Tiks dibināta progresīva partija


Latvijā ir nepieciešama progresīva politiskā partija. Ir nepieciešama politiska kustība, kas var pagriezt Latviju Ziemeļvalstu virzienā gan politiski, gan ekonomiski.

Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, atvērtība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte. Šo vērtību īstenošana ļaus Latvijai uzplaukt un katram tās iedzīvotājam dzīvot labklājībā.

Mēs iestājamies par sociāli atbildīgu politiku, pilsoņu līdzdalību un līdzatbildību par valstī notiekošo, visu sabiedrības locekļu lojālu attieksmi pret Latvijas valstiskumu. Mēs iestājamies par ziemeļvalstu labklājības modeļa ieviešanu Latvijā, kurā tiek īstenota politika, kuras pamatā ir solidāras attiecības starp visiem sabiedrības locekļiem.

Aicinām arī Tevi reģistrēties un kļūt par progresīva politiska spēka veidotāju: www.progresivapartija.lv

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Vai Latvijā drīz būs progresīvi nodokļi?

photo
Jaunākajā raidījumā PROGRESĪVĀ STUDIJA risinām nodokļu jautājumu. Arvien vairāk ietekmīgas starptautiskas organizācijas Latvijai norāda, ka nevienlīdzība un nodokļu slogs zemāk atalgotajam darbaspēkam ir nopietns drauds mūsu ekonomikas ilgtspējīgai attīstībai. Tas piespiedis pat labējās partijas domāt par izmaiņām nodokļu politikā.

Vai FM tikko piedāvātais diferencētais neapliekamais minimums ir veiksmīgs risinājums? Vai ekonomiskā situācija ir piemērota progresīvas nodokļu sistēmas ieviešanai? Vai mainās politiķu attieksme pret šo jautājumu? Par šiem un citiem jautājumiem runājam diskusijā!

Diskusijā piedalās Gints Turlajs (ekonomists, SIA “Smart Continent LV Ekoterm” ģenerāldirektors), Igors Pimenovs (Saeimas deputāts, frakcija “Saskaņa”) un Ansis Dobelis (biedrības ROGRESĪVIE priekšsēdētājs).

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

PROGRESĪVĀ STUDIJA: Vai esam solidāri?


Trešais PROGRESĪVĀS STUDIJAS raidījums. Sarunā par solidaritāti piedalās raidījuma vadītājs Mārtiņš Kossovičs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egīls Baldzēns, biedrības PROGRESĪVIE valdes locekle Ieva Ādamsone un biedrības PROGRESĪVIE vadītājs Ansis Dobelis.

Raidījumā diskutējam par to, vai Latvijā virzāmies uz solidāru sabiedrību. Vai ziedošana labdarībai ir solidaritātes izpausme? Kādēļ Latvijā pastāv tik daudz labdarības organizāciju? Vai valsts savu atbildību nevēlas novelt uz labdarības organizācijām?

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Sūti e-pastu par brīvdienām visiem!

photo
Biedrība PROGRESĪVIE, sagaidot 1. maiju – Darba svētkus, aicina sabiedrību rīkoties un pieprasīt valdošajai politiskajai elitei būt solidāriem pret visiem darba ņēmējiem. Diemžēl arī šajās brīvdienās, kamēr citi Latvijā baudīs svētku dienas, daudzi jo daudzi strādājošie ies uz darbu. Pieprasot izmaiņas Darba likumā, iedzīvotāji tiek aicināti sūtīt vienotu prasību vēstuli LR Ekonomikas ministram Vjačeslavam Dombrovskim un LR Labklājības ministram Uldim Augulim.

Lielākajai daļai Latvijas sabiedrības oficiālā darba nedēļa noslēdzas piektdienas vakarā, kad pēc darba var doties pie savām ģimenēm baudīt brīvdienas. Tomēr daudziem darbiniekiem piektdienas vakars ir tikai un vienīgi kārtējās darba dienas noslēgums, jo gan sestdien, gan svētdien atkal jādodas uz savām darba vietām. Vēl sāpīgāk ir tad, ja valsts sagaida no saviem pilsoņiem patriotismu, bet Latvijas dzimšanas dienā, Latvijas neatkarības atjaunošanas svētkos vai Darba svētkos cilvēkiem jāstāv aiz veikalu letēm, jācīnās par niecīgo atalgojumu un jānoskatās, ka citi svētkus pavada kopā ar ģimenēm. Vai šādā situācijā no viņiem varam sagaidīt cieņu pret valsti?

