampaņās un atsaucas aicinājumiem ziedot līdzcilvēkiem, kuriem nepieciešama medicīniskā palīdzība, dārgi medikamenti, sociālā aprūpe vai vienkārši atbalsts, lai izrautos no krīzes situācijas dzīvē. Arī mākslinieki un mūziķi biežāk rīko dažādas oriģinālas labdarības akcijas, bet ziedojumu kastītes pie veikalu kasēm jau kļuvušas pašsaprotamas.

Tas parāda, ka solidaritātes princips joprojām sabiedrībā ir dzīvs. Brīžiem pat šķiet, ka tā iegūst jaunu elpu. Katrā ziņā, sabiedrība solidaritātē ir platu soli priekšā valstij! Diemžēl politiķi to neizmanto, lai mainītu līdzšinējo praksi. Gluži pretēji… Šķiet, ka par pieņemamām ir kļuvušas situācijas, kad cilvēks krīzes brīdī vēršas pie valsts vai pašvaldības pēc palīdzības, bet saņem atteikumu kopā ar ieteikumu pēc palīdzības vērsties pie labdarības organizācijām. Organizācijas, kas administrē ziedojumu vākšanu, faktiski ir kļuvušas par valsts funkciju pildītājām. Un labējiem politiķiem šāda situācija ir ērta un pieņemama. Galu galā, arī izmaksas var šķist lētākas, jo vienmēr būs daļa cilvēku, kas palīdzību lūgt neuzdrīkstēsies.

Tomēr ilgtermiņā tas nav ne lēti, ne izdevīgi. Ja valstiskajos mehānismos (nodokļu politikā, sociālās palīdzības sistēmā, veselības aprūpē utt.) solidaritātes princips izpaužas vāji vai nav vispār un kā alternatīva tiek piedāvāta ziedojumu lūgšana, – daudziem, kuriem palīdzība tiešām nepieciešama, tas var likt justies pazemojoši. Nonākot grūtībās, cilvēks tiek nostādīts lūdzēja lomā, liekot tam justies kā neveiksminiekam un nastai saviem līdzcilvēkiem. Tas ne vien daļu cilvēku attur no palīdzības lūgšanas, bet plašā sabiedrības daļā rada apziņu par sociālo nedrošību.

Esmu pārliecināts, ka ir pienācis laiks solidaritāti iestrādāt valsts mehānismos un izbeigt pazemot cilvēkus. Ja absolūts vairākums ES valstu ir varējušas ieviest progresīvu nodokļu sistēmu, nenostādīt šauras sabiedrības grupas priviliģētā stāvoklī, ieviest funkcionējošu sociālās drošības sistēmu, – nav iemeslu, lai arī mēs to nevarētu. Nepieciešama tikai politiskā griba un sabiedrības pieprasījums. Cilvēkam, kurš maksā nodokļus, ir jājūtas drošam, ka neatkarīgi no tā, kādu profesiju izvēlējies, krīzes situācijā viņš saņems nepieciešamo palīdzību bez lūgšanas. Ziedojumi būtu jāvāc to cilvēku labā, kas cietuši karā, dabas katastrofās vai cieš badu trešajās pasaules valstīs, nevis ikdienišķām vajadzībām – kā medikamentiem, skolas precēm, pajumtei mūsu līdzcilvēkiem… Mēs taču dzīvojam valstī, kas pretendē tūdaļ iestāties OECD?!

Politiķi bieži pat neapzinās, cik būtiska ir sociālā drošība cilvēkiem, kuri lemj – emigrēt no Latvijas vai palikt šeit. Tā ir vitāli būtiska sabiedrības kopējam veselības līmenim, darbaspēka kvalitātei, – un būtisks priekšnosacījums, lai uzlabotos valsts demogrāfiskā situācija. Un bez solidaritātes principiem valsts politikā sociālo drošību radīt nespēsim.

Ansis Dobelis - "Progresīvo Ideju Kustības" priekšsēdētājs

PROGRESĪVĀ STUDIJA: Vai esam solidāri?


Trešais PROGRESĪVĀS STUDIJAS raidījums. Sarunā par solidaritāti piedalās raidījuma vadītājs Mārtiņš Kossovičs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egīls Baldzēns, biedrības PROGRESĪVIE valdes locekle Ieva Ādamsone un biedrības PROGRESĪVIE vadītājs Ansis Dobelis.

Raidījumā diskutējam par to, vai Latvijā virzāmies uz solidāru sabiedrību. Vai ziedošana labdarībai ir solidaritātes izpausme? Kādēļ Latvijā pastāv tik daudz labdarības organizāciju? Vai valsts savu atbildību nevēlas novelt uz labdarības organizācijām?

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Aicinām atbalstīt Ukrainas sabiedrību!

flag
Biedrība PROGRESĪVIE, kura iestājas par sabiedrisko demokrātiju un solidaritāti, nosoda Ukrainas varas izvēli ar fizisku spēku un morālu teroru apspiest protesta akcijas valstī, kuras sabiedrība uzsākusi, tādējādi paužot savu neapmierinātību ar valsts varā pastāvošo plašo korupciju.