Šāda situācija, pretstatā modernajai Eiropai, ir plaši izplatīta mūsdienu Latvijā. Rietumeiropas iedzīvotājs pat iedomāties nevarētu, ka svētdien varētu doties „šopingā” uz kādu tirdzniecības centru. Attīstītajās demokrātijās cieņā pret strādājošajiem vairumu iepirkšanās vietu svētdienās rotā uzraksts „Brīvdienās esam slēgti – nestrādājam!”. Svētdienas un svētku dienas pašsaprotami tiek uzskatītas par brīvdienām, kad cilvēkiem ir iespēja pavadīt laiku ar ģimeni, baudīt kultūras pasākumus, ceļot vai kā citādi atjaunot spēkus.

Mēs aicinām ikvienu – gan tos, kam šī diena ir brīva, gan tos, kuriem jādodas uz darbu, solidarizēties un piedalīties vēstuļu akcijā, lai piespiestu politiķus veidot sociāli atbildīgu valsti.

Zemāk ir pieejama elektroniskās vēstules forma, kuru aizpildot ikviens var ekonomikas un labklājības ministriem nosūtīs vienotu prasības vēstuli, lai arī Latvijā brīvdienas patiešām būtu brīvdienas, lai tie, kuriem sabiedrības labā šajās dienās tomēr jāstrādā, saņemtu cilvēka cienīgu atalgojumu un sociālās garantijas.

Vēstulēs sabiedrība ekonomikas un labklājības ministriem aicina iestāties par Latvijas iedzīvotāju – darba ņēmēju interesēm un jau tuvākajā laikā rosināt sekojošas būtiskas izmaiņas likumdošanā:

• uzņēmumiem, kuru darbība brīvdienās un svētku dienās sabiedrībai nav būtiska un neatsverama, noteikt darbības ierobežojumus. Piemēram, nosakot maksimālo platību veikaliem, kuri drīkst strādāt svētku dienās un brīvdienās, kā tas ir citās Rietumeiropas valstīs. Svētku dienās un brīvdienās jāstrādā tikai tiem uzņēmumiem, kuri nodrošina izklaides jeb atpūtas iespējas, nepieciešamāko infrastruktūru, sabiedrības drošību un citus speciālo dienestu pakalpojumus;
• par darbu svētdienās un naktīs, tāpat kā svētku dienās, noteikt ne mazāku kā 100 % piemaksu no darbinieka atalgojuma;
• stingrāku kontroli pār uzņēmumiem, kuri darbiniekus nodarbina brīvdienās, svētku dienās, virsstundu vai nakts darbā;
• bargākas soda sankcijas uzņēmumiem, kuri svētku dienās, virsstundu vai nakts darbā strādājošajiem darbiniekiem nenodrošina normatīvajos aktos paredzētās piemaksas vai apmaksātas brīvdienas;
• papildus jānosaka sociālās garantijas un priekšrocības darbiniekiem, kuri tiek nodarbināti brīvdienās, svētku dienās, virsstundu vai nakts darbā.

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Izdzīvot vai dzīvot?

plakats_A

Kad saņemam algu, mums pietiek izdzīvošanai vai dzīvošanai? Ugunsdzēsējam – glābējam pēc ikdienas izdevumu segšanas nekas daudz pāri nepaliek. Ja vēl ir kāds apgādājamais, tad pat ikdienas izdevumiem nepietiek. Savukārt, piemēram, Latvenergo šefam pēc ikdienas nepieciešamāko izdevumu segšanas pāri paliek krietni vairāk kā 90 % no algas!

Šobrīd abi no saviem ienākumiem nodokļos samaksā vienādi – ap 44 %. Nākamgad valdība plāno Latvenergo šefam noteikt sociālo iemaksu griestus, tādējādi viņa neto ienākumi būtiski augs un nodokļu slogs saruks. Ugunsdzēsēja – glābēja alga pieaugs vien par pāris latiem. Ir labi, ka cilvēki saņem lielu algu un tādiem cilvēkiem jākļūst arvien vairāk! Tomēr vai valstij nav jānodrošina samērīgums?

Modernās un ekonomiski veiksmīgās valstīs ir progresīva nodokļu sistēma, kas ļauj dzīvot ne vien lieliem šefiem, bet arī medmāsām, skolotājiem, ugunsdzēsējiem, policistiem. Gan šefa, gan pārējo minēto darbs sabiedrībai ir vienlīdz svarīgs un nozīmīgs. Un visi ir pelnījuši dzīvot!