Mēs uzskatām, ka šāda valsts varas rīcība ir klajā pretrunā ar vispārējām cilvēktiesībām un tikai demonstrē politiķu un ierēdņu nespēju pildīt savu uzdevumu, kuru tai iepriekš uzticējusi sabiedrība. Ja darbinieks nespēj un acīmredzami pat nevēlas izpildīt savus pienākumus, tas jāatlaiž un jāpieņem jauns, kurš spēs un darīs!

Lai paustu morālu atbalstu Ukrainas sabiedrībai, vienkāršajiem cilvēkiem, kuri joprojām tiek rupji sodīti par uzdrīkstēšanos protestēt pret režīma patvaļu un ir rezultātā piespiedu kārtā ierauti plašos konfliktos ar cilvēku upuriem, aicinām Latvijas iedzīvotājus pievienoties akcijai sestdien plkst. 15:00 pie Brīvības pieminekļa, kurā no Ukrainas karoga krāsu baloniem tiks izveidota sirds forma un parakstīta rezolūcija, pieprasot sankciju ieviešanu pret atsevišķām Ukrainas amatpersonām.

Akciju organizē Baltijas-Melnās jūras alianse, Latvijas Transatlantiskā Organizācija, Eiropas Kustība Latvijā, iesaistoties arī biedrībai PROGRESĪVIE.

Jānis Džerijs Šterns, biedrības PROGRESĪVIE valdes loceklis, e-pasts: dzherijs@progresivie.lv

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Sveicam Latviju! Vēlam solidaritāti!

miluLV
Ļauj sevim pāri darīt, jo tu liels,
Un sevi neaizstāvi, jo tu stiprs,
Un citu nesamin, jo tu to spēj,
Bet pacel citu, un tu celsies pats.

/Rainis/

Vēlam Latvijas tautai būt lielai, stiprai un solidārai!
Pasniegsim roku viens otram, jo tikai tā pacelsim Latviju!

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Tulpju sveiciens trolejbusos

tulpites
Ušakova tulpju pilns sveiciens Rīgas trolejbusos. Apsveicam sievietes! Ar ko tieši apsveicam?

Šogad mēs sievietes varētu apsveikt ar to, ka viņu solidārums palīdz mums pilnveidot sabiedrību. Saskaņā ar ASV psiholoģes Karolas Džiliganas pētījumiem, vīriešiem un sievietēm esot atšķirīga izpratne par morāli: kad vīrietim ir jāizvērtē, vai kaut kas ir labs un pareizs, viņš mēdzot uzdot jautājumu „Vai tas ir taisnīgi? Vai man (viņam) tas pēc taisnības un nopelniem pienākas?”. Savukārt sievietes morāli uztverot galvenokārt kā rūpes par otru cilvēku, biežāk uzdodot jautājumu: „Vai tas nodarīs kādam pāri? Vai tas palīdzēs?”.

Tāpēc Starptautisko sieviešu dienu mēs varētu nosvinēt, paskatoties caur šādu prizmu uz progresīvā nodokļa ideju, un vismaz uz vienu dienu gadā aizstāt jautājumu „Vai ir taisnīgi, ka cilvēks, kurš daudz strādā un pelna, maksā tādus pašus nodokļus kā cilvēks ar mazākiem ienākumiem?” ar jautājumu: „Cik lielā mērā tas nodarītu kādam pāri un cik lielā mērā – palīdzētu? Cik liels būtu sabiedrības vispārējais ieguvums?”

Un varbūt arī ar jautājumu „Cik lielā mērā tas palīdzētu sievietēm – vientuļajām mātēm, kurām pašlaik ir iepriecinošā izvēle iztikt no pabalstiem vai arī neredzēt savu bērnu, lai aizstātu to ar 12 stundu darbu, saņemot 300 latus, no kuriem 150 jāatdod auklītei, jo bērnudārzā nav vietas vai arī darba laiks nav saskaņojams ar bērnudārzu?”

Un te, protams, ceram, ka arī Ušakovs varētu apsveikt sievietes ne tikai ar virtuālām tulpēm, bet arī ar kādu jaunu bērnudārzu. Zviedrijā, piemēram, sievietes varam apsveikt ar pirmo 24 h bērnudārzu atvēršanu.

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Kampaņai ir nepieciešams Jūsu un Latvijas atbalsts!