Paraksties par taisnīgākiem nodokļiem Latvijā: Manabalss.lv

Patēriņa izdevumu sastāvs un struktūra vidēji uz 1 mājsaimniecības locekli mēnesī (LVL): Statistika

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Vai Saeimā zina, kas ir taisnīgums?

OLYMPUS DIGITAL CAMERA
Pavasarī vērsāmies ar priekšlikumiem ieviest progresīvu nodokļu sistēmu gan pie LR Finanšu ministrijas, gan pie visām Saeimas frakcijām. Ar mūsu priekšlikumu iepazīties un to atbalstīt var ŠEIT.

Dodam iespēju ikvienam iepazīties ar Saeimas frakciju un ministrijas atbildēm:

LR Finanšu ministrijas atbilde

Nacionālās apvienības atbilde

Reformu partijas atbilde

Zaļo un zemnieku savienības atbilde

Saskaņas centra frakcija neuzskatīja par nepieciešamu atbildēt.

Ja vēlies panākt pārmaiņas, PARAKSTIES!

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Tava balss pārmaiņām!

photo
Šī gada pavasarī biedrība PROGRESĪVIE izstrādāja priekšlikumus, kā Latvijā ieviest progresīvu nodokļu sistēmu, kas mazinātu sociālo nevienlīdzību un darbaspēka nodokļu slogu, kā arī ļautu Latvijā veiksmīgāk attīstīties ražošanai. Priekšlikumi tika nodoti LR Finanšu ministrijai (FM) un visām Saeimas frakcijām.

Ņemot vērā, ka ne FM, ne Saeimā pārstāvēto partiju frakcijas nebija gatavas pat tikties, lai priekšlikumus pārrunātu, nemaz nerunājot par to daļēju vai pilnīgu ieviešanu, un neizrāda šādu vēlmi arī darba rudens sesijas sākumā, PROGRESĪVIE no šodienas sāk parakstu vākšanu par šiem priekšlikumiem interneta vietnē www.manabalss.lv.

„Tā laikam ir vienīgā iespēja, kā politiķus piespiest nopietnai diskusijai par nepieciešamību Latvijuā ieviest modernu un eiropeisku nodokļu sistēmu. Citādi šie solījumi paliek partiju programmās, saukļos par vēlmi iekļauties Ziemeļeiropas reģionā. Tomēr ar saviem reālajiem lēmumiem politiķi mūs arvien tuvina tam nodokļu sistēmas un ekonomikas modelim, kas raksturīgs austrumu kaimiņvalstī,” pastāstīja biedrības vadītājs Ansis Dobelis.

Iepazīties ar petīciju „Par taisnīgu nodokļu samazināšanu darbaspēkam!” un to parakstīt var http://manabalss.lv/i/517. Apzinot un izmantojot par pamatu daudzu Eiropas valstu pieredzi un praksi ienākumu nodokļu likmju noteikšanā, PROGRESĪVIE šajā petīcijā rosina atbildīgās iestādes jau no nākamā gada arī Latvijā ieviest progresīvu nodokļu sistēmu, ievērojot šādus principus:

• ar iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) neapliekamo minimumu noteikt 150 LVL apmērā;
• darba algām noteikt 15 % IIN bāzes likmi;
• sākot no 800 LVL, par katru nākamo latu noteikt 25 % IIN likmi;
• sākot no 1500 LVL, par katru nākamo latu noteikt 30 % IIN likmi;
• par katru apgādībā esošu personu noteikt ar IIN neapliekamo minimumu 150 LVL apmērā;
• jebkura cita veida personas ienākumiem (dividendes, kapitāla pieaugums u.c.) piemērot tādas pašas IIN limes, kā ienākumiem no darba algas.

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Valsts ietaupa, slimnieki piemaksā…

komp_zales
Vēl nesen reformējot kompensējamo medikamentu sistēmu valsts panākusi, ka tās izdevumi medikamentiem samazinās, bet pacientu līdzmaksājumi pieaug. Tas ir viens no daudzajiem labējo politiķu lēmumiem, kad optimizācija, reformas un reorganizācijas tiek veiktas tieši uz sabiedrības neaizsargātāko grupu rēķina. Ar vienu lēmumu un skaļiem lozungiem tiek runāts par nevienlīdzības mazināšanu, ar desmitiem citu izmaiņu sociālā nevienlīdzība tiek palielināta.

VIDEO:

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Arodbiedrības – stingri PAR Darba likumu

http://www.progresivie.lv/wp-content/themes/crunch/timthumb.php?src=http://www.progresivie.lv/wp-content/uploads/2012/04/lbas.jpg&h=160&w=270&zc=1
13. maijs, 2013
Darba lietu trīspusējās apakšpadomes sēdē 9. maijā tikās LBAS, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Labklājības ministrijas pārstāvji, lai apspriestu strīdīgos grozījumus Darba likumā. LBAS stingri pastāvēja par 110. panta atstāšanu Darba likumā.

LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egīls Baldzēns: „Mēs arī turpmāk aizstāvēsim savas pozīcijas, ka darbinieka – arodbiedrības biedra atbrīvošana no darba ir jāsaskaņo ar arodbiedrību.”

DLTSA sēdes laikā puses nespēja vienoties par DL 110. pantu – kādos gadījumos nepieciešama saskaņošana ar arodbiedrību, ja darba devējs grib uzteikt darbu darbiniekam – arodbiedrības biedram. LM saskaņošanas laikā nāca klajā ar priekšlikumu, ka saskaņošana ar arodbiedrību pirms atbrīvošanas no darba nepieciešama tikai vēlētām arodbiedrības amatpersonām, pārējos gadījumos darba devējam būtu nepieciešams tikai konsultēties ar arodbiedrību.

Pirms DLTSA sēdes LDDK un LBAS bija vienojušās par Darba likuma 68. pantu, ka piemaksas par virsstundu darbu var aizstāt ar kompensējošu atpūtu, ja tā ir paredzēts koplīgumā. Taču DLTSA sēdes laikā darba devēji šo kompensējošās atpūtas principu vēlējās paredzēt daudz plašāk jau darba līgumā, kam arodbiedrības nepiekrita. Arī LM nostājās darba devēju pusē, jo koplīgumu pārklājums esot nepietiekams. LBAS savukārt norādīja, ka tas tieši stimulētu jaunu, abām pusēm izdevīgu koplīgumu noslēgšanu.

Darba devēji uzstāja uz 50% apmaksu virsstundām, kam LBAS kategoriski nepiekrita, jo tas samazinātu jau tā nelielo reālo darba samaksu. Arodbiedrības pauda viedokli atstāt virsstundu apmaksu līdzšinējā – 100% apjomā.

Sanāksmē tika nolemts diskusiju par Darba likuma 68. un 110.pantu turpināt nākamajā DLTSA sēdē jūlija sākumā. LM deva uzdevumu darba devēju un darbinieku pusēm līdz tam vienoties par šiem jautājumiem. LM piedāvāja kompromisa variantu DL 68.panta sakarā – diferencēt piemaksu apmēru, piemēram, par 2 pirmajām stundām maksājot 50%, un par nākamajām virsstundām – maksāt lielāku atlīdzību. Valsts puse vēl piebilda, ka par atlīdzības samazinājumu par virsstundām ir paredzēts diskutēt arī Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plānā.

LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egīls Baldzēns: „LBAS pozīcija ir skaidra – nevar skatīt virsstundu apmaksu atrauti no darba ražīguma līmeņa un darbiniekiem augstajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kas Latvijā ir 11%, bet Lietuvā 3% un Igaunijā 2,8%.”

13. maijs, 2013
http://www.lbas.lv/news/677

PROGRESĪVIE komentārs:
Aicinām Jūs pievienoties arodbiedrībai savā darba vietā, vai veidot to no jauna. Lai gan darba devēji nereti izturas ar klaju naidīgumu pret ideju par arodbiedrību, pēc iestāšanās arodbiedrībā to attieksme strauji mainās uz labo pusi.
http://www.lbas.lv/about/trade-union/how_to_apply

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Atbilde LR Finanšu ministrijai

DSC_0355
Šī gada 7. martā biedrība PROGRESĪVIE vērsās pie Finanšu ministrijas ar konkrētiem priekšlikumiem par progresīvās nodokļu sistēmas ieviešanu Latvijā, minot noteiktas procentu likmes. Tās pašas dienas vakarā Finanšu ministrija izplatīja publisku paziņojumu, kurā biedrības aprēķinus nodēvēja par kļūdainiem, gan vienlaicīgi tekstā atzīstot, ka detalizēti ar tiem nemaz nav mēģināts iepazīties.

Biedrība PROGRESĪVIE šādu argumentāciju no ministrijas puses uzskata par apšaubāmu – tā ne ar ko neatšķiras no gadiem ilgi labējo politiķu atkārtotajām divrindēm.