Atbalstot arodbiedrību LAKRS, kas piedalās EPSU uzsāktajā kampaņā, aicinam visus Latvijas iedzīvotājus iesaistīties uzsāktās kampaņas parakstu vākšanā. Atsevišķi pievienota sīkāka informācija – parakatu veidlapa (vārds, uzvārds, dzimšanas datums un vieta, valsts piederība, personas kods, datums un paraksts), kampaņas logo un kampaņas informācisas izklāsts. Šo informāciju, lūdzam, izvietot cilvēkiem pieejamās vietās un aicināt atstāt savu parakstu. Continue Reading

Ilmārs Gromuls

Par brīvdienām ikvienam – sūti vēstuli


Biedrība PROGRESĪVIE, sagaidot 1. maiju – Darba svētkus, aicina sabiedrību rīkoties un pieprasīt valdošajai politiskajai elitei būt solidāriem pret visiem darba ņēmējiem. Diemžēl arī šajās brīvdienās, kamēr citi Latvijā baudīs svētku dienas, daudzi jo daudzi strādājošie ies uz darbu. Pieprasot izmaiņas Darba likumā, iedzīvotāji tiek aicināti sūtīt vienotu prasību vēstuli LR Ekonomikas ministram Vjačeslavam Dombrovskim un LR Labklājības ministram Uldim Augulim..

Lielākajai daļai Latvijas sabiedrības oficiālā darba nedēļa noslēdzas piektdienas vakarā, kad pēc darba var doties pie savām ģimenēm baudīt brīvdienas. Tomēr daudziem darbiniekiem piektdienas vakars ir tikai un vienīgi kārtējās darba dienas noslēgums, jo gan sestdien, gan svētdien atkal jādodas uz savām darba vietām. Vēl sāpīgāk ir tad, ja valsts sagaida no saviem pilsoņiem patriotismu, bet Latvijas dzimšanas dienā, Latvijas neatkarības atjaunošanas svētkos vai Darba svētkos cilvēkiem jāstāv aiz veikalu letēm, jācīnās par niecīgo atalgojumu un jānoskatās, ka citi svētkus pavada kopā ar ģimenēm. Vai šādā situācijā no viņiem varam sagaidīt cieņu pret valsti?

Šāda situācija, pretstatā modernajai Eiropai, ir plaši izplatīta mūsdienu Latvijā. Rietumeiropas iedzīvotājs pat iedomāties nevarētu, ka svētdien varētu doties „šopingā” uz kādu tirdzniecības centru. Attīstītajās demokrātijās cieņā pret strādājošajiem vairumu iepirkšanās vietu svētdienās rotā uzraksts „Brīvdienās esam slēgti – nestrādājam!”. Svētdienas un svētku dienas pašsaprotami tiek uzskatītas par brīvdienām, kad cilvēkiem ir iespēja pavadīt laiku ar ģimeni, baudīt kultūras pasākumus, ceļot vai kā citādi atjaunot spēkus.

Ansis Dobelis, biedrības PROGRESĪVIE Valdes priekšsēdētājs norāda, ka: „Diemžēl arī 18. novembra brīvdienas baudīs tikai daļa Latvijas sabiedrības, tikmēr citi Latvijas dzimšanas dienu pavadīs strādājot. Tāpēc mēs aicinām ikvienu – gan tos, kam šī diena ir brīva, gan tos, kuriem jādodas uz darbu, solidarizēties un piedalīties vēstuļu akcijā, lai piespiestu politiķus veidot sociāli atbildīgu valsti.”

Interneta vietnē http://www.progresivie.lv/brivdienas ir pieejama elektroniskās vēstules forma, kuru aizpildot cilvēki ekonomikas un labklājības ministriem nosūtīs vienotu prasības vēstuli, lai arī Latvijā brīvdienas patiešām būtu brīvdienas, lai tie, kuriem sabiedrības labā šajās dienās tomēr jāstrādā, saņemtu cilvēka cienīgu atalgojumu un sociālās garantijas.

Vēstulēs sabiedrība ekonomikas un labklājības ministriem aicina iestāties par Latvijas iedzīvotāju – darba ņēmēju interesēm un jau tuvākajā laikā rosināt sekojošas būtiskas izmaiņas likumdošanā:

• uzņēmumiem, kuru darbība brīvdienās un svētku dienās sabiedrībai nav būtiska un neatsverama, noteikt darbības ierobežojumus. Piemēram, nosakot maksimālo platību veikaliem, kuri drīkst strādāt svētku dienās un brīvdienās, kā tas ir citās Rietumeiropas valstīs. Svētku dienās un brīvdienās jāstrādā tikai tiem uzņēmumiem, kuri nodrošina izklaides jeb atpūtas iespējas, nepieciešamāko infrastruktūru, sabiedrības drošību un citus speciālo dienestu pakalpojumus;

• par darbu svētdienās un naktīs, tāpat kā svētku dienās, noteikt ne mazāku kā 100 % piemaksu no darbinieka atalgojuma;

• stingrāku kontroli pār uzņēmumiem, kuri darbiniekus nodarbina brīvdienās, svētku dienās, virsstundu vai nakts darbā;

• bargākas soda sankcijas uzņēmumiem, kuri svētku dienās, virsstundu vai nakts darbā strādājošajiem darbiniekiem nenodrošina normatīvajos aktos paredzētās piemaksas vai apmaksātas brīvdienas;

• papildus jānosaka sociālās garantijas un priekšrocības darbiniekiem, kuri tiek nodarbināti brīvdienās, svētku dienās, virsstundu vai nakts darbā.

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.