Biedrības PROGRESĪVIE vadītājs Ansis Dobelis uzskata:

„Finanšu ministrija apgalvo, ka PROGRESĪVO sagatavotie priekšlikumi, kas paredz būtisku algas nodokļu samazinājumu cilvēkiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem un nelielu sloga pieaugumu ļoti lielo algu saņēmējiem, veicinās ēnu ekonomiku un ienākumu slēpšanu. Ir zināms, ka lielāko ēnu ekonomikas daļu veido tieši nelielu un vidēju ienākumu slēpšana, jo nodokļu slogs šādām algām ir teju nesamaksājams. Kā nodokļa sloga samazināšana šīm iedzīvotāju grupām var palielināt ēnu ekonomiku? Gluži pretēji – būtisks sloga samazinājums var kalpot par motivāciju pamest ēnu ekonomikas sektoru gan uzņēmējam, gan darba ņēmējam.”

Biedrība PROGRESĪVIE aicina apzināties, ka jebkurā nodokļu sistēmā un ar jebkādām likmēm vienmēr būs neliela daļa negodīgu un nesolidāru indivīdu, kuri nevēlēsies maksāt nodokļus, kaut gan to spēs atļauties. Taču Finanšu ministrijas argumentācija konkrētajā gadījumā liecina, ka tā nespēj izstrādāt pietiekamu normatīvo bāzi, lai līdz minimumam samazinātu iespējas izvairīties no nodokļu nomaksas. „Izskatās, ka ministrija pat to necenšas,” saka Ansis Dobelis, „bet vairāk domā, kā pielāgot nodokļu sistēmu tiem, kuri nevēlas maksāt nodokļus un, lai no tiem izvairītos, spēj algot dārgus grāmatvežus un finansistus.”

Tāpat Finanšu ministrija norāda, ka progresīva nodokļu sistēma un dividenžu aplikšana ar nodokļiem atbaidīs investorus. Patiesībā PROGRESĪVO priekšlikumos paredzētais samazinās nodokļu slogu un radīs priekšrocības reālās ekonomikas sektoram – uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar ražošanu, nodarbina lielu skaitu cilvēku. Un vēl būtiskāks atbalsts tas būs mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

„Jā, varam atzīt, ka mūsu priekšlikumi Latviju padarīs mazāk draudzīgu spekulatīvajam biznesa, kuru vēlme nav Latvijā darboties ilgtermiņā un radīt nozīmīgu darba vietu skaitu,” saka Ansis Dobelis. „Tāpēc ir jautājums, kādus investorus īsti vēlas Finanšu ministrija – tos, kas rada finanšu un nekustamo īpašumu burbuļus, vai tos, kas ceļ rūpnīcas? Progresīva nodokļu sistēma ir priekšrocība rūpniekiem.”

Tāpat PROGRESĪVAJIEM no Finanšu ministrijas puses tiek pārmests, ka priekšlikumi nav fiskāli neitrāli. Biedrība piekrīt – ja tiek skatīts tikai IIN, ieņēmumi no tā budžetā sākotnēji tiešām samazināsies. Tomēr būtisku darbaspēka nodokļu samazināšanu ir noteikti jāskata kontekstā ar ieņēmumu palielināšanos valsts budžetā no citiem nodokļiem, izdevumu samazināšanos sociālās palīdzības programmām un nodokļu izmaiņu kopējo ietekmi uz visu tautsaimniecību, tajā skaitā izmaiņām patēriņā un nodarbinātībā. Patiesībā nespēja paskatīties plašāk, nespēja finanšu un nodokļu politiku veidot kopā ar tautsaimniecības mērķiem ir problēma, kas mūsu politiķiem ir hroniska.

Visabsurdākais, ka savā paziņojumā vienlaikus ministrija saka, ka nevienlīdzības mazināšana ir viņu lielākā prioritāte. Kā tas savienojams ar plāniem saglabāt regresīvās tendences mūsu nodokļu sistēmā, vēlmi tikai proporcionāli mazināt nodokļu slogu visiem? Tas patiesībā atkal atbalstīs tikai turīgākos. Priekšlikums diferencēt neapliekamo minimumu robežās līdz 90 latiem ir nebūtisks, to pat grūti nosaukt par simbolisku. Lai risinātu Latvijas sociālās un ekonomiskās problēmas, ir nepieciešami nopietni risinājumi.

Biedrība PROGRESĪVIE cer, ka Saeimas frakcijas, kurām arī ir nosūtīti sagatavotie priekšlikumi, tos vērtēs pēc būtības, būs gatavas diskutēt un uzklausīt argumentus, nevis atrunāsies ar populistiskiem argumentiem.

Progresīvo Ideju Kustība (agrāk biedrība "PROGRESĪVIE") ir dibināta 2011. gadā un apvieno sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